Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Saules sistēma

Mēness aptumsums ļāvis palūkoties uz Zemi kā eksoplanētu

Spāņu astrofiziķi no Tenerifē (Kanāriju salas) bāzētā Kanāriju Astrofizikas institūta (KAI) žurnālā Nature publicējuši interesanta eksperimenta rezultātus, kas, kā viņi apgalvo, palielina iespēju atrast citu zvaigžņu planētas ar organisku dzīvību. Zinātnieku iegūtais Zemes atmosfērai cauri izgājušais un no Mēness atstarotais Saules starojuma spektrs saturēja molekulārā skābekļa, ozona, ūdens tvaika, metāna un ogļskābās gāzes spektrālos parakstus.

Lasīt tālāk ...

Vai Tunguskas meteorīts bijusi daļa no Zemes augšējos slāņos sadalījušās komētas?

Tunguskas fenomens ir viena no lielākajām mīklām. 1908. gada 30. jūnijā spožs bolīds šķērsoja debesis virs Baikāla ezera, netālu no Krievijas un Mongolijas robežas. Dažas sekundes vēlāk aptuveni 600 kilometrus uz ziemeļaustrumiem nogranda sprādziens. Tika nolauzti koki platībā, kas līdzvērtīga Luksemburgas valstij. Kas bija šis objekts? Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un izmainot pasaules vēstures gaitu.

Lasīt tālāk ...

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pilnībā izsekot "krītošās zvaigznes" trajektoriju

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies ne tikai asteroīdu atklāt kosmosā, bet arī, pilnībā izsekojot meteora kritiena trajektoriju, atrast to uz Zemes, vēsta interneta vietne „Science News", atsaucoties uz žurnālu „Nature". Pēc lieluma aptuveni automašīnas izmēru asteroīds, kas saņēma nosaukumu 2008 TC3, 2008. gada 7. oktobrī nokrita Sudānas ziemeļos. Pētījuma novatorisms slēpjas arī tur, ka astronomiem pirmoreiz izdevās savienot datus, kas tika iegūti, vērojot asteroīdu kosmosā, ar atrasto fragmentu ķīmisko analīzi.

Lasīt tālāk ...

NASA plāno sūtīt izpētes aparātu flotili uz Venēru

NASA sāk gatavoties plašai Venēras misijai, kuras ietvaros laikā no 2020. g. līdz 2025. g. uz šo planētu varētu nosūtīt veselu izpētes aparātu flotili.

Lasīt tālāk ...

Uz Marsa atklāj jaunas ūdens darbības pēdas

Brauna universitātes (ASV) planetārie ģeologi uz Marsa virsmas atklājuši vēdekļveida nogulumiežu nosēdumus, kas radušies pirms aptuveno 1,25 miljoniem gadu.

Lasīt tālāk ...