Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Jauns pētījums apšauba mamogrāfijas efektivitāti

mammograph

Mamogrāfija ir krūts audu izmeklēšana ar rentgena stariem. To mēdz uzskatīt par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem savlaicīgai krūts vēža atklāšanai. Turklāt, ņemot vērā augsto krūts vēža saslimšanas gadījumu rādītāju, lielā daļā valstu, to skaitā arī Latvijā, atsevišķu vecuma grupu sievietēm mamogrāfijas izmeklējumi ir bez maksas. Latvijā valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu reizi divos gados katrai sievietei vecumā no 50-69 gadiem (vecums, kad ļaundabīgā krūts audzēja risks ir augstākais). Tomēr par mamogrāfijas efektivitāti joprojām notiek plašas diskusijas.

Kanādā tika veikts plašs pētījums 25 gadu garumā, kurā tika iesaistīti 90 tūkstoši sieviešu vecumā no 50-69 gadiem, kas dalībai pētījumā tika izraudzītas pēc nejaušības principa. „The British Medicial Journal" 2014.gada februārī publicējis kanādiešu pētījuma rezultātus, kas pārsteiguši daudzus – plašā izpēte pierādījusi, ka mamogrāfijas izmeklējumi nebūt nav tik efektīvi kā domāts iepriekš.

Galvenais jautājums, ko vēlējās noskaidrot pētījumā iesaistītie zinātnieki – vai mamogrāfijas izmeklējumi gana iedarbīgi palīdz atklāt krūts vēzi sākuma stadijā, kad tā izpausmes vēl nav jūtamas fiziski?

Analizējot pētījuma rezultātus, atklājās, ka atbilde uz pētnieku jautājumu diemžēl ir noliedzoša.

Pētījuma gaitā visas iesaistītās dalībnieces tika sadalītas divās grupās. Aptuveni puse (44 925 sieviešu) pētījumā iesaistīto dalībnieču tika lūgtas veikt regulāru krūšu veselības pārbaudi un mamogrāfiskos izmeklējumus, savukārt otrai pusei (44 910 sieviešu) bija jāveic tikai krūšu pārbaude bez mamogrāfiskajiem izmeklējumiem.

Rezultāti izrādījās negaidīti – sieviešu grupā, kam tika veiktas regulāras krūšu pārbaudes un mamogrāfijas izmeklēšanas, krūts vēzis tika atklāts 3250 sievietēm, savukārt grupā, kas iztika bez mamogrāfijas - 3133 sievietēm. Arī letālo ļaundabīgā krūts audzēja gadījumu skaits abās grupās bija gandrīz identisks – no krūts vēža mira 500 sievietes, kas apmeklēja krūts veselības pārbaudes un mamogrāfiju, savukārt otrā grupā krūts vēža dēļ mira 505 sievietes.

Turklāt 1 no 5 gadījumiem mamogrāfijā atklātais audzējs nemaz nebija ļaundabīgs un sieviete būtu varējusi iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās un cita veida ārstēšanas. Vēl vairāk - pastāv liela iespēja, ka audzēji, kuri nebija ļaundabīgi, laika gaitā būtu nozuduši paši. Taču, tā kā gadījumā, kad audzējs konstatēts, pirms tā ārstēšanas nav iespējams pateikt, vai tas ir ļaundabīgs vai nekaitīgs, ārstēti tiek visi audzēji, kas mēdz novest pie nevajadzīgas kaitniecības veselībai, ko izraisa ārstēšanās procesa blakusparādības.

Ričards Venders (Richard Wender), „American Cancer Society" direktors, norādījis, ka apvienojot dažādu pētījumu, ieskaitot iepriekšminētā kanādiešu pētījuma, rezultātus ar klīniku sniegtajiem datiem, aprēķināts, ka mamogrāfija palīdz mazināt letālo krūts vēža gadījumu skaitu 15% gadījumu, ja sieviete sāk regulārus mamogrāfijas izmeklējumus aptuveni 40 gadu vecumā un pat 20% gadījumu vecākām sievietēm.

Savukārt Rasels Hariss (Russell Harris), Ziemeļkarolīnas universitātes medicīnas profesors, sniedzis citu rezultātu interpretāciju: „Iegūtie rezultāti liecina, ka viena 1 no 1000, kura sāks veikt mamogrāfikās pārbaudes 40 gadu vecumā, 2 no 1000, kas sāks pārbaudes 50 gadu vecumā un 3 no 1000, kas sāks pārbaudes ap 60 gadu vecumu, izvairīsies no krūts vēža izraisītas nāves mamogrāfijas dēļ. "

Tomēr, neskatoties uz plašo skepsi, Oslo universitātes un Hārvardas Sabiedrības veselības skolas pārstāve, epidemioloģe un pētniece, doktore Kalagere (Kalager) izteikusies, ka: „Kanādiešu veiktā pētījuma rezultāti visticamāk tik krasi atšķiras no iepriekš iegūto pētījumu rezultātiem, jo uzlabojušās krūts vēža ārstēšanas iespējas, kas mazina nepieciešamību audzēju konstatēt ļoti agrīnā stadijā. Turklāt gadījumos, kad sievietes par krūšu veselību neraizējas un mēdz ignorēt vai pat nepamanīt cietu, sataustāmu veidojumu parādīšanos krūšu iekšienē, valsts apmaksātā mamogrāfija ir ļoti noderīga, jo bez tās sievietes krūts vēža esamību pamanītu jau tad, kad būtu par vēlu. Kanādiešu sievietes bija informētas, ka svarīgi raizēties par krūšu veselību – tas arī rada galveno atšķirību."

Lai gan zinātnieku asās diskusijas par mamogrāfijas lietderību nerimstas, viens ir skaidrs – kamēr netiks atklātas efektīvākas metodes krūts vēža diagnosticēšanai, mamogrāfiskie izmeklējumi nemitēsies, jo regulāras veselības pārbaudes ir svarīgas pat tad, ja to efektivitātes neattaisnojas 100% gadījumu.

Attēls: wikimedia.org

Avots:

Anthony B Miller, Claus Wall, Cornelia J Baines, Ping Sun, Teresa To, Steven A Narod. Twenty five year follow-up for breast cancer incidence and mortality of the Canadian National Breast Screening Study: randomised screening trial. BMJ 2014; 348 doi: http://dx.doi.org/10.1136/bmj.g366 (Published 11 February 2014)

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.