Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Černobiļas slēgto zonu varētu pārvērst par vienu no lielākajām Saules enerģijas ražotnēm

Černobiļa kopš kodolkatastrofas 1986.gadā ir kļuvusi par slēgtu un pamestu spoku pilsētu. Tas pats noticis arī ar apkārtējām teritorijām un ciemiem. Lai gan laika gaitā, radioaktīvajiem elementiem sabrūkot, radiācijas piesārņojums ir mazinājies, tas joprojām ir pārāk augsts, lai teritorija atkal varētu kļūt par pilnvērtīgu apdzīvotu vietu.

Ko iesākt ar šo 1000 km2 lielo slēgto zonu?

Ukrainas valdība ir izteikusi priekšlikumu, ka slēgtajā Černobiļas zonā būtu iespējams izveidot vienu no lielākajiem Saules paneļu parkiem pasaulē. Šāda izmēra Saules paneļu parks varētu saražot gandrīz trešo daļu no enerģijas daudzuma, ko pirms 30 gadiem spēja saražot vēlāk avarējušais kodolreaktors savos ziedu laikos. 

“Mēs slēgto zonu sākam uztvert citādāk. Trīsdesmit gadus pēc Černobiļas traģēdijas mēs saprotam, ka teritorijā pastāv attīstības iespējas īpašai industriālajai nozarei, ko iespējams izveidot saskaņā ar visiem noteikumiem un radiācijas drošību,” norādīts valdības sagatavotajā prezentācijā.

Domājot par to, kādas nākotnes perspektīvas paveras relatīvi lielai teritorijai, kas nav dzīvošanai piemērota, ukraiņu valdība nonākusi pie secinājuma, ka tā būtu perfekti piemērota vieta atjaunojamās enerģijas ražošanai – cilvēkiem šajā teritorijā uzturēties tāpat ir liegts (un tā būs vēl ilgus gadus), tādēļ Saules paneļus tur var izvietot tik lielās platībās, kādās tas nebūtu iespējams nekur citur, turklāt vēl papildus veicinot ilgtspējīgu zemes lietojumu. Mūsdienu tehnoloģijas ļautu arī pienācīgi sagatavot un nodrošināt potenciālos darbiniekus.

Kā alternatīvas tiek piedāvāta arī biogāzes un cita veida atjaunojamās enerģijas iegūšana, taču Saules enerģija pagaidām tiek uzskatīta par perspektīvāko.

Pēc kodolkatastrofas 1986.gadā no Černobiļas un apkārtējām teritorijām tika evakuēti desmitiem tūkstoši iedzīvotāju no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Šobrīd plašajā teritorijā 11 puspamestajos ciematos Černobiļas tuvumā dzīvo vien daži simti cilvēku, kas savas mājas nav pametuši vai nodarbojas ar teritorijas zinātniskajiem izpētes darbiem.

Kā perspektīvi alternatīvās enerģijas ražošanai slēgtajā zonā ir novērtēti aptuveni 6000 hektāri neizmantotas zemes.
Veiktie aprēķini liecina, ka ar Saules paneļiem būtu iespējams saražot vairāk nekā 1000 MW enerģijas, bet ar citiem atjaunojamās enerģijas veidiem – aptuveni 400 MW. Černobiļas kodolstacijas ziedu laikos tās jauda bija ap 4000 MW.
Ukrainas vides ministrs Ostaps Semeraks (Ostap Semerak) noradījis, ka lielākās priekšrocības Saules enerģijas ieguvei Černobiļā ir lētā zemes cena, pieejamās plašās neizmantotās teritorijas vienlaidus teritorijā, kā arī saulesgaismas intensitāte un saulaino dienu īpatsvars (rādītāji ir līdzīgi Vācijas dienvidu daļai, kas ir viena no lielākajām un veiksmīgākajām Saules enerģijas ražotājām pasaulē). Turklāt teritorijā neskartas joprojām saglabājušās augstsprieguma elektropārvades līnijas un tīkla infrastruktūra, kas nepieciešama, lai nogādātu saražoto enerģiju nacionālajā tīklā.

Ja Ukrainai teorētisko konceptu izdosies vairāk pietuvināt realitātei, izvērtējot potenciālos investīciju piedāvājumus, vides jautājumus un riskus, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir norādījusi, ka apsvērtu iespēju piedalīties projektā.
Līdz šim no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Ukraina ieguvusi jau vairāk nekā 460 miljonus eiro, lai pār avarējušo reaktoru uzbūvētu lielu nerūsējošā tērauda “sarkofāgu”, kas to norobežo no apkārtējās pasaules. Zinātnieku aprēķini liecina, ka pats avarējušais reaktors cilvēkiem būs bīstams vēl gadu tūkstošiem ilgi.

Pagaidām gan milzīgā Černobiļas Saules enerģija ražotne ir tikai idejas līmenī. Līdz sapratnei par to, vai šāds projekts vispār ir realizējams, ukraiņu zinātniekiem jāpaveic vēl liels darbs, lai noskaidrotu, vai tāda mēroga būvniecības process Černobiļā būtu drošs un iespējams, kā arī, vai ar mūsdienu tehnoloģijām patiešām ir iespējams nodrošināt pietiekamu drošību strādniekiem būvniecības laikā un ražotnes personālam vēlāk. Iespējams, ņemot vērā vietas negatīvo slavu, problēmas varētu sagādāt arī darbinieku atrašana.

Tomēr šī ideja piedāvā iespēju no neierasta rakursa paraudzīties uz mūsu zemes resursiem un alternatīvajiem attīstības scenārijiem. Ņemot vērā to, ka visām valstīm ir jādomā par ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, turklāt kopumā mūsu planētas zemes resursi ir ierobežoti un, pieaugot cilvēku skaitam, to pieejamība tikai samazināsies, iespējams, nākotnes perspektīva alternatīvās enerģijas ieguve ir viens no labākajiem risinājumiem teritorijām, kas ir pārāk piesārņotas cilvēku tiešai darbībai.

Attēls: wikimedia.org

Avoti:

theguardian.com
ebrd.com
forbes.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.