“Mākslīgās lapas” tehnoloģijas paver ceļu no atjaunojamiem resursiem iegūtas šķidrās degvielas ražošanai

Neatkarīgi no klimata izmaiņu patiesajiem cēloņiem (ģeofizikāli vai antropogēni) un rakstura (parasta variācija jeb nebijusi krīze), kā arī fosilo degvielu izmantošanas (CO2 emisiju) reālās ietekmes uz globālajām klimatiskajām norisēm, atjaunojamās enerģijas ieguve ir un būs viens no tuvākās nākotnes nozīmīgākajiem zinātniski tehnoloģiskajiem uzdevumiem. Mums, piemēram, būtu gan ģeopolitiski, gan tautsaimnieciski ļoti izdevīgi, ja Latvija varētu ekonomiski izdevīgā veidā aizvietot lielākoties no Krievijas importētos naftas produktus ar cita veida no atjaunojamiem resursiem iegūtām degvielām, kas radītas šeit uz vietas. Atslēgas vārds ir ekonomiski izdevīgs veids, jo dārgas subsidējamas enerģijas (jauna veida OIKi) vai arī mazu un vidēju ienākumu saņēmējiem cenas ziņā nenopērkamas automašīnas, kā elektromobīļi, nevis glābs planētu no ekoloģiskas katastrofas, bet utopisku saukļu un nesasniedzamu mērķu (3.pasaules valstīm turpinot līdzšinējo lielmēroga vides piesārņošanas politiku, nekādi Rietumvalstu upuri pilnīgi neko nemainīs globālā mērogā) vārdā ievērojami pazeminās jau tā zemo Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmeni, palielinās sociālo nestabilitāti, mazinās ražotāju konkurētspēju un izraisīs ekonomikas lejupslīdi un stagnāciju. Tāpēc ekonomiski izdevīgas (!) no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas un degvielas ražošanas priekšnoteikumu (infrastruktūra, zinātnieki, studiju programmas) veidošanai vajadzētu būt vienai no valsts zinātnes politikas prioritātēm. Šī nav joma, kas prasa Latvijas budžeta iespējām nesamērojami dārgu iekārtu un laboratoriju būvi, kas, piemēram, būtu vajadzīga kodolfizikas pētījumiem, bet gan mērķtiecīgu jau esošo resursu – ķīmijas, bioloģijas (bioķīmijas), fizikas un inženierzinātņu zinātniskās un materiāli-tehniskās bāzes – apvienošanu, attīstību un pilnveidošanu, šim nolūkam piesaistot arī vietējos ražotājus, kuri varētu būt ieinteresēti zināšanu pārnesē un savā uzņēmējdarbībā noderīgu tehnoloģiju izstrādē vietējos izglītības un pētniecības centros. Par to, ko arī mēs, iespējams, būtu varējuši sasniegt, ja iepriekšminētais būtu laikus darīts, liecina citu valstu pētnieku nesen publicētie jaunākie sasniegumi. 

Lasīt tālāk ...

Černobiļas slēgto zonu varētu pārvērst par vienu no lielākajām Saules enerģijas ražotnēm

Černobiļa kopš kodolkatastrofas 1986.gadā ir kļuvusi par slēgtu un pamestu spoku pilsētu. Tas pats noticis arī ar apkārtējām teritorijām un ciemiem. Lai gan laika gaitā, radioaktīvajiem elementiem sabrūkot, radiācijas piesārņojums ir mazinājies, tas joprojām ir pārāk augsts, lai teritorija atkal varētu kļūt par pilnvērtīgu apdzīvotu vietu.

Ko iesākt ar šo 1000 km2 lielo slēgto zonu?

Ukrainas valdība ir izteikusi priekšlikumu, ka slēgtajā Černobiļas zonā būtu iespējams izveidot vienu no lielākajiem Saules paneļu parkiem pasaulē. Šāda izmēra Saules paneļu parks varētu saražot gandrīz trešo daļu no enerģijas daudzuma, ko pirms 30 gadiem spēja saražot vēlāk avarējušais kodolreaktors savos ziedu laikos. 

Lasīt tālāk ...

Izgudrota tehnoloģija, kas Saules enerģiju ļauj uzglabāt šūnā nedēļām ilgi

Saules enerģija daudzviet pasaulē ir viens no alternatīvās enerģijas veidiem ar vislielāko potenciālu. Saistīt Saules enerģiju ir iespējams ar Saules šūnu vai kolektoru palīdzību, kas uz Zemi krītošo Saules gaismu pārvērš attiecīgi elektroenerģijā vai siltumenerģijā.

Tomēr pagaidām, runājot par Saules šūnām, būtisku problēmu rada tas, ka materiāli, kas tiek lietoti lielākajā daļā mūsdienu Saules paneļu, uzņemto enerģiju spēj uzglabāt vien pāris mikrosekundes. Taču tas varētu mainīties jau tuvākajā nākotnē. Zinātnieki no Kalifornijas universitātes Losandželosā (UCLA) (ASV) izstrādājuši nozīmīgu Saules paneļu uzlabojumu, kas ļaus savākto Saules gaismas enerģiju uzglabāt pat nedēļām ilgi.

Informācija par jauno atklājumu publicēta žurnālā „Science”. 

Lasīt tālāk ...

No garneļu čaulām iespējams ražot lētākas Saules baterijas

Pētnieki no Karalienes Mērijas Londonas universitātes (Lielbritānija) izgatavojuši Saules baterijas, izmantojot ķīmiskos savienojumus, kas atrodami garneļu un citu vēžveidīgo ārējās čaulās – hitīnu un hitozānu. Paredzams, ka jaunās tehnoloģijas ieviešana ražošanā nākotnē ļautu ražot ievērojami lētākas Saules baterijas, padarot tās pieejamas plašākam pircēju lokam.

Lasīt tālāk ...

Diatomejas var trīskāršot Saules paneļu efektivitāti

Diatomejas, mikroskopiskas aļģes var trīskāršot eksperimentālu, krāsas aktivizācijas Saules šūnu saražotās elektroenerģijas daudzumu, teikts Oregonas (ASV) Valsts universitātes preses relīzē. Inženieri apgalvo, ka plāna, ar diatomejām pārklāta materiāla nanoizmēra porās, tiek notverts daudz vairāk fotonu, tādējādi palielinot krāsas aktivizācijas Saules šūnu ģenerētās strāvas apjomu, kas ievērojami uzlabo paneļa efektivitāti.

Lasīt tālāk ...

Nanopārklājums palielina Saules kolektoru efektivitāti

Kompānija Industrial Nanotech (ASV) sākusi ražot Saules kolektorus ar tās patentētā nanokompozītmateriāla Nansulate pārklājumu. Nansulate ir siltumizolējošs materiāls, kas palielina uzkrātā siltuma daudzumu un līdz ar to, - iekārtu efektivitāti.

Lasīt tālāk ...