Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi

Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.

Lasīt tālāk ...

Kā un kādēļ zelta zivtiņas ražo alkoholu?

Zelta zivtiņas ir karpu dzimtas saldūdens zivis. Zelta zivtiņas ir īpašas ne tikai ar to, ka tās ir vienas no senākajām domesticētajām dekoratīvajām zivīm, bet arī ar kādu dabas dāvātu izdzīvošanas spēju – tās spēj ilgstoši izdzīvot bezskābekļa jeb anaerobos apstākļos, pateicoties unikālai spējai organismā ražot alkoholu.

Lasīt tālāk ...

Indīgie augi Latvijas dabā

Augi, atšķirībā no dzīvniekiem, nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa – izmantojot indīgas ķīmiskās vielas.

Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādi indīgie augi.
Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču tikšanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat ar letālām sekām. Šeit kā lieliskus piemērus var minēt velnarutku un velnābolu.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ – indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, trūkst zināšanu par to, ka ārstniecības augi pārlieku lielās devās var būt bīstami veselībai vai pavisam vienkārši neizdodas augu atpazīt un līdz ar to – ievērot nepieciešamo piesardzību. 

Lasīt tālāk ...

Kukaiņi, kas pārtiek no putniem? Iepazīsties – dievlūdzēji!

Vai spējat iztēloties kukaiņus, kas medī putnus? Tā nebūt nav aina tikai no zinātniskās fantastikas filmas. Zoologi no ASV un Šveices jaunā pētījumā pierādījuši, ka dievlūdzēji (praying mantis) bieži vien barojas ne tikai ar zirnekļiem un citiem kukaiņiem, bet pat ar putniem.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Wilson Journal of Ornitology”. 

Lasīt tālāk ...

Kā putnu olas ieguva savu formu?

Augstāko mugurkaulnieku jeb amniotu olu evolūcija bija viens no galvenajiem iemesliem, kas ļāva tiem pamest okeāna dzīles un kolonizēt sauszemi un gaisu. Tagad, 360 miljonus vēlāk, putnu olas (putni ir viena no trim mūsdienās sastopamajām amniotu klasēm) ir sastopamas visdažādākajās formās un izmēros, sākot ar perfekti sfēriskām olām, beidzot ar olām asaras formā. Kādēļ šī daudzveidība radusies – to zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot līdz pat mūsdienām.

Lasīt tālāk ...

Lielākajai daļai okeānu dziļūdens sugu piemīt spēja bioluminiscēt jeb mirdzēt

Iepriekšējā rakstā pievērsāmies tādiem izteiksmīgiem, taču mazizpētītiem okeāna dzīļu iemītniekiem kā septiņroku astoņkājiem, to ēšanas un medību paradumiem. Šoreiz aplūkosim plašāk izplatītu, daudziem dziļūdens dzīvniekiem piemītošu īpašību – bioķīmisku mirdzēšanu jeb bioluminiscenci.

Lasīt tālāk ...

Atklāts, kas ietilpst dziļūdens astoņkāju ēdienkartē

Okeānu dziļūdens zona ir viena no visnoslēpumainākajām vietām uz Zemes. Okeānu dzīles ir mājas pārsteidzošam dzīvo radību daudzumam, kuru neparastais izskats un paradumi bieži vien pārsteidz pat pašus dzīļu pētniekus.

Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā „Scientific Report”, zinātnieki atklājuši, ko uzturā lieto grūti pētāmais septiņroku astoņkājis.  

Lasīt tālāk ...

Cik tonnas kukaiņu zirnekļi apēd viena gada laikā?

Zirnekļi dabā spēlē ļoti nozīmīgu lomu kaitēkļu skaita kontrolē, īpaši mežos un zālājos. Pie šāda secinājuma nonākuši Bāzeles universitātes (Šveice), Lundas universitātes (Zviedrija) un Brandenburgas Tehniskās universitātes (Vācija) zinātnieki. Jaunā pētījumā viņi aplēsuši, ka visi pasaules zirnekļi kopā ik gadu apēd iespaidīgu daudzumu kukaiņu. Zirnekļu medījumu daudzums variē 400–800 milj. tonnu robežās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Science of Nature”. 

Lasīt tālāk ...

Vardēm piemīt unikāla spēja saskatīt krāsas pilnīgā tumsā

Visātrākais dzīvnieks ir lielais piekūns, visspēcīgākais – mēslu vabole (rēķinot spēka-svara attiecību), bet kuram dzīvniekam ir visattīstītākā tumsas redze? Izrādās, šis tituls nepieder ne kaķiem, ne pūcēm, ne kādam citam no pazīstamākajiem nakts dzīvniekiem. Tas pieder… vardēm un krupjiem.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc pandas ir melnbaltas?

Pandas ir neparastas lāču ģints pārstāves. Pirmkārt, tās, atšķirībā no citām lāču sugām, ir veģetārietes (99% pandu uztura sastāda bambusa dzinumi). Otrkārt, pandām ir dzīvnieku pasaulē unikāls melnbalts kažoks, kura dēļ tās atpazīt spēj pat bērni visā pasaulē.

Lasīt tālāk ...