Orangutānu prasme kontrolēt balsi var liecināt par hominīdu runas spēju izcelsmes evolucionāro senumu

Orangutāns vārdā Rokijs sniedzis zinātniekiem būtiskus pierādījums izpratnei par to, kā sākotnēji veidojusies cilvēka runas spēja. Spēlējot “atdarināšanas spēli”, Rokijs spēja atkārtot augstumu un toni skaņām, ko viņam demonstrēja zinātnieki.

Daremas universitātes (Lielbritānija) zinātnieku pētījums atkārtoti parādīja, ka orangutāniem piemīt spēja kontrolēt savu balsi. Šī pētījuma rezultāti varētu tuvināt nobeigumam strīdu par to, vai cilvēku runas spējas ir cēlušās no mūsu agrīnajiem priekštečiem.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Scientific Reports”.  

Lasīt tālāk ...

Senajiem bruņurupučiem bruņas kalpoja rakšanai

Bruņurupuči ir neparasti dzīvnieki. Tādus tos padara savdabīgie, pasīvie aizsardzības orgāni – kaula bruņas, kas aptver dzīvnieku vidukli. Šobrīd uz Zemes nav neviena cita mugurkaulnieka, kam būtu tikpat spēcīgas aizsargstruktūras kā bruņurupučiem.

Lai gan atbilde uz jautājumu: “Kāpēc bruņurupučiem izveidojušās bruņas?”, varētu likties pašsaprotama – aizsardzībai, jaunā pētījumā starptautiska paleontologu komanda noskaidrojusi, ka sākotnēji šo neparasto rāpuļu bruņas attīstījušās pavisam cita iemesla dēļ.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”.  

Lasīt tālāk ...

Dzīvības attīstības pirmsākumos evolūcija notikusi pat 4000 reižu straujāk, nekā mūsdienās

Agrīnās dzīvības formas uz Zemes visticamāk mutējušas un evolucionējušas daudz ātrāk, nekā mūsdienās, liecina jauna Ziemeļkarolīnas universitātes (ASV) zinātnieku veikta pētījuma rezultāti. 

Lasīt tālāk ...

Putniem smadzenēs ir ievērojami vairāk neironu nekā zīdītājiem un pat primātiem

Kamēr arām (Ara) smadzenes ir izlobīta valrieksta lielumā, makakiem tās ir aptuveni citrona izmērā. Un tomēr aru papagaiļiem smadzeņu daļā, kas atbild par saprātu, ir ievērojami vairāk neironu, nekā makaku pērtiķiem. 

Lasīt tālāk ...

Varens pārsteigums no Gada sēnes 2016

Latvijas Mikologu biedrības izraudzītā Gada sēne 2016 - izcili retā un aizsargājamā bārkstainā mušmire (Amanita strobiliformis) - jau sezonas sākumā ir sagādājusi varenu pārsteigumu, izaugot iepriekš nereģistrētā daudzumā un agrumā. Tas noticis pirmām kārtām atradnē, par kuru mikologi uzzināja tikai šī gada janvārī, kad saņēma ziņojumus un fotogrāfijas no Skaidrītes Urbānes un Jeļenas Belovas, - Tērvetes novada Augstkalnes pagasta centrā.

Lasīt tālāk ...

Zīdītāji gandrīz izmira reizē ar dinozauriem

Jaunā pētījumā pierādīts, ka asteroīds (asteroīda ietriekšanās Zemē pagaidām ir populārākā versija par masveida izmiršanas cēloni krīta perioda beigās), kas krīta periodā pirms 66 miljoniem gadu iznīcināja dinozaurus, no zemes virsas gandrīz noslaucīja arī zīdītājus. Izrādās, krīta-terciāra izmiršanā izzuda vairāk nekā 90% zīdītāju sugas. Tas ir daudz augstāks rādītājs, nekā domāts līdz šim.

Pētījumu veikuši Bātas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki. Tā rezultāti publicēti žurnālā “Journal of Evolutionary Biology”.  

Lasīt tālāk ...

Zivis spēj atpazīt cilvēku sejas

Zinātnieki atklājuši, ka zivīm piemīt spēja atšķirt cilvēku sejas. Līdz šim valdīja uzskats, ka ar šo uzdevumu spēj tikt galā tikai dzīvnieki ar sarežģītākām smadzenēm.

Lasīt tālāk ...

Atrasts pirmais fosilais zobenzobu tīģera pēdas nospiedums

Paleontologiem labi pazīstama, slavena kvartāra perioda[1] fosiliju atradne Argentīnā no jauna iepriecinājusi pētniekus un dabas vēstures entuziastus – kā vēstī sciencemag.org, netālu no Miramaras, pilsētas Atlantijas okeāna piekrastē, zinātniekiem izdevies uziet pirmo pasaulē zināmo pārakmeņojušos izmirušā kaķveidīgā plēsoņas, zobenzobu tīģera[2] pēdas nospiedumu.

Lasīt tālāk ...

Putni mazuļiem māca dziedāt līdzīgi, kā cilvēki bērniem – runāt

Tāpat kā cilvēks piedzimstot neprot runāt, arī jaunie putnēni nemāk dziedāt. To ir jāapgūst, mācoties no vecākiem un citiem cilvēkiem (putniem). Makgila universitātes (Kanāda) pētnieki atklājuši, arī pats apmācības process putniem un cilvēkiem notiek līdzīgi. Dziedot mazuļiem, putni izmaina savas dziesmas, līdzīgi kā cilvēki, kuri sarunājoties ar maziem bērniem, izmaina runu, to palēninot un vienkāršojot teikto.

Lasīt tālāk ...

Vai rūpes par mazuļiem bija cilvēku intelekta attīstības dzinējspēks?

Smadzeņu un kognitīvo zinātņu pētnieki no Ročesteras universitātes (ASV) nākuši klajā ar jaunu evolucionāro modeli, kurā par galveno augsta intelekta līmeņa attīstības virzītājspēku cilvēkiem tiek uzskatītas prasmes, kas nepieciešamas, lai aprūpētu mazuļus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...