Pērtiķi var iemācīties sevi atpazīt spogulī

Spēja spoguļattēlā atpazīt pašam sevi ir samērā reta. Līdz šim noskaidrots, ka, izņemot cilvēkus, sevi spogulī identificēt māk cilvēkpērtiķi, Āzijas ziloņi, pudeļdeguna delfīni, Eiropas žagatas un zobenvaļi. Tagad šai grupai pievienojama vēl viena suga.  

Lasīt tālāk ...

Pusmiljonu gadu sens Homo erectus gravējums gliemežvākā liek pārvērtēt cilvēces kognitīvās evolūcijas vēsturi

Ar ko Homo sapiens atšķīrās no citām vēlajā pleistocēnā Eirāzijā dzīvojušajām Homo grupām? Kas bija tas, kas mūsu senčiem, izspiežot un daļēji uzsūcot sevī pārējās populācijas (sk.: "Denisa alas neandertāliešu genoms liecina par agrīno cilvēku grupu plašu sajaukšanos vidējā paleolītā", atklajumi.lv, 22.13.2013.), vēlajā paleolītā ļāva kļūt par vienīgajiem uz Zemes dzīvojošajiem hominīdiem? Daudzi pētnieki uzskata, ka izšķirošās bija domāšanas un uztveres jeb kognitīvās atšķirības, kuru izteiksmīgākā izpausme, par kuru varam spriest pēc atradumiem, jo īpaši alu gleznojumiem, ir māksla. 

Lasīt tālāk ...

Gada putns 2015 – dzeltenais tārtiņš

Latvijas Ornitoloģijas biedrība Gada putna 2015 titulu piešķīrusi dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria. 

Lasīt tālāk ...

Latvijas entomoloģijas biedrība par 2015.g. kukaini izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion. Zilenītis ir Eiropā aizsargājama dienas tauriņu suga, kuras populācijas lielums turpina sarukt. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Pieaugušie tauriņi ir apputeksnētāji, kāpuri sākumā barojas ar mārsilu, vēlāk tie ir plēsonīgi skudru ligzdās. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atrod Turcijā senāko zināmo akmens darbarīku

Zinātnieki Turcijā atraduši Anatolijas pussalā vecāko, līdz šim zināmo, ar 1,2 miljonu gadu senatni datētu akmens rīku, tādējādi paplašinot agrā pleistocēna Homo ģints fosiliju, dzīvesvietu un rīku atradumu vietu skaitu Eiropā.

Lasīt tālāk ...

Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Lasīt tālāk ...

Atrasta Latvijai jauna piepju suga, kas reta visā Eiropā

Veicot dabas vērtību inventarizāciju Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, mežu biotopu aizsardzības eksperts Ivars Leimanis novembrī atradis Latvijai jaunu piepju sugu Pycnoporellus alboluteus. Šis ir unikāls atradums ne tikai mūsu valsts, bet arī Eiropas mērogā. Šai piepju sugai, kurai vēl nav nosaukuma latviešu valodā, līdz šim bija zināmas nepilnas 20 atradnes piecās Eiropas valstīs, galvenokārt Skandināvijā.

Lasīt tālāk ...

Madagaskarā atrasta neparasta senā zīdītāja fosilija

Zinātnieki Madagaskarā atraduši fosilizētu galvaskausu, kas piederējis zīdītājam, kurš dzīvojis pirms 66-72 miljoniem gadu krīta periodā, vienā laikā ar dinozauriem.

Raksts par atklājumu publicēts žurnālā „Nature”. Izpēti veikuši Stonibrūkas universitātes (ASV) paleontologi. 

Lasīt tālāk ...

Sibīrijā atrasts ļoti labi saglabājies 9300 gadus vecs, mumificējies bizona ķermenis

Daudzi lielie zīdītāji izmira pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu pēdējā ledus perioda beigu posmā. Pleistocēna beigu izmiršanas rezultātā izzuda arī stepes bizoni Bison priscus. Par stepes bizonu sugu un tās likteni ir daudz neskaidrību, piemēram, joprojām nav zināms to izmiršanas iemesls. Taču tagad zinātniekiem ilggadīgā sasaluma zonā izdevies atrast labi saglabājušos bizona ķermeni, kas varētu palīdzēt rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Lasīt tālāk ...

Floridā novērota pārsteidzoši ātra ķirzaku evolūcija

Lielākoties sugu evolūcija notiek lēni – gadu simtu, tūkstošu un pat miljonu laikā. Tomēr reizēm sugas ir spiestas pārmaiņas paātrināt. Šādu gadījumu izdevies dokumentēt zinātniekiem Floridas štata (ASV) salās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. 

Lasīt tālāk ...