Atklājumi.lv

Zinātnieki pierāda: kad zirgs netiek galā ar problēmu, tas vēršas pie cilvēka

Suņi nav vienīgie dzīvnieki, kam piemīt pārsteidzošas komunikācijas spējas un saikne ar cilvēku. Jaunā, žurnālā “Animal Cognition” publicētā pētījumā vēstīts, ka brīžos, kad zirgi saskaras ar kādu pašu spēkiem neatrisināmu problēmu, viņi izmanto dažādus signālus, lai pievērstu cilvēku uzmanību un lūgtu palīdzību. Turklāt zirgu uzvedība mainās atkarībā no cilvēka zināšanām par konkrēto situāciju. 

Spēja komunicēt ar citiem dzīvniekiem, lai iegūtu informāciju par barību vai plēsēju draudiem, ir svarīga izdzīvošanas prasme. Šo māku ļoti augstā līmenī pārvalda, piemēram, cilvēkiem evolucionāri tuvās šimpanzes – agrākos pētījumos zinātnieki noskaidrojuši, ka šimpanzes spēj atšķirt citu dzīvnieku uzvedību un to novērtēt. Savukārt gan suņi, gan arī zirgi labi izprot cilvēku žestus un sejas izteiksmes (Sk.: “Suņi un zirgi spēj „nolasīt” emocijas mūsu sejās”, atklajumi.lv, 11.02.2016.). Zinātnieki uzskata, ka šī prasme visticamāk attīstījusies pieradināšanas procesā.

Zirgi, līdzīgi kā suņi, līdzās cilvēkiem ir dzīvojuši gadu tūkstošiem ilgi. Līdzšinējie pierādījumi liecina, ka cilvēki pirmos zirgus pieradināja pirms aptuveni 6000 gadiem (Sk.: “Kazahstānā atrod senākās liecības par zirgu domestifikāciju”, atklajumi.lv, 08.03.2009.). Zirgi cilvēku sabiedrībā pildījuši vēl plašākas lomas, nekā suņi, sākot ar transporta un beidzot ar kompanjona un terapeita funkciju (pēdējo gadu laikā aizvien plašāk tiek runāts par terapeitisko efektu, ko cilvēku fiziskajai un garīgajai veselībai sniedz izjādes ar zirgiem).

Zinātnieki uzskata, ka atklātās augstās zirgu kognitīvās jeb izziņas spējas, iespējams, daļēji varētu izskaidrot to, kādēļ starp zirgiem un cilvēkiem var izveidoties tik spēcīgas emocionālās saiknes.

Žurnālā “Animal Cognition” publicētajā pētījumā zinātnieki pievērsās zirgu sociālajām izziņas spējām attiecībās ar cilvēku. Pētījums notika Kobes universitātei (Japāna) piederošā aplokā. Eksperimentā tika iesaistīti 8 zirgi un studenti, kas ikdienā rūpējas par šiem zirgiem.

Lai pārbaudītu zirgu sociālās izziņas spējas, zinātnieki noslēpa gardumus (burkānus) vietā, kas zirgiem bija pieejama tikai ar cilvēku palīdzību.

Pirmajā eksperimenta daļā burkānus noslēpa spainī, kur zirgi tiem nespēja tikt klāt. Šī eksperimenta mērķis bija noskaidrot kā un vai zirgi saviem aprūpētājiem dos signālu par palīdzības nepieciešamību. Cilvēki, kas zirgus aprūpēja, nebija informēti par radīto situāciju. Pēc aprūpētāja ierašanās, zinātnieki novēroja, ka zirgi uz kopējiem skatījās un viņus bakstīja krietni ilgāk, nekā ikdienā, kad nekur telpā nebija noslēpti kārumi. Novērotā uzvedības atšķirība bija gana būtiska, lai secinātu, ka gadījumos, kad zirgi paši netiek galā ar kādu problēmu, viņi vēršas pēc palīdzības pie cilvēka, izmantojot gan vizuālus (skatiens), gan fiziskus (pieskāriens) signālus. Visticamāk zirgi, līdzīgi kā suņi, šo māku apguvuši laika gaitā pieradināšanas rezultātā.

Balstoties uz pirmajā pētījuma daļā iegūtajiem pozitīvajiem rezultātiem, zinātnieki nolēma noskaidrot, kā un vai mainīsies zirgu uzvedība gadījumā, ja viņi redzēs, ka aprūpētājs zina, kur atrodas noslēptais ēdiens. Šoreiz burkāni tika noslēpti gan aprūpētāja, gan zirga klātbūtnē. Šai eksperimenta daļā noskaidrojās, ka zirgi sūtīja vairāk signālus gadījumos, kad aprūpētājs nebija redzējis ēdiena paslēpšanu. Novērojums mudina domāt, ka zirgi spēj mainīt savu uzvedību, atkarībā no tā, ko viņi zina par cilvēka zināšanām konkrētajā situācijā.

Tiesa, ar šo pētījumi nepietiek, lai pilnībā izskaidrotu ciešo saikni, kas mēdz rasties starp zirgiem un cilvēkiem, taču pētījums atklāja vairākas būtiskas uzvedības, ko zirgi izmanto komunikācijā ar cilvēkiem. Pētījuma rezultāti dod apstiprinājumu hipotēzei, ka zirgiem piemīt augstas kognitīvās spējas, kas ļauj viņiem pielāgot uzvedību, atkarībā no cilvēka zināšanām par situāciju.

Lai ciešāk izprastu cilvēku un zirgu komunikāciju, pētnieku komanda tagad plāno pievērsties zirgu savstarpējās komunikācijas izpētei un turpināt dziļāk iepazīt zirgu izziņas spējas.

Pētot to dzīvnieku izziņas spējas, kas ilgstoši mitinājušies cilvēku sabiedrībā, iespējams iegūt izpratni par to, kā pieradināšanas process ietekmējis starpsugu komunikācijas prasmju evolūciju, kā arī rast atbildi uz jautājumu, kā un kāpēc ar dažām dzīvnieku sugām cilvēki spēj izveidot daudz dziļākas attiecības, nekā ar citām sugām.

Attēls: wikipedia.org

Avots:

alphagalileo.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.