Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Cilvēka izcelsme & Paleoantropoloģija

Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli

Grieķu paleoantropologi, sadarbībā ar vairāku citu valstu zinātniekiem, izdevuma "Journal of Human Evolution" š.g. marta numurā publicējuši rakstu "New Neanderthal remains from Mani peninsula, Southern Greece: The Kalamakia Middle Paleolithic cave site", kurā ziņo par pirmo plašāko neandertāliešu fosīliju atradumu valstī. Kauli atrasti Kalamakijā, Mani pussalā, Dienvidgrieķijā, karsta alā, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā.

Lasīt tālāk ...

Denisa alas 11. slāņa aproce liek mainīt priekšstatus par agrā paleolīta tehnoloģijām

Atradumi Denisa alā Altajā, ievedot modernā Homo sapiens senču lokā jaunu pasugu - Homo altaiensis -, kardināli izmainīja mūsu priekšstatus par cilvēka evolūciju. Turklāt izmaiņas bija jāievieš arī tehnoloģiju vēsturē - ar vēlā paleolīta sākumu (50 - 30 tūks. g. pirms mūsdienām) datētajā 11. slānī, līdz ar denisoviešu kauliem, uzgāja unikālu akmens rokassprādzi, kuras izgatavošanā pielietotās metodes, kā uzskatīja līdz šim, ieviesās tikai neolītā, aptuveni 20 000 gadu vēlāk.

Lasīt tālāk ...

Vai Flores 'hobiti' bija mikrocefāli mūsdienu tipa cilvēki?

Kopš 2004.gada, kad publicēja pirmos ziņojumus par 2003.gada „mazo cilvēciņu” jeb "hobitu" atradumiem Liangbuas alā Flores salā Indonēzijā, zinātnes pasaulē turpinās diskusijas vai atradumi pārstāv atsevišķu senāko cilvēku sugu, - Homo erectus pundurvariantu Homo floresiensis, kas uz salas izveidojies izolācijā no pārējas pasaules jeb tā bijusi ar mikrocefāliju vai citu līdzīgu galvaskausu deformējošu saslimšanu sirgstoša modernā Homo sapiens grupa?

Lasīt tālāk ...

Agrīno hominīdu diētās dominējusi augu barība

Dažādos zinātniskos izdevumos parādās publikācijas par mūsu senču ēšanas paradumiem. Tos pēta gan pēc zobiem – pēc to formas, skrāpējuma pēdām, emaljas ķīmiskā sastāva, gan pēc dzīvnieku kaulu atradumiem, jo uz kauliem var atrast zobu vai darba rīku pēdas, kas var palīdzēt secināt par kritušā dzīvnieka likteni un mednieku veiksmi un prasmēm.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc izmira neandertālieši: izvirdumu hipotēze

"Ekoloģisko faktoru nozīme pārejas laikā no vidējā uz vēlo paleolītu" - rakstu ar šādu nosaukumu krievu zinātnieki publicējuši amerikāņu žurnālā Current Antropology 2011.gada oktobrī. Rakstā tika apspriests ļoti interesants jautājums – kāpēc izmiruši neandertālieši? Autoru pārliecība - vainojami bija katastrofiski vulkānu izvirdumi.

Lasīt tālāk ...

Vīriešu auguma garums un reproduktivitāte

Seno cilvēku un cilvēku senču ķermeņa garums ticis pētīts ne vienu reizi vien. M.Dobrovoļskai, piemēram, ir pētījums par korelāciju starp uztura kompleksa izmaiņām un ķermeņa augumu. Mūsu, latviešu, antropologi pētījuši seno Latvijas iedzīvotāju augumu un bērnu daudzumu. Guntis Gerhards (Latvijas vēstures institūts) pat aizstāvēja doktora disertāciju par seno Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņām pēdējo 9 gadu tūkstošu laikā, bet Gunita Zariņa (Latvijas vēstures institūts) – par Latvijas seno iedzīvotāju demogrāfiju. Viņai arī iznāca grāmata par šo tēmu. Tomēr viņi nesalika kopā savu pētījumu rezultātus, lai izsekotu sakarības starp ķermeņa garumu un bērnu skaitu, nemaz nerunājot par to, lai noteiktu, kā vīriešu ķermeņa garums ietekmē attiecības ar sievietēm, resp. kāda - maza, vidēja vai liela - auguma vīrieši labāk patīk sievietēm.

Lasīt tālāk ...

Dienvidāfrikā, Blombas alā atklāta 100 000 gadu sena okera ieguves darbnīca

Senākās mākslas paraugi - ornamenti, simboli, kā arī liecības par krāsu izmantošanu, rotaslietu izgatavošanu, utml. darbībām iezīmē robežjoslu cilvēka apziņas attīstībā, mūsdienu Homo sapiens tapšanu. Viena no pašām pirmajām cilvēka izmantotajām krāsvielām ir okers. Jauna publikācija žurnālā Science sniedz liecības par okera izgatavošanu Dienvidāfrikā pirms 100 000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi par pirmo amerikāņu izcelsmi

Par cilvēku ierašanos, tās laiku un veidu Amerikā joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. 2011.g. martā mēs, piemēram, rakstījām par pētījumiem Kalifornijas piekrastes salās, kas ļāva izvirzīt pieņēmumu, ka turienes iedzīvotāji varētu būt ieradušies nevis nākot gar piekrasti, bet pa jūru no Āzijas (sk. "Senākie Ziemeļamerikas iedzīvotāji apdzīvoja piekrasti un pieguļošās salas", atklajumi.lv, 14.03.2011.). Ja iepriekš par šīm tēmām pamatā diskutēja, balstoties uz arheologu pētījumos iegūtajiem materiāliem, tad šobrīd arvien lielāku nozīmi iegūst ģenētiķu secinājumi.

Lasīt tālāk ...

Seno cilvēku mūža ilgums: vecvecāku efekta ietekme Homo sapiens konkurencē ar paleoantropiem

Seno hominīdu un seno cilvēku dzīves ilguma pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēka priekšteču mūža garums nepārsniedza 30 gadu vecuma robežu. Piemēram, M.Dobrovoļskas rakstā "Cilvēks un viņa uzturs" ir šādi dati:

Lasīt tālāk ...

Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā

Visos laikos, kopš senākie cilvēki sāka migrēt, un līdz mūsdienām, kad dažādu iemeslu dēļ dažāda izmēra cilvēku grupas parādās svešās teritorijās, veidojās situācijas, kad aborigēnu un ienācēju grupas sāka konkurēt savā starpā par izdzīvošanu.

Lasīt tālāk ...