Atklājumi.lv

Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli

Grieķu paleoantropologi, sadarbībā ar vairāku citu valstu zinātniekiem, izdevuma "Journal of Human Evolution" š.g. marta numurā publicējuši rakstu "New Neanderthal remains from Mani peninsula, Southern Greece: The Kalamakia Middle Paleolithic cave site", kurā ziņo par pirmo plašāko neandertāliešu atlieku atradumu valstī. Kauli atrasti Kalamakijā, Mani pussalā, Dienvidgrieķijā, karsta alā, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā.

Skatīt Paleoantropoloģisko atradumu vietas lielākā kartē

Iepriekš Grieķijā bija zināma tikai viena droša liecība, kas apstiprināja neandertāliešu klātbūtni pussalā - zobs no Lakonas (Lakonis). Turklāt arī tas ir nesens atradums - raksts par neanderālieša zobu no Lakonas grotas publicēts tikai 2003.gadā. Lakona, tāpat kā Kalamakija un Apidima, kur atrasti divi fragmentāri galvaskausi, par kuru piederību neandertāliešiem paleoantropologi vēl šaubās, atrodas Mani pussalā. Lai gan pētnieki ir pārliecināti, ka Grieķija bija reģions, kurā bieži krustojušies dažādu paleoantropu ceļi, īpaši uzsverot Balkānu pussalas (līdzās Apenīnu un Ibērijas pussalai) kā Eiropas augu un dzīvnieku refugiuma nozīmi lielākajos apledojuma periodos, tomēr atbilstošo laikmetu - vidējā un vēlā paleolīta - atradumu šeit ir maz. Tas skaidrojams ar to, ka galvenais arheoloģisko pētījumu fokuss Grieķijā līdz šim bijis vērsts uz antīko periodu un citiem, salīdzinoši neseniem posmiem.

Kalamakijas alu ilgstoši, no 1993. līdz 2006. gadam, pētīja starpdisciplināra starptautiska komanda.
Ģeoloģiski pirms apmēram 100 000 gadu izveidojusies, ala pastāvēja līdz apmēram 39 000 gadu pirms mūsdienām, kad aizbira ar zemi un akmeņiem. Pēc tam, pirms kādiem 5000 gadiem, jūras viļņi alas muti atkal atvēra. Šobrīd alu veido apmēram 8 metru augsta un 7 metru plata galerija, taču kopējais Kalamakijas alas dziļums ir 20 metru.

Zinātnieki alas nogulumos atrada gan no krama, kvarca un gliemežvākiem darinātus neandertāliešiem raksturīgos Mustjē tipa rīkus, gan lielu daudzumu dzīvnieku atliekas, tostarp dažādu plēsēju, zālēdāju, sīko mugurkaulnieku un gliemežu fosīlijas. Vairākos alas slāņos atrada arī cilvēku kaulus, kuru morfoloģiski noteica kā piederīgus neandertāliešiem. Pavisam uzieti 14 kauli, tai skaitā 10 atsevišķi zobi, viens galvaskausa fragments un 3 mugurkaula skriemeļi. Uz daļas no kauliem bija redzamas plēsoņu zobu pēdas. Zinātnieki lēš, ka kauli piederējuši vismaz 8 atsevišķiem indivīdiem, tai skaitā diviem bērniem.

Ņemot vērā alas nogulumu jaunāko vecumu, kas atbilst laikam, kad Eiropā ienāca kromaņjonieši, turpmākajos pētījumos Dienvidgrieķijā zinātnieki cer atrast liecības par neandertāliešu un Homo sapiens mijiedarbību, kā arī meklēt pēdas seno cilvēku agrīnajai kuģošanai.

Attēls: Kalamakijas ala. Avots: blogspot.com.

Avots:
ncbi.nlm.nih.gov