Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Cilvēka izcelsme & Paleoantropoloģija

Cilvēces dažādība: kas ir rases? (lekcijas ievads)

Mūsdienās daudzās valstīs, arī Latvijā, saasinājušās rasu problēmas. Tas izpaužas ļoti dažādi, tai skaitā arī kā tieši uzbrukumi. Valstī parādās vairāk un vairāk pēc ārējā izskata atšķirīgu cilvēku. Un paši latvieši, braucot pa pasauli, var iekļūt ļoti dažādās situācijās tikai tāpēc, ka viņi ir atšķirīgi no vietējiem. Tagad cilvēka ģeogrāfija ir saistīta ar ekonomiku, tūrismu, kā arī apprecēšanos citā valstī. Visiem labi zināms, cik daudz pašlaik visā Rietumeiropā ir citu tautu un rasu pārstāvju. Ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā arī mūsu valsts durvis ir atvērtas ne tikai citu tautu, bet arī citu rasu pārstāvjiem.

Lasīt tālāk ...

Britu senči gatavoja traukus no galvaskausiem

Jūs kādreiz esat mēģinājuši iztēloties, kā dzīvoja cilvēka senči? Kā izskatījās viņu mājokļi, kādi bija sadzīves priekšmeti? Jau sen cilvēkiem virtuves ir pilnas ar dažādiem traukiem – dzeršanai, ēšanai, vārīšanai, cepšanai. Ir pat speciāli trauki baznīcās, ko lieto dažādos rituālos. Bet kā gatavoja ēst senie cilvēki? Ir daudz interesantu pētījumu par seniem keramikas traukiem, tai skaitā arī Latvijas teritorijā. Bet kas bija pirms tam? Apēst ugunskurā ceptu gaļu varēja arī bez šķīvjiem, padzerties no avota varēja bez glāzes. Vai īpašos gadījumos viņi izmantoja tos pašos priekšmetus, kā ikdienā?

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums pierāda: Afāras australopitekiem bija mūsdienu cilvēkiem līdzīga pēdas velve

Cilvēka evolūcijas izpētē ļoti svarīgs ir jautājums par spēju pārvietoties uz divām kājām. Tas ir cieši saistīts ar kāju un pēdu anatomisko uzbūvi.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc neandertāliešus interesēja putnu spalvas?

Par neandertāliešiem pēdējā laikā ir publicēti daudz interesantu pētījumu – gan par to, ko viņi ēduši, kā pārvietojās, kā neandertāliešu sievietes dzemdēja bērnus ar lielām galvām, u.t.t.

Lasīt tālāk ...

Klimata izmaiņas un cilvēka attīstība

Mūsu Zeme pieder pie planētām, kurām ir dažādas klimatiskās joslas. Tas ir saistīts ar Zemes ass leņķi un Saules staru krišanas leņķiem dažādos platuma grādos. Tomēr konkrētie dabas apstākļi katrā reģionā ir saistīti arī ar globālām izmaiņām dabā, kuras notika gan pirms cilvēka paradīšanās, gan pēc tās, visas cilvēka evolūcijas laikā. Vai šīs pārmaiņas atstāja savas pēdas cilvēka attīstībā?

Lasīt tālāk ...

Dienvidu ceļš no Āfrikas: modernā tipa cilvēku migrācijas caur Arābiju

Ģenētikas dati liecina ka modernā tipa cilvēks izcēlies Āfrikā. Bet kad cilvēki devās tālāk, kolonizējot Āziju, Eiropu un citas pasaules daļas?

Lasīt tālāk ...

Deņisovieši - paleolīta cilvēku trešais zars

Pirms dažiem gadiem zinātnieku vairākums uzskatīja, ka neandertālieši nav cilvēka senči, bet eksistēja ar tiem vienā laikā. Vairākums paleoantropologu bija pārliecināti, ka šīs divas sugas savstarpēji nejaucās. Tomēr 2010.g. ģenētiķu pētījumi atklāja, ka, neandertālieši, visticamāk tomēr krustojās ar Homo sapiens un mūsdienu cilvēkos saglabājušies vismaz 4% neandertāliešu gēnu.

Lasīt tālāk ...

Senie homo sapiens nedzīvoja ilgi

Vairāki antropologi pieļauj, ka vēlā paleolīta sākumā, apmēram pirms 50-30 tūkst. gadu, bet, iespējams, vēl agrāk, homo sapiens populācijas piedzīvoja demogrāfisku pieaugumu. Nav izslēgts, ka tieši demogrāfiskie faktori ietekmēja neandertāliešu un citu arhaisku cilvēku izspiešanu un Homo sapiens izplatīšanos. Demogrāfiskā pieauguma iemesli nav zināmi, bet domājams, ka viens no iemesliem varēja būt dzīves ilguma pieaugums un mirstības samazināšanās. Neandertāliešu zobos un kaulos ir atklāts daudz vairāk slimību, traumu un stresu pazīmju, nekā agrīno homo sapiens kaulos un zobos.

Lasīt tālāk ...

Evolūcijas grimases jeb kā izskatīsies mūsu pēcteči?

Krievijas žurnāls „Химия и жизнь" un D. Zimina fonds „Dinastija" organizēja „Zinātnieku kafejnīcu", kurā antropologi stāstīja par cilvēka evolūciju. Pēdējie ar cilvēku saistīti atklājumi liecina par to, ka civilizācijas vecums ir ap 400 tūkstošiem gadu.

Lasīt tālāk ...

Neandertālieši dzīvoja nelielās grupās un bija kanibāli

Sidronas alā Spānijā atrastas 12, domājams, vienai grupai piederīgu neandertāliešu atliekas. Kaulu un alas izpēte devusi pārliecinošus pierādījumus, ka citi neandertālieši pirms aptuveni 49 000 gadu viņus nogalināja un apēda. Savukārt ģenētiskās analīzes parādīja, ka vīrieši visu laiku dzīvoja ģimenē, bet sievas ņēma no citām grupām.

Lasīt tālāk ...