Atklājumi.lv

Vai Flores 'hobiti' bija mikrocefāli mūsdienu tipa cilvēki?

Kopš 2004. gada, kad publicēja pirmos ziņojumus par 2003. gada „mazo cilvēciņu” jeb "hobitu" atradumiem Liang Bua (Liang Bua) alā Flores salā Indonēzijā, zinātnes pasaulē turpinās diskusijas vai atradumi pārstāv atsevišķu senāko cilvēku sugu, - Homo erectus pundurvariantu Homo floresiensis, kas uz salas izveidojies izolācijā no pārējas pasaules jeb tā bijusi ar mikrocefāliju vai citu līdzīgu galvaskausu deformējošu saslimšanu sirgstoša modernā Homo sapiens grupa?

Skatīt Paleoantropoloģisko atradumu vietas lielākā kartē

Atradumi tiešām ir ļoti interesanti. Pēc morfoloģijas Homo floresiensis atgādina pitekantropus (pēc ķermeņa un ekstremitāšu proporcijām), bet bija ļoti maza auguma – līdz 1 m, ar ļoti maziem galvaskausiem (smadzeņu apjoms no 380 līdz 430 cm3), tāpēc pirmie ziņojumi presē tos raksturoja kā cilvēciņus ar galvaskausu greipfrūta lielumā. Homo floresiensis vēl pirms 18-15 tūkst. gadu dzīvoja Flores salā, kamēr viņus izspieda mūsdienu tipa cilvēki. Līdz 2009. gadam atrastas 13 īpatņu atliekas, tai skaitā viens vesels galvaskauss.

Tika pētīti galvaskausi (PNAS, 2007., V. 103) un skeleta kauli (Science, 2007., V. 317), kā arī atrastie darba rīki (Nature, 2006., V.441), kurus salīdzināja gan ar H. erectus, gan ar mūsdienu tipa cilvēkiem, gan ar atradumiem Dmanisi Gruzijā (Nature, 2009., V. 459). Visiem zinātniekiem, neatkarīgi no uzskatiem, atradušies diezgan pamatīgi pierādījumi, ka tieši viņiem ir taisnība, tomēr vairākums bija pārliecināts ka tiešām ir atklāta jauna hominīdu suga Homo floresiensis.

Viens no darbiem, kas to pierādīja, bija Dīnas Falkas (Dean Falk) 2007. gada pētījums, kad viņa, izmantojot datortomogrāfijas metodi, salīdzināja "hobita" galvaskausu LB1 ar 10 veseliem un 9 mikrocefāliem mūsdienu cilvēkiem. Salīdzinot smadzenīšu izvirzījumu (cerebellum protrusion) un nosacīto pieres platumu (relative frontal breadth). D. Falka konstatēja, ka LB1 dati iekļaujas nevis mikrocefālu, bet normālo cilvēku parametros.

2011.g. žurnāla PNAS augusta numurā publicēts jauns raksts par Flores cilvēkiem, kura autori atgriežas pie domas, ka tā tomēr nav atsevišķa suga, bet mikrocefāļu populācija. Ņujorkas universitātes zinātnieku grupa Roberta Vanuči (Robert C. Vannucci) vadībā apšauba D. Falkas rezultātus, apgalvojot, ka salīdzināšanai viņa izmantojusi pārāk maz paraugu.

Šoreiz tiešām paraugu bija daudz vairāk. Izmantojot magnētiskās rezonanses tomogrāfiju (MRT), Ņujorkas zinātnieki ieguva datus par smadzeņu izmēriem divām grupām: 1) 118 veseli cilvēki, kuru vidu bija bērni un jaunieši vecumā no 1 nedēļas līdz 18,5 gadiem (55 sieviešu un 63 – vīriešu dzimtas pārstāvji) un 2) 21 slims bērns ar mikrocefālijas diagnozi, kuru smadzeņu apjoms bijis no 266 līdz 808 cm3.

Ar MRT iegūtos izmērus salīdzināja ar endokrāniem (galvaskausa smadzeņu daļas iekšējā dobuma atlējumi), kurus sadalīja 5 grupās:
1) 79 normāli pieaugušie cilvēki (anatomiski mūsdienu tipa cilvēki);
2) 8 mikrocefāļi ar smadzeņu apjomu no 280 līdz 754 cm3 – Milforda Volpofa (Milford Wolpoff) un Amerikas Dabaszinātņu muzeja (American Museum of Natural History) materiāli;
3) 17 Homo erectus galvaskausi ar smadzeņu apjomu no 804 līdz 1250 cm3;
4) 4 australopitēku (BOU-VP-12/130, SK 1585, Konso, Omo-L338Y) galvaskausi ar smadzeņu apjomu no 427 līdz 545 cm3;
5) Flores cilvēka LB1 2 endokrāni – no oriģinālā galvaskausa un pēc 3D modeļa, ar smadzeņu apjomu 417 cm3. Katrs endokrāns tika mērīts 3 reizes pēc dažādiem metodēm.

Pēc MRT datiem zinātnieki bija nonākuši pie secinājuma, ka ņemot vērā 2 pamatrakstura pazīmes – smadzenīšu izvirzījumu (cerebellum protrusion) un nosacīto pieres platumu (relative frontal breadth) 20 no 21 mikrocefāļu galvaskausa ir labi atšķirami no normāliem galvaskausiem (95%), bet, salīdzinot normālus galvaskausus ar Flores cilvēka galvaskausu LB1, pēdējais ir ārpus normalitātes spektra. Šī galvaskausa izmēri (galvaskausa platuma un garuma proporcijas) nav raksturīgi citiem hominīdiem.

Salīdzinot LB1 endokrāna izmērus ar 79 normālo un 10 mikrocefālo cilvēku endokrāniem, izrādījās, ka LB1 no normāliem cilvēkiem atšķiras 4 gadījumos no 6 un visos gadījumos ir salīdzināms ar mikrocefālo galvaskausu endokrāniem.

Nākamajā etapā veica salīdzinājumu ar H. erectus un australopitēkiem. Mikrocefālie galvaskausi 8 gadījumos no 10 atšķiras no H. erectus galvaskausiem, bet LB1 dati atšķiras no H. erectus 5 gadījumos no 6. salīdzinot LB1 ar australopitēkiem, noskaidrots, ka šeit dati sakrīt – Flores cilvēku smadzeņu apjoms iekļaujas australopitēku smadzeņu izmēru intervālā (kas ir pilnīgi saprotams, ņemot vērā australopitēku galvaskausu mazos izmērus).

Pie kādiem secinājumiem nonāk autori? Tā kā viņi ir strādājuši ar mērķi apstrīdēt D. Falkas darba rezultātus, uzsvars tiek likts uz pataloģijas pierādīšanu. Autori atzīmē, ka LB1 galvaskausa endokrānā ir manāmas dažās patoloģiskas īpašības, piemēram, paura daļas asimetrija. Endokrāna forma un dažas citas pazīmes vairāk līdzīgas mūsdienu tipa cilvēka smadzenēm. LB1 sejas skelets līdzinās H. erectus sejai, iespējams – arī mūsdienu pigmeju sejām (sevišķi - pēc zoda formas un zobu izmēriem). Par slimību (ieskaitot plānprātību un motorikas traucējumiem) liecina agrā galvaskausa šuvju aizaugšana un vājā galvaskausa reljefa attīstība.

Raksta autoru galīgais secinājums – pastāv liela varbūtība, ka Flores cilvēks ir nevis atsevišķa suga, bet slims Homo sapiens indivīds. Autori uzsver, ka nav citu atradumu, kas varētu apstiprināt, ka Eiropā un Āzijā pirms 18-12 tūkst. gadu dzīvoja pundurcilvēks ar mazām smadzenem, kā arī būtu labi atrast vismaz vēl vienu galvaskausu, bet vēl labāk – iegūt DNS.

Savukārt, Dīna Falka, sciencenews.org komentējot Vanuči komandas pētījumu, norāda, ka viņi mērījuši nepareizos galvaskausus. Smadzenes mikrocefāļiem aug līdz apmēram 4 gadu vecumam, viņa saka, kas nozīmē, ka lielākā daļa MRT grupā iekļauto zīdaiņu nevarēja izmantot mērījumiem. Falka arī atzīmē, ka Vanuči pētījumā izmantotie gumijas (silikona?) endokrāni daļēji tikuši mērīti ar rokas instrumentiem. Šādi mērījumi ir mazāk precīzi nekā 3D datortomogrāfijas rezultāti, kurus viņa izmantoja savā pētījumā.

Kā redzam, šis ir kārtējais gadījums, kad zinātnieki pētījumu rezultātus interpretē atbilstoši saviem uzskatiem un vienīgais, par ko nešaubās oponenti - nepieciešamas vairāk fosīlijas.

Augšējā attēlā: Homo floresiensis un mūsdienu cilvēka galvaskausa salīdzinājums. Avots: vikipēdija CC.

Avoti:

Falk D, et al. Brain shape in human microcephalics and Homo floresiensis. // PNAS February 13, 2007

Robert C. Vannucci, Todd F. Barron, and Ralph L. Holloway. Craniometric ratios of microcephaly and LB1,Homo floresiensis, using MRI and endocasts. // PNAS August 8, 2011