Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Bioloģiskā daudzveidība

Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres Nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas* seminārs, kas tika veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem. Semināru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētnieki jaunās brioloģes Annas Mežakas vadībā sadarbībā ar Britu Brioloģijas biedrību (British Bryological Society).

Lasīt tālāk ...

Atklāta jauna, sēnēm radniecīga organismu forma

Agrāk sēnes tika uzskatītas kā 1 no 3 daudzšūnu eikariotu valstīm kopā ar dzīvniekiem un augiem. Laikā gaitā eikariotu sistemātika kļuva daudz sarežģītāka ar iespēju salīdzināt ne tikai morfoloģiskās un bioķīmiskās pazīmes, bet arī DNS nukleotīdu secību, pēc kā var restaurēt evolūcijas gaitu un radnieciskās saites starp dzīvo organismu grupām. Izrādījās, ka sēnes kopā ar tādiem dzīvniekiem kā apkakles viciņnesējiem un vairākiem citiem sīkiem vienšūnas organismiem veido īpašu eikariotu zaru - opistokontus, t.i. tādus, kuru viciņas atrodas kustības virzienam pretējā ķermeņa galā.

Lasīt tālāk ...

Klimata izmaiņu ietekmē Ziemeļeiropā samazinās putnu skaits

Aukstā ziema šogad mūs pārsteidza. Un tomēr, pēc daudzu gadu novērojumiem ir konstatēts, ka pavasaris Ziemeļeiropā jau ilgu laiku iestājas agrāk, nekā tas bijis pirms 50 gadiem. Tas ir labi vai slikti? Kā uz to skatīties. No mūsu, cilvēku, skatījuma tas ir labi – ātrāk beigsies slapjdraņķis, būs silti un patīkami. Bet izrādās, ka putniem tas noteikti ir slikti.

Lasīt tālāk ...

Birmā atklāta jauna pērtiķu suga

Pārbaudot mednieku ziņojumus par novērotiem savāda izskata pērtiķiem, zinātnieki no Mjanmas, Biodažādības un dabas aizsardzības asociācijas, sadarbībā ar ārvalstu biologiem noskaidroja, ka neparastais dzīvnieks pārstāv jaunu, zinātnei iepriekš nepazīstamu Rhinopithecus ģintij (atbilstoši izskatam, sauktu arī par strupdeguņu ģinti) piederīgu pērtiķu sugu.

Lasīt tālāk ...

Dažādu sugu līdzās pastāvēšanu nodrošina katra atsevišķā taksona iekšējais mainīgums

Līdzās pastāvēšana starp dažādām koku sugām, kuras mežā konkurē par vieniem un tiem pašiem resursiem (gaismu, mitrumu, minerālvielām), ir pretrunā ekoloģiskai teorijai, saskaņā ar kuru sugu skaits nevar būt lielāks par to limitējošo faktoru skaitu. Cenšoties atrisināt šo pretrunu, Džeims Klārks (James S. Clark) no Djūka universitātes Bioloģijas fakultātes (Darema, Dienvidkarolīna, ASV) atklāja ļoti lielu mainīgumu vienas sugas koku reakcijās uz vides izmaiņām (piemēram, uz gadu gaitā mainīgo mitruma līmeni).

Lasīt tālāk ...

Veikts globāls zivju rezervju un to atjaunošanas iespēju novērtējums

Starptautiska zinātnieku grupa, kas strādā pasaules zivju rezervju prognozēšanas un novērtēšanas jomā, sniedza 10 pasaulē svarīgāko un labi izpētīto akvatoriju resursu analīzi. Līdzīgi pētījumi ir kļuvuši iespējami, tikai pateicoties globālo ražošanas resursu datu apvienošanai. 

Lasīt tālāk ...

Alpīns augs dzen sakņotni sniegā

Sniegsakņu cīrulīši (Corydalis conorhiza) ir neliels augs, kas parasti aug Ziemeļkaukāza augstkalnu pļavās un spēj iegūt tam nepieciešamo slāpekli no kūstoša sniega. Šim nolūkam tam attīstās speciālas "sniega saknes", kas aug uz augšu. Šīs agrāk nezināmās parādības izpētes rezultāti ir apkopoti kopīgā krievu un holandiešu zinātnieku rakstā, kas nesen parādījās žurnāla Ecology Letters tīmekļa vietnē.

Lasīt tālāk ...

Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem

Kanādas ekologi noskaidrojuši, ka Āfrikas tropu mežu dzīvē ļoti svarīga loma ir putniem, kas barojas ar koku augļiem. Sēklas, kas izgājušas cauri putnu barības traktam, neapēd vaboles-sēklgrauži, un tāpēc tur, kur ir putni, mežs ātri atjaunojas. Putnu skaita samazināšanās rezultātā vaboles gandrīz pilnībā iznīcina sēklas. No otras puses, lapu aizsega biezuma samazināšanās izraisa putnu skaita samazināšanos. Rezultātā rodas pozītīva atgriezeniskā saikne, kas arvien vairāk un vairāk paātrina mežu bojāeju: mazāk koku - mazāk putnu - vaboles apēd vairāk sēklu - vēl mazāk koku utt.

Lasīt tālāk ...

Askolotli atjaunojas līdzīgi kā zīdītāji

Aksolotls jeb aksolotla salamandra (Ambystoma mexicanum) ir savdabīga abinieku suga, kura, pēc biologu rīcībā esošām ziņām, brīvā dabā sastopama tikai Ksočimilko un nu jau nosusinātajā Čalko ezerā Meksikas vidienē. Aksolotla savādais izskats - ārējās žaunas, kas atgādina kapuci un šķietamā smaidā savilktā sejiņa ar izvirzītajām acīm - bieži piesaista akvāriju apmeklētāju uzmanību. Taču zinātniekiem aksolotli interesē cita iemesla pēc - dēļ tiem piemītošās brīnumainās spējas ataudzēt zaudētos locekļus un orgānus - šīs amfībijas spēj reģenerēt ne vien bojātas plaušas vai mugurkaulu, bet pat daļu no smadzenēm.

Lasīt tālāk ...