Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm

ASV zinātniekiem izdevies pierādīt, ka 20.gadsimta vidū plaši izplatītā insekticīda DDT iedarbība uz peļu mātītēm grūtniecības laikā un to pēcnācējiem ir saistīta ar paaugstinātu holesterīna līmeņa, aptaukošanās, kā arī ar cukura diabēta attīstības risku. Turklāt – lai gan DDT šobrīd legāli izmantot lielākajā daļā valstu vairs nav iespējams, tā radītās sekas var būt jūtamas joprojām.

Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieku izstrādātā pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „PLOS ONE”.  

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki norūpējušies par mikroskopiskā piesārņojuma draudiem Pasaules okeānā

Pasaules okeāna piesārņojums ar mikroskopiskām plastmasas daļiņām jeb mikroplastiskais piesārņojums zinātnieku vidū rada aizvien lielākas bažas. Plaša mēroga pētījumos atklāts, ka sīko plastikas daļiņu daudzums Zemes okeānos ir daudz lielāks un izplatība – daudz plašāka nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

Cilvēka radītais elektromagnētiskais vides piesārņojums apdraud putnu migrāciju

Dažiem dzīvniekiem, to skaitā putniem, piemīt prasme, kuras nav cilvēkiem – spēja, izmantojot iekšējo mehānismu, vadoties pēc Zemes magnētiskā lauka līnijām, noteikt ziemeļu virzienu. „Iekšējais kompass” īpaši nozīmīgs ir migrējošiem putniem, jo bez tā migrantu pārvietošanās pareizajā virzienā būtu daudz grūtāka.

Jauns, Vācijā veikts pētījums, kura rezultāti publicēti žurnāla „Nature” 2014.g. 7.maija numurā, pierādījis, ka elektroierīču un radiosignālu radītie elektromagnētiskie viļņi var būtiski ietekmēt putnu migrācijas ceļus. Īpaši šī problēma ietekmē putnus, kuru migrācijas ceļi šķērso lielas pilsētas vai atrodas to tuvumā, jo šajās vietās elektrogmagnētiskais piesārņojums ir visaugstākais. Visvairāk putnus ietekmē zemas un vidējas frekvences radioviļņi. 

Lasīt tālāk ...

Piesārņojuma trauksme Eiropas ūdeņos – atkritumi nonāk pat cilvēku neapgūtajās dziļūdens zonās

Hidrosfēra ir viena no nepasargātākajām Zemes sfērām, ko nopietni apdraud gan mikroskopiskais, gan makroskopiskais piesārņojums. Eiropas ūdeņu kontekstā visbiežāk tiek runāts par to piesārņojumu, ko rada dažādi mikroskopiski elementi, piemēram, ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti, nitrātus un fosfātus saturošie lauksaimniecības mēslojumi, naftas produktu noplūdes un tamlīdzīgas vielas. Diemžēl jauna pētījuma rezultāti pierāda – Eiropai piegulošie ūdeņi nopietni cieš arī no makroskopiskā piesārņojuma, un daudzviet atkritumi sastopami pat dziļākajos ūdens piegultnes slāņos. 

Lasīt tālāk ...

Baltijas jūrā pieaug 'mirušo zonu' platības

Baltijas jūra jau ilgstoši cieš no piesārņojuma problēmām. Pasaules Dabas fonda publicētā informācija liecina, ka 2013.gadā pilnībā mirusi bija jau 1/6 daļa no jūras kopējās platības. Arī jaunākie pētījumi apstiprina – Baltijas jūras nākotne, ja tuvākajā laikā netiks veikti būtiski ūdeņu apsaimniekošanas uzlabojumi, pagaidām krāsojas diezgan drūmos toņos.

Pētnieki no Orhūsas universitātes Dānijā, Lundas un Stokholmas universitātēm Zviedrijā kopīgi izstrādājuši jaunu pētījumu par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Tā rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Zinātnieku secinājums par Baltijas jūras stāvokļa izmaiņām pēdējās simtgades laikā nav iepriecinošs – platības ar kritiski mazu skābekļa daudzumu ūdenī palielinājušās vairāk nekā 10 reižu. 

Lasīt tālāk ...

Moderno epidēmiju slepenie aģenti: teflons

Nepiedegošas pannas, katli, gludekļi un gludināmie dēļi, taukus neuzsūcošs pārtikas iesaiņojums, ūdensizturīgie apģērbi un traipus atgrūdošie aerosoli, Teflon, GoreTex, Scotchgard, Stainmaster, kā arī citu zīmolu sadzīves un industriālie izstrādājumi un vielas, kurās izmanoti perfluorināti - īpaši ķīmiski savienojumi, kas ir izturīgi pret temperatūru, novērš rūsēšanu, atgrūž ūdeni un eļļu - visas šīs lietas daudziem no mums joprojām šķiet kā brīnumaini un slavējami tehniskā progresa sasniegumi.

Taču izrādās, ka arī šie, nu jau par ierastu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuvušie ieguvumi, kuri atvieglo daudzas rūpes un ļauj vairāk baudīt dzīves priekus, līdzīgi kā virkne citi modernās industriālās pasaules būvķieģelīši, nebūt nav tik nevainīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Par teflona (politetrafluoroetilēna - PTFE), viena no visplašāk izmantotajiem perfluorinātiem, izejvielas un, sekojoši, arī sabrukšanas produkta - perfluoroktanoīdskābes (PFOA, sauktas arī par C8) - kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību plašākai sabiedrībai ir zināms jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr, tikai pirms nepilniem diviem gadiem neatkarīga, jau 2005.g. PFOA piesārņojuma ietekmes izpētei izveidota zinātnieku komisija atzina, ka pastāv iespējama saikne (un politkorektās zinātnes valodā tas nozīmē, ka pierādījumi sakrājušies tik daudz, ka tos vairs nevar neņemt vērā) starp paaugstinātu PFOA līmeni cilvēku asinīs un vairākām ļoti smagām saslimšanām, tostarp audzējiem un vairogdziedzera darbības traucējumiem.

Lasīt tālāk ...

Vielmaiņas produktos un savienojumos ar hloru bisfenola A kaitīgā ietekme pieaug līdz pat 1000 reizēm

Par endokrīnās sistēmas bojātājvielu, daudzās cietajās plastmasās, epoksīdsveķos un citos izstrādājumos ietilpstošo bisfenolu A, kas, ļoti iespējams, ir viens no galvenajiem pieaugošās krūts vēža saslimšanas iemesliem (sk. "Bisfenols A grūtnieču uzturā var veicināt krūts vēža rašanos meitām", atklajumi.lv, 01.10.2011.), pēdējos gados rakstīts salīdzinoši daudz. Tomēr ārzemju zinātniskajā literatūrā regulāri parādās jauni un jauni raksti par iepriekš nezināmām, cilvēka organismam kaitīgām bisfenola A īpašībām.

Atklajumi.lv šoreiz vēlas pievērst lasītaju uzmanību diviem, nesen publicētiem, bet latviski rakstošajos izdevumos, šķiet, pagaidām neapskatītiem rakstiem - žurnālā "PlosOne" publicētam pētījumam par bisfenola A (BFA) vielmaiņas produkta MBP ksenoestrogēno aktivitāti un izdevumā "Endocrine Disruptors" ievietotajam rakstam par hlorētā ūdenī modificēta bisfenola A toksisko ietekmi uz šūnas signālceļu regulācijas mehānismu. 

Lasīt tālāk ...

Antibakteriālo līdzekļu aktīvā sastāvdaļa var samazināt pēcnācēju dzīves ilgumu

Jauns pētījums ar žurkām pierāda, ka mātēm, kuras grūtniecības un zīdīšanas laikā sevi pakļauj triklokarbāna - daudzu cilvēkiem paredzētu, antibakteriālu personīgās higiēnas līdzekļu sastāvā esošas vielas - ietekmei, samazinās pēcnācēju mūža ilgums.

Pētījuma vadošā autore, Tenesijas universitātes Noksvillā (ASV) Sabiedrības veselības departamenta pētniece Rebeka Kenedija, ASV Endokrinologu apvienības 95. gadskārtējā sapulcē, stāstot par darba rezultātiem, teica, ka triklokarbāna plašās izplatības dēļ - tas sastopams ziepēs, dušas gelos, mazgāšanas līdzekļos, u.c., pastāv iespēja, ka tā iedarbībai ir pakļauta plaša sabiedrības daļa.

"Mūsu pētījums sniedz liecības par triklokarbāna iespējamo nelabvēlīgo ietekmi dzīves agrīnajā posmā, īpaši laktācijas perioda laikā," Kenedija norādīja. "Rezultāti, vismaz atbilstoši mūsu dzīvnieku modelim, ļauj secināt, ka [ar krūti barojošās] mātes, kas ilgtermiņā lieto šo vielu, var nelabvēlīgi ietekmēt bērna agrīno attīstību."

Lasīt tālāk ...

2010. g. Meksikas līča naftas noplūdes likvidēšanas darbos izmantotās ķimikālijas 52 reizes palielinājušas katastrofas toksisko ietekmi uz vidi

Ja 2010. g. pavasarī - vasarā notikusī aptuveni 5 miljonu barelu naftas noplūšana no korporācijas British Petrolium izstrādātā dziļūdens urbuma Meksikas līcī pie ASV piekrastes tiek atzīta par pašu lielāko ekoloģisko katastrofu visā naftas ieguves industrijas vēsturē, tad, atbilstoši Džordžijas tehnoloģiju institūta (ASV) un Aguascalientes Autonomās universitātes (Meksika) ekologu pētījumam, vēl jo sliktāku to padarīja izplūdušā "melnā zelta" savākšanas darbos izmantotie divi miljoni galonu dispersentu(1). Raksts par pētījumu publicēts žurnāla Environmental Pollution tīmekļa versijā un tiks iespiests izdevuma 2013. g. februāra numurā.

Lasīt tālāk ...

Itāļu zinātnieki: pat īslaicīga atrašanās piesārņotā vidē var izraisīt vēzi un citas saslimšanas

Milānas universitātes ģenētiķi veikuši pētījumu, kurā noskaidrojies, ka atrašanās intensīva vides piesārņojuma apstākļos pat tik īsu laiku kā trīs dienas var izraisīt noteiktu gēnu pārprogrammēšanos, kā rezultātā ievērojami palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām un citām saslimšanām.

Lasīt tālāk ...