Atklājumi.lv

ADHD jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms: mārketinga triks vai realitāte?

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (plašāk pazīstams ar saīsinājumu ADHD (Attention deficit hyperactivity disorder)) ir neiroloģiska rakstura slimība, kas lielākoties tiek diagnosticēta skolas vecuma bērniem. Tai raksturīgas koncentrēšanās spēju problēmas, hiperaktivitāte, vecumam nepiemērota impulsīva uzvedība un nervozitāte. Tie uzskatīts, ka sindroma simptomi parādās no sešu līdz divpadsmit gadu vecumam. Mūsdienās Rietumu pasaulē novērojams iespaidīgs diagnosticēto ADHD gadījumu pieaugums – dažās valstīs konstatēto gadījumu skaits 21.gadsimtā pat desmitkāršojies. 

Neskatoties uz to, cik bieži bērniem tiek uzstādīta uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma diagnoze, cēloņi, kas izraisa ADHD joprojām nav līdz galam izpētīti. Par slimības cēloņiem pastāv visdažādākās versijas, sākot ar variantu, ka ADHD ir ģenētisks traucējums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, beidzot ar versijām, ka to izraisa alkohola lietošana un smēķēšana grūtniecības laikā, pāragras dzemdības, paaugstināts stresa līmenis vai apkārtējais piesārņojums ar toksiskām vielām.

Jaunā pētījumā Brandeisas universitātes (ASV) zinātnieki apgalvo, ka pieaugošais bērnu skaits, kam diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, ir skaidrojams nevis ar pārmaiņām cilvēku dzīvesveidā vai ģenētiku, bet gan ar veiksmīgu mārketingu.

„Jūs varat dēvēt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu par ekonomiskas vai kulturālas dabas likstu, bet ne vienmēr par medicīnisku,” apgalvo Brandeisas universitātes profesors Pīters Konrāds (Peter Conrad).

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Social Science and Medicine”. Pētījumā izmantoti dati par ADHD diagnozes gadījumiem Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Brazīlijā.

Vēl nesen absolūta līdere konstatēto ADHD gadījumu daudzumā bija Ziemeļamerika. ASV pacienti patērēja ap 90% „Ritalin” kopējā zāļu daudzuma, kas ir viens no populārākajiem ADHD ārstēšanas medikamentiem. Taču šobrīd pēc pētījumā publicētās informācijas amerikāņu pacienti patērē vairs tikai 75% kopējā pasaules „Ritalin”, un tas neliecina vis par to, ka šīs zāles ASV ārsti sākuši izrakstīt retāk, bet gan par to, ka pieaudzis medikamenta patēriņš citviet pasaulē.

Analizējot statistikas datus noskaidrots, ka Lielbritānijā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma pieaugums vēl 20.gadsimta 90.gados bija 1%, taču mūsdienās pieaugums sasniedzis jau 5% robežu. Vācijā ADHD medikamenti ikdienas lietošanai 1998.gadā tika izrakstīti 10 miljonus reižu, bet 2008.gadā šis skaitlis bija sasniedzis jau 53 miljonus – tātad Vācijā pēdējo desmit gadu laikā piedzīvots pieckāršs pieaugums. Itālijā un Francijā arī novērots ADHD medikamentu izsniegšanas gadījumu pieaugums, taču tas bijis ievērojami lēnāks, kas skaidrojams ar stingrākiem zāļu izrakstīšanas noteikumiem. Savukārt Brazīlijā aizvien pieaug ADHD diagnozes aizstāvības grupas, no kurām daudzas ir cieši saistītas ar farmācijas rūpniecības nozari. 

Brandeisas universitātes pētnieki apgalvo, ka galvenais iemesls, kas izraisījis straujo pieaugumu, ir veiksmīgi izmantoti lobēšanas un mārketinga triki. Medikamentu kompāniju pārstāvjiem līdz šim atsevišķās valstīs ir izvedies panākt reklamēšanas ierobežojumu mazināšanu dažādiem stimulantiem. Mārketinga triki efektīvi darbojas arī interneta vidē. Piemēram, daudzās ADHD medikamentu izplatītāju un ražotāju mājas lapā slimības diagnosticēšanai uzskaitīti sekojoši jautājumi:

• Vai Jūs daudz nervozējat?
• Vai Jums ir grūti koncentrēties?
• Vai mājās un darbā esat neorganizēts?
• Vai Jums ir grūti pabeigt līdz galam iesāktos darbus?

Uz šiem jautājumiem, kā saprotams, apstiprinoši var atbildēt liela daļa cilvēku. Šādu vispārīgu jautājumu izmantošana noved pie situācijas, kad teju katrs pats sev vai saviem bērniem var diagnosticēt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, pārvēršot dažāda rakstura problēmas medicīniskās kaitēs.

Turklāt vēl jāatzīmē, ka medicīnā pēdējā laikā izplatās tendence, ka psiholoģiskas problēmas aizvien biežāk tiek risinātas nevis ar klasisko sarunu terapiju, bet gan ar dažādu medikamentu palīdzību. Sākotnēji šāda prakse bija raksturīga ASV psihologu un psihiatru vidū, taču pēdējo gadu laikā arī Eiropas un Dienvidamerikas ārsti ir sākuši pievērsties Amerikāņu psihiatru asociācijas izstrādātās mentālo traucējumu klasifikācijas „Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders” standartiem, kuros saslimšanu apraksti ir ievērojami plašāki un pēc tiem ADHD diagnosticēšanai vajadzīgi daudz mazāk simptomi, nekā kādreiz.

Kā norādījuši pētījuma autori, līdz pat 20.gadsimta vidum uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms nemaz netika uzskatīts par slimību, kas ārstējama ar medikamentiem. Tagad ADHD diagnozi tiek piemērota teju visiem nervozajiem un neuzmanīgajiem bērniem, bieži vien ignorējot faktoru, ka uzvedības traucējumiem, iespējams, nemaz nav nepieciešama ārstēšana ar spēcīgiem medikamentiem.

Netrūkst arī speciālistu, kas uzskata, ka ADHD ir ne tikai bieži vien nepamatoti diagnosticēta slimība, bet gan pilnībā izdomāta kaite. Piemēram, 2014.gada februārī neirologs Ričards Sauls (Richard Saul) laida klajā grāmatu „ADHD Does Not Exist: The Truth About Attention Deficit and Hyperactivity Disorder”, kurā viņš apgalvo, ka ADHD nav nekas vairāk kā simptomu kopums, kas nav uzskatāms par atsevišķu saslimšanu. Viņaprāt, diagnosticēto ADHD gadījumu skaits pēdējo gadu laikā aug tikai tāpēc, ka ārsti nespēj iedziļināties pacientu problēmās un uzdot pareizos jautājumus, lai atrastu to cēloni – atbilde „ADHD” ir kļuvusi par vienkāršu, vispārpieņemtu slēdzienu, ja runa ir par skolas vecuma bērnu koncentrēšanās un uzvedības problēmām.

Attēls: Ritalin tabletes. Avots: wikimedia.org.

Avoti:

eurekalert.org
washingtontimes.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.