Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?

Izdarot izrakumus Goremas alā, Fainleisonu un viņa kolēģus patiešām pārsteidza no paralēlām un tām perpendikulārām, krustojošām līnijām sastāvošs zīmējums, kas atklājās uz klints virsmas pēc tam, kad pētnieki to bija notīrījuši no daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrājušās augsnes slāņa. Augsnes slānis, kas klāja iezi, saturēja Mustjē darbarīkus. Izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pētnieki noteica, ka augsnes slānis ir 38,500 – 30,500 gadus vecs. Saprotams, ka pats mākslas darbs zem tā ir tikpat vecs kā slāņa zemākā hronoloģiskā robeža vai pat vecāks.

Gibraltārs ir viena no pazīstamākajām neandertāliešu apdzīvotajām vietām. Goremas alā un tuvējos klinšu iedobumos arheologi uzgājuši liecības par to, ka neandertālieši medījuši roņus, cepuši baložus un plūkuši medījamiem putniem spalvas. Pirms 40,000 gadiem citās Eiropas daļas neandertālieši dzīvojuši līdzās Homo sapiens, kamēr Pireneju pussalas dienvidi palika par neandertāliešu vienu pašu apdzīvotu anklāvu.

Līdz šim arheologi bija atraduši neandertāliešu iegravētās zīmes uz darbarīkiem un kauliem, bet iepriekš kaut ko līdzīgu Goremas alas gravējumam viņi nebija redzējuši. Izmantojot alā atrastos neandertāliešu darbarīkus pētnieki mēģināja uz gludas, alā esošam iezim līdzīgas klints virsmas atkārtoti radīt tādas pašas režģa rakstu veidojošas līnijas, lai noteiktu vai tās ir mākslīgi veidotas, kā izskatās, vai nē.

Arheologu veiktais eksperiments parādīja, ka bija vajadzīgi vairāk nekā 50, ar akmens darbarīkiem izdarīti iegriezumi, lai atkārtotu dziļi iegravētās paralēlās un krustojošās līnijas un kopsummā starp 188 un 317 cirtieniem, lai radītu visu restoto rakstu.

Lai izslēgtu iespēju, ka līnijas nav nejaušas zīmes, kuras radušās neandertāliešiem uz klints virsmas sadalot gaļu, Fainleisons un viņa kolēģi ar šiem pašiem akmens darbarīkiem sacirta cūkgaļu.

Eksperiments parādīja, ka tādā veidā Goremas alā atrastais gravējums nevarēja rasties. Tas patiešām bija radīts apzināti, secināja pētījuma autori.

Vai Goremas gravējumam ir kāda simboliska nozīme? Neandertāliešu radītais abstraktais mākslas darbs nav īpaši iespaidojis mūsdienu mākslas kritiķus

Lai varētu lasīt visu rakstu, nepieciešams abonēt pieeju apgāda "Apvārsnis" digitālajiem žurnāliem. Vairāk par abonēšanas iespējām ŠEIT

Esošo abonentu autorizācija