Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zeme&Vide

Monsanto ĢM soja, atšķirībā no konvenciāli un bioloģiski audzētās, satur raundapa atliekas un tai ir mazāka uzturvērtība

No visiem pasaulē audzētajiem kultūraugiem, vislielākais ģenētiski modificēto sējumu īpatsvars - šobrīd aptuveni 79% - ir sojai. Galvenie sojas ražotāji ir ASV (33%), Brazīlija (29%), Argentīna (19%), Ķīna (5%) un Indija (4%). Kopā 2011.g. pasaulē tika izaudzētas 251,5 miljoni tonnu sojas.

Sojas produkti, lai arī pašas pupiņas nepārstrādātā veidā tiek ēstas maz, kā zināms, mūsdienās atrodami teju it visur - sojas eļļa (parasti ražotāju sajaukta ar ĢM kukurūzas u.c. augu eļļām) tiek pievienota konditorejas izstrādājumiem, to izmanto margarīnu izgatavošanā, visa veida cepšanā, kā lēts gaļas "analogs" soja tiek iestrādāta desās, kas daļēji izgatavotas no gaļas, kura, savukārt, nākusi no lopiem un putniem, kuri uzbaroti, izmantojot soju saturošu kombinēto barību. Tāpat no sojas tiek izgatavots šokolādes, saldējumu un citu saldumu izgatavošanā plaši pielietotais emulgators lecitīns, kā arī citas pārtikas piedevas.

Ņemot vērā šo sojas "invāziju" cilvēku un dzīvnieku pārtikā, kā arī paturot prātā, ka ĢM kultūru audzēšanā izlietoto augu aizsardzības līdzekļu (parasti publicistikā vispārināti dēvētu par "pesticīdiem") daudzums nemitīgi pieaug, nevar nedomāt par sojas kvalitāti un tās produktu ietekmi uz veselību. 

Lasīt tālāk ...

Baltijas jūrā pieaug 'mirušo zonu' platības

Baltijas jūra jau ilgstoši cieš no piesārņojuma problēmām. Pasaules Dabas fonda publicētā informācija liecina, ka 2013.gadā pilnībā mirusi bija jau 1/6 daļa no jūras kopējās platības. Arī jaunākie pētījumi apstiprina – Baltijas jūras nākotne, ja tuvākajā laikā netiks veikti būtiski ūdeņu apsaimniekošanas uzlabojumi, pagaidām krāsojas diezgan drūmos toņos.

Pētnieki no Orhūsas universitātes Dānijā, Lundas un Stokholmas universitātēm Zviedrijā kopīgi izstrādājuši jaunu pētījumu par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Tā rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Zinātnieku secinājums par Baltijas jūras stāvokļa izmaiņām pēdējās simtgades laikā nav iepriecinošs – platības ar kritiski mazu skābekļa daudzumu ūdenī palielinājušās vairāk nekā 10 reižu. 

Lasīt tālāk ...

Moderno epidēmiju slepenie aģenti: teflons

teflona panna

Nepiedegošas pannas, katli, gludekļi un gludināmie dēļi, taukus neuzsūcošs pārtikas iesaiņojums, ūdensizturīgie apģērbi un traipus atgrūdošie aerosoli, Teflon, GoreTex, Scotchgard, Stainmaster, kā arī citu zīmolu sadzīves un industriālie izstrādājumi un vielas, kurās izmanoti perfluorināti - īpaši ķīmiski savienojumi, kas ir izturīgi pret temperatūru, novērš rūsēšanu, atgrūž ūdeni un eļļu - visas šīs lietas daudziem no mums joprojām šķiet kā brīnumaini un slavējami tehniskā progresa sasniegumi.

Taču izrādās, ka arī šie, nu jau par ierastu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuvušie ieguvumi, kuri atvieglo daudzas rūpes un ļauj vairāk baudīt dzīves priekus, līdzīgi kā virkne citi modernās industriālās pasaules būvķieģelīši, nebūt nav tik nevainīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Par teflona (politetrafluoroetilēna - PTFE), viena no visplašāk izmantotajiem perfluorinātiem, izejvielas un, sekojoši, arī sabrukšanas produkta - perfluoroktanoīdskābes (PFOA, sauktas arī par C8) - kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību plašākai sabiedrībai ir zināms jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr, tikai pirms nepilniem diviem gadiem neatkarīga, jau 2005.g. PFOA piesārņojuma ietekmes izpētei izveidota zinātnieku komisija atzina, ka pastāv iespējama saikne (un politkorektās zinātnes valodā tas nozīmē, ka pierādījumi sakrājušies tik daudz, ka tos vairs nevar neņemt vērā) starp paaugstinātu PFOA līmeni cilvēku asinīs un vairākām ļoti smagām saslimšanām, tostarp audzējiem un vairogdziedzera darbības traucējumiem.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!

Raundapa (1), pasaulē visplašāk izmantotā, uz glifosāta bāzes izgatavotā herbicīda (GBH) lietošana nemitīgi pieaug. Galvenokārt tas notiek, gan paplašinoties ģenētiski modificētu (ĢM), raundapa izturīgu augu sējumu platībām (2010.g. tās sasniedza 90 000 000 ha), gan pieaugot pret šo herbicīdu rezistentu “supernezāļu” daudzumam. Ja 1996.g., atbilstoši ASV Vides aizsardzības aģentūras datiem, nozīmīgāko ĢM kultūru (kukurūzas, sojas un kokvilnas) audzētāji valstī izmantoja apm. nepilnus 7 tūkst. tonnu glifosāta (GBH aktīvā viela), tad 2012.g. šis apjoms bija pieaudzis līdz apm. 72 tūkstošiem tonnu. Savukārt, kā noskaidrots žurnālā “Environmental Sciences Europe” 2012.g. publicētā pētījumā, tikai tādēļ vien, lai panāktu reklāmās savulaik par “20. gs. izcilāko lauksaimniecības izgudrojumu” un “videi draudzīgu augu aizsardzības līdzekli” nosauktā raundapa iedarbību “supernezāļu” pārņemtos laukos, šis herbicīds katru gadu tiek izsmidzināts par aptuveni 25% vairāk. Līdztekus lauksaimniecībai GBH izmanto mežkopībā, dārzniecībā kā arī komunālajā saimniecībā, lai iznīcinātu nezāles skolu zaļajās zonās, parkos, gar ielām un citur. 

Lasīt tālāk ...

Konvencionālos sējumos atklāts nereģistrētu, eksperimentālu ĢM kviešu piesāņojums

Nolūkā ierobežot nekontrolētu ģenētiski modificēto augu izplatību, valstīs, kurās atļauta to audzēšana, noteikts, ka zemniekiem jāveido ĢM un konvencionālos/bioloģiskos sējumus atdalošas buferzonas. Eiropas Savienībā noteikto buferzonu platums, atkarībā no augu sugas, ir no 15 līdz 800 metriem (1). Turklāt vieniem un tiem pašiem augiem dažādās valstīs nereti ir noteikts krietni atšķirīgs buferzonas izmērs. 

Lasīt tālāk ...

Vielmaiņas produktos un savienojumos ar hloru bisfenola A kaitīgā ietekme pieaug līdz pat 1000 reizēm

Par endokrīnās sistēmas bojātājvielu, daudzās cietajās plastmasās, epoksīdsveķos un citos izstrādājumos ietilpstošo bisfenolu A, kas, ļoti iespējams, ir viens no galvenajiem pieaugošās krūts vēža saslimšanas iemesliem (sk. "Bisfenols A grūtnieču uzturā var veicināt krūts vēža rašanos meitām", atklajumi.lv, 01.10.2011.), pēdējos gados rakstīts salīdzinoši daudz. Tomēr ārzemju zinātniskajā literatūrā regulāri parādās jauni un jauni raksti par iepriekš nezināmām, cilvēka organismam kaitīgām bisfenola A īpašībām.

Atklajumi.lv šoreiz vēlas pievērst lasītaju uzmanību diviem, nesen publicētiem, bet latviski rakstošajos izdevumos, šķiet, pagaidām neapskatītiem rakstiem - žurnālā "PlosOne" publicētam pētījumam par bisfenola A (BFA) vielmaiņas produkta MBP ksenoestrogēno aktivitāti un izdevumā "Endocrine Disruptors" ievietotajam rakstam par hlorētā ūdenī modificēta bisfenola A toksisko ietekmi uz šūnas signālceļu regulācijas mehānismu. 

Lasīt tālāk ...

"Monsanto" saņem patentu uz "nogrieztām brokoļu galviņām"

Iegūt patentu, nozīmē iegūt kontroli, kas nereti tālu pārsniedz pašu patenta priekšmetu. Tieši tāpēc globālās korporācijas, kurām pasaule, daba un cilvēku kopienas ir tikai peļņas avoti un arēna cīņai par varu, cenšas patentēt jebko, īpašu uzmanību pievēršot enerģijai, medicīnai un pārtikai. Eiropā, ņemot vērā sabiedrības ilgstošo un neatslābstošo pretestību ģenētiski modificētu augu un dzīvnieku ieviešanai, korporācijas tirgus sagrābšanai, šķiet, ir izvēlējušās pielietot citu - tradicionāli selekcionētu dzīvnieku un augu patentēšanas un reģistrēšanas - taktiku. 

Lasīt tālāk ...

Antibakteriālo līdzekļu aktīvā sastāvdaļa var samazināt pēcnācēju dzīves ilgumu

Jauns pētījums ar žurkām pierāda, ka mātēm, kuras grūtniecības un zīdīšanas laikā sevi pakļauj triklokarbāna - daudzu cilvēkiem paredzētu, antibakteriālu personīgās higiēnas līdzekļu sastāvā esošas vielas - ietekmei, samazinās pēcnācēju mūža ilgums.

Pētījuma vadošā autore, Tenesijas universitātes Noksvillā (ASV) Sabiedrības veselības departamenta pētniece Rebeka Kenedija, ASV Endokrinologu apvienības 95. gadskārtējā sapulcē, stāstot par darba rezultātiem, teica, ka triklokarbāna plašās izplatības dēļ - tas sastopams ziepēs, dušas gelos, mazgāšanas līdzekļos, u.c., pastāv iespēja, ka tā iedarbībai ir pakļauta plaša sabiedrības daļa.

"Mūsu pētījums sniedz liecības par triklokarbāna iespējamo nelabvēlīgo ietekmi dzīves agrīnajā posmā, īpaši laktācijas perioda laikā," Kenedija norādīja. "Rezultāti, vismaz atbilstoši mūsu dzīvnieku modelim, ļauj secināt, ka [ar krūti barojošās] mātes, kas ilgtermiņā lieto šo vielu, var nelabvēlīgi ietekmēt bērna agrīno attīstību."

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: ģenētiski modificētie laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas

Kā zināms katram patērētājam, kura vienīgais informācijas avots par atbilstošo produktu ir reklāma un lobētāju propaganda, viss, ko ražo un masveidā pārdod korporācijas ir pilnīgi drošs cilvēku veselībai un nekaitīgs dabai. Īpaši jau dārgie medikamenti, pesticīdi un ģenētiski modificētā pārtika. Tomēr ne visi zinātnieki tic šāda veida "glancētiem" stāstiņiem un veic neatkarīgus eksperimentus, kuru rezultāti to vai citu "ideālo produktu" ļoti bieži parāda pilnīgi pretējā gaismā. Tā tikko noticis arī saistībā ar ģenētiski modificētajiem lašiem, kuru apstiprināšana lietošanai uzturā tuvākajā laikā tiek sagaidīta ASV - jauns, britu izdevumā "Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences" publicēts kanādiešu biologu pētījums liecina, ka, pretēji izstrādātāju apgalvojumiem, ĢM laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas.

Lasīt tālāk ...

Atklāj augsnes baktēriju, kas pārtiek no antibiotikām

Baktērijas, ja tās  ilgstoši pakļauj  kādu antibiotiku iedarbībai, izstrādā pret tām noturību - mikrobi vai nu izsūknē nelūgtās vielas ārā no savām  šūnām vai metaboliski pārveido antibiotiku savienojumus, lai tie zaudētu toksiskās īpašības. Tagad noskaidrojies, ka atsevišķas baktērijas izveidojušas vēl vienu mehānismu cīņā pret antibiotikām. Izdevumā Journal of Environmental Quality publicētā pētījumā kanādiešu un franču zinātnieki ziņo, ka augsnē dzīvojošās Microbacterium ģints baktērijas veterinārajā medicīnā plaši pielietoto antibiotiku sulfametazīnu spēj pārstrādāt un izmantot uzturā.

Lasīt tālāk ...