Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Ģenētika&Cilmes šūnas

Pieaugušos organismos pirmo reizi mākslīgi izveidotas embrionālās cilmes šūnas

Cilmes šūnas, ņemot vērā to spēju ilgstoši dalīties un veidot dažādus specializētu audu tipus, ar jaunām šūnām nomainot vecās, atmirušās, tiek uzlūkotas par vienu no 21. gadsimta reģeneratīvās jeb atjaunojošās medicīnas topošajiem stūrakmeņiem. Tieši ar cilmes šūnu palīdzību daudzi ārsti cer kādreiz uzvarēt tādas saslimšanas kā Alcheimera un Parkinsona slimību vai I tipa diabētu.

Lasīt tālāk ...

Viena gēna izslēgšana var pagarināt dzīvi par 20%

ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) pētnieki atklājuši, ka, ierobežojot viena konkrēta gēna darbību, peļu dzīves ilgums palielinās līdz pat 20 procentiem. Attiecinot šādu pieaugumu uz cilvēkiem, vidējais attīstīto valstu iedzīvotāju mūža ilgums pieaugtu līdz aptuveni 95 gadiem. Lai gan zinātnieki atzīst, ka šī gēna modifikācija nedos jaunības eliksīram līdzīgu efektu, turpmākie pētījumi var pavērt ceļu garākām, veselīgākām un možākām vecumdienām.

Lasīt tālāk ...

Atklāts mehānisms, kas Damarlendas kurmjžurkām ļauj uzvarēt vēzi

Ročesteras universitātes (ASV) biologi noteikuši, ka aklās, pazemē dzīvojošās Damarlendas kurmjžurkas cīnās pret vēzi, izmantojot citus molekulārus līdzekļus nekā to izmēros mazākās radinieces - kailās kurmjžurkas. Abi ilgmūžīgie Āfrikas grauzēji ir vienīgie zināmie zīdītāji, kas nekad neslimo ar audzējiem. Pētījuma rezultāti publicēti ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājumā.

Lasīt tālāk ...

Mātes atrašanās gaismā grūtniecības laikā - priekšnoteikums bērna acu attīstībai

Fiat lux! Lai top gaisma! Ja bībeles dievam gaismas radīšanai vajadzēja izteikt šos vārdus, tad mātei, lai dzemdētu bērnu ar veselām acīm, obligāts priekšnoteikums, izrādās, ir pietiekami ilgstoša atrašanās gaismā. Žurnāla Nature tīmekļa lapā 16. janvārī publicēts pētījums piedāvā jaunu sapratni par embrionālo acu attīstību un vaskulāro traucējumu izraisītām acu slimībām, īpaši par priekšlaicīgi dzimušo bērnu retinopātiju, kas var kļūt par iemeslu aklumam.

Lasīt tālāk ...

Hidras nemirstības gēns ļaus labāk izprast cilvēku novecošanu

Kāpēc mēs novecojam? Kā to apturēt? Vai iespējams saglabāt ķermeni un iegūt nemirstību? Šie ir jautājumi, uz kuriem cilvēce meklē atbildes kopš sirmas senatnes. Jau šumeru mītiskais varonis Gilgamešs devās okeāna dzelmē pēc nemirstības zieda, Ķīnas imperators Cjiņšihuandi (259. – 210. g.p.m.ē.), meklējot veidu kā izbēgt no vecuma, sūtīja vairākas ekspedīcijas dzīvības eliksīra meklējumos, bet Dorians Grejs - Oskara Vailda literārais tēls - pārdeva savu dvēseli, lai paša vietā novecotu portrets. Tomēr īstās atbildes par vecumu, novecošanu un reģenerāciju spēj dot tikai zinātne. Pētot sīka saldūdens dzīvnieciņa, hidras (Hydra), spēju saglabāt "mūžīgo" jaunību, Ķīles universitātes (Vācija) zinātnieki negaidot atklājuši, ka gēns, kas to nodrošina var būt saistīts arī ar cilvēku novecošanos. Raksts par pētījumu publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma 2012.g. 12. novembra numurā.

Lasīt tālāk ...

Nepietiekams uzturs grūtniecības laikā palielina aptaukošanās un diabēta risku bērniem

Sievietēm, kas grūtniecības iestāšanās laikā un periodā neilgi pēc tam ietur diētu jeb nesaņem dienas normai atbilstošu pārtikas devu, kā arī grūtniecēm ar dvīņiem ir lielākas iespējas dzemdēt bērnus, kuri vēlāk cietīs no aptaukošanās vai II tipa diabēta.

Lasīt tālāk ...

Metilēšanas novirzes inducētās pluripotentās cilmes šūnās - kļūdas vai variācijas?

Inducētas pluripotentas cilmes (IPC) šūnas var pavērt milzīgas iespējas reģeneratīvās medicīnas laukā, kā arī dažādu biomedicīnas pētījumu, tai skaitā slimību modulāciju in vitro attīstībā. Diemžēl, ceļš uz drošu, cilvēku ārstēšanā izmantojamu IPC šūnu iegūšanu nav viegls.

Lasīt tālāk ...

Cilvēka olšūnai transplantēta mitohondriālā DNS

Mitohondriju DNS mutācijas ir viens no biežāk sastopamajiem ģenētisko slimību iemesliem. Līdz šim mitohondriālās saslimšanas bija neārstējamas un smagā formā saslimušie nereti mira jau zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Tagad, izmantojot Ņūkāslas (Lielbritānija) universitātē izstrādātu tehnoloģiju, šo dabas kļūdu varēs labot, veicot DNS pārnesi no vienas cilvēka olšūnas uz otru. Raksts ar transplantācijas eksperimentu aprakstu publicēts žurnālā "Nature."

Lasīt tālāk ...

Cilvēka DNS atrod Bornas vīrusa gēnus

Fakts, ka būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi, kas pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.

Lasīt tālāk ...

Kailo kurmjžurku noslēpums atklāts – vai solis pretī ģenētiski modificētiem homo sapiens?

Ročesteras (ASV) universitātes zinātniekiem, iespējams, beidzot izdevies pavērt priekškaru vienam no saistošākajiem dabas noslēpumiem - kailo kurmjžurku pretošanās spēju audzējiem.

Lasīt tālāk ...