Latvijā rada unikālu, energoefektīvu tehnoloģiju sakaru līniju īpašniekiem un operatoriem

SIA “Affoc Solutions” izstrādā universālu, energoefektīvu sakaru sistēmas tehnoloģiju jeb ESST, kas ir energoefektīvs šķiedru optiskās pārraides sistēmas (ŠOPS) modelis un tehnoloģisko risinājumu kopums, nodrošinot sakaru līnijas darbību ar būtiski zemāku elektroenerģijas patēriņu. Inovatīvajam risinājumam ir potenciāls kļūt par Latvijas eksporta preci.

Lasīt tālāk ...

Latvijas inženieri izstrādājuši inovatīvu, jaunās paaudzes industriālo biomasas degli

22 gadu pieredze siltumtehnikas nozarē Latvijas inženieriem rezultējusies unikālā, pasaules līmeņa izgudrojumā – deglī ar inovatīvu 3D pelnu tīrīšanas tehnoloģiju. SIA “GRANDEG”, mērķtiecīgi specializējoties modernu automātisku koksnes granulu apkures katlu projektēšanā un ražošanā, ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu realizē perspektīvas un ekoloģiski draudzīgas tehnoloģijas izveidi.

Lasīt tālāk ...

Jaunatklātajā rūpnīcā Ventspilī ražos vismodernākos IT produktus

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus.

Lasīt tālāk ...

Kafijas aparātu attīstība: no manuāli darbināmām tvaika mašīnām līdz datorizētiem automātiem

Kafijas aromāti, ko šodien varam baudīt, dzerot ar modernu aparātu pagatavotu, dabīgām putām klātu espreso tasi, ne vienmēr ir bijuši pieejami. Espreso kafijas īpašās garšas un smaržas ir tieši saistītas ar kafijas aparātu tehnoloģiju attīstību. Lai nonāktu līdz mūsdienu datorizētajiem, automātiskajiem aparātiem, tika noiets ceļš no mašīnas, kas darbināma ar tvaiku. Daudzi kafijas gatavošanas automatizēšanas mēģinājumi pazuduši vēstures plūdumā un par tiem tikpat kā neko nezinām, taču svarīgākie tehnoloģiskie soļi un ievērojamākie aparāti, kuru parādīšanās katru reizi bija kā līdzšinējās kafijas gatavošanas pieredzes apvērsums, netika aizmirsti.

Lasīt tālāk ...

Nixie - lidojošā kamera-aproce, kas spēj sekot savam lietotājam

Nixie - šāds vārds dots jaunajam, ar kameru aprīkotajam četru rotoru mini helikopteram. Izgudrojuma, kas gan vēl ir tikai attīstības stadijā, galvenais uzdevums būs sekot lietotājam un pēc tā pavēles uzņemt foto un video. Savukārt, kad Nixie netiks lietots, to, gluži kā rokas pulksteni, varēs ērti aptīt ap plaukstas locītavu.

Lasīt tālāk ...

Jauna okeānu dibena karte atklāj dziļūdens noslēpumus

Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, ļaujot mums uzzināt aizvien vairāk un vairāk par mūsu pašu Zemi. Tagad kārta pienākusi Pasaules okeāna glabātajiem noslēpumiem. Zinātnieki izstrādājuši jaunu okeānu dibena karti, kas precizitātes ziņā divkārt apsteidz tās priekšteci.

Lasīt tālāk ...

ĢIS tehnoloģijas vieš cerību, ierobežot Ebolas vīrusa izplatību

Vai tā būtu Melnā mēra epidēmija 14.gadsimta vidū vai Ebolas vīruss mūsdienu Rietumāfrikā, viena pazīme bīstamajām pandēmijām ir kopīga – to progress notiek, ievērojot noteiktu ģeogrāfisko kursu. Tomēr starp mūsdienu un viduslaiku epidēmijām ir kāda būtiska atšķirība – ja kādreiz bija praktiski neiespējami paredzēt to izplatības ātrumu un virzienu, tad tagad to vismaz daļēji iespējams prognozēt un vizualizēt, izmantojot modernās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).

Pētījuma par ĢIS pielietojumu Ebolas vīrusa monitoringā autors ir Karaliskā Tehnoloģiju institūta (Zviedrija) pētnieks, ģeoinformātikas speciālists Lars Skogs (Lars Skog).  

Lasīt tālāk ...

Izgudrota pildspalva, kas ļaus zīmēt jebkurā pasaules krāsā

Ja kādreiz par precīzu dabas krāsu attēlošanu mākslinieki varēja tikai sapņot, tagad šāda iespēja ir radusies - izgatavots rakstāmrīks, kas spēs rakstīt un zīmēt jebkurā redzamajā nokrāsā. 

Lasīt tālāk ...

Izgudrota programma, kas ar skaņas palīdzību neredzīgajiem ļaus "redzēt"

Pēc programmas „VISION 2020" datiem 1990.gadā pasaulē bija 38 miljoni aklu cilvēku, 1996.gadā – 45 miljoni un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam šis skaitlis varētu sasniegt pat 76 miljonus.

Visbiežāk cilvēki nepiedzimst akli, bet gan zaudē redzi dzīves laikā dažādu infekciju vai citu iemeslu dēļ. Īpaši izplatītas redzes zuduma problēmas ir attīstības valstīs ar sliktiem higiēniskajiem apstākļiem un zemu veselības aprūpes līmeni. „VISION 2020" aprēķini liecina, ka 75% neredzīgo cilvēku būtu bijis iespējams no akluma izvairīties, ja vien to izraisījusī kaite tiktu ātrāk diagnosticēta, tomēr atlikušajiem 25% aklo cilvēku diemžēl iespējas uztvert apkārtējo vidi ar redzes palīdzību nav, turklāt – daļai no viņiem jau kopš dzimšanas.

Lai uzlabotu neredzīgo cilvēku dzīves kvalitāti, 1992.gadā holandiešu inženieris Pīters Meijers (Peter Meijer) izveidoja „vOICe" – algoritmu, kas spēja transformēt skaņās pelēktoņu skalas krāsu attēlus. Programma skenēja attēlu no kreisās uz labo pusi, pārvēršot formas skaņās pēc principa - jo augstāka punkta pozīcija, jo augstāka skaņas frekvence. Piemēram, ja attēlā bija redzama no kreisās uz labo pusi vērsta augoša, diagonāla līnija, tās skenēšanas laikā skaņa palika aizvien spalgāka. Metode ļoti labi darbojās vienkāršu attēlu gadījumā, taču reizēs, kas attēls bija sarežģītāks, tā nolasīšana pēc skaņas signāliem kļuva apgrūtināta un bez īpaša treniņa skaņas izklausījās tikai pēc bezsakarīga trokšņa.

Lasīt tālāk ...

Vai kosmisko teleskopu spoguļus nākotnē veidos sīkas, optiski saistītas daļiņas?

Ar optiskajiem teleskopiem iegūto attēlu izšķirtspēju nosaka vairāki fizikāli faktori, taču viens no būtiskākajiem ir spoguļa izmērs - jo tas lielāks, jo labāku attēlu varam iegūt. Cits, svarīgs attēlu kvalitāti un uztveramo starojuma spektru ietekmējošs faktors ir atmosfēras traucējumi. Lai no tiem izvairītos, astronomi ir uzbūvējuši un palaiduši orbītā vairākus kosmiskos teleskopus. Diemžēl, to spoguļa izmēri ir atkarīgi no pieļaujamā ierīces svara, bet tas - no pieejamajā finansējuma. Pazīstamā Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs, piemēram, ir 2,4m un tā izmaksas, ieskaitot daudzos modulī uzstādītos instrumentus, to piegādi, remontus un apkopi, šobrīd sasniegušas jau vairāk nekā 9 miljardus dolāru. Salīdzinoši, šobrīd lielākais, uz Zemes stacionētā teleskopā uzstādītais spogulis ir Lapalmas observatorijas Lielajam Kanāriju teleskopam (Gran Telescopio Canarias - GTC). No 36 astoņstūru elementiem sastāvošā GTC galvenā spoguļa diametrs ir 10,4m.

Ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē finansējuma pieaugums orbitālās astronomijas programmām nav paredzams, zinātnieki meklē risinājumus, kā palielināt kosmisko teleskopu spoguļus, nepalielinot to svaru. Viens no risinājumiem varētu būt optiski, - ar lāzera palīdzību -, saistīta struktūra, kurā spoguli veidotu miljoniem sīku elementu. Par šādas tehnoloģijas iespējamību liecina š.g. 13.janvārī izdevumā "Physical Review Letters" publicētā amerikāņu zinātnieku pētījuma rezultāti.

Lasīt tālāk ...