Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu

Izmantojot NASA orbitālo observatoriju Kepler, astronomiem izdevies atklāt pirmo Zemes izmēra eksoplanētu, kas riņķo ap zvaigzni „apdzīvojamības zonā” – attālumā, kurā ūdens uz planētas var uzkrāties šķidrā formā. Jaunatklātā planēta nodēvēta par Kepler-186f. 

„Kepler-186f atklāšana ir būtisks solis ceļā uz citu Zemes līdzinieču atklāšanu,” izteicies NASA Astrofizikas nodaļas vadītājs Pauls Hercs (Paul Hertz).

Kepler-186f ir tikai par aptuveni 10% lielāka nekā Zeme – daudz mazāka nekā iepriekš dažādu zvaigžņu sistēmās atklātās, apdzīvojamības zonas robežās atrodošās planētas, tādēļ tā uzskatāma par apstākļu ziņā Zemei līdzīgāko zināmo planētu visā kosmosa izpētes vēsturē. Iepriekš atklātās Zemes tipa planētas bija pat par 40% lielākas nekā pati Zeme, tāpēc zinātnieki nevarēja pārliecinoši izvirzīt pieņēmumu, ka uz tām valdošie apstākļi varētu būt līdzīgi Zemei.

Jaunatklātā planēta atrodas Gulbja (Cygnus) zvaigznājā aptuveni 500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā riņķo ap savu „Sauli” 52,4 miljonu kilometru attālumā (salīdzinājumam – Zeme no Saules atrodas 149,6 miljonu km attālumā), tomēr Kepler-186f zvaigznes temperatūra ir ievērojami zemāka, un planēta no tās saņem tikai aptuveni trešdaļu no enerģijas daudzuma, ko Zemei dod mūsu sistēmas centrālās zvaigzne - Saule. Ievērojami mazāks ir arī Kepler-186f apriņķotās zvaigznes spožums – dienas vidū gaismas daudzums, kas no tās nonāk līdz Kepler-186f, ir pielīdzināms gaismas daudzumam, ko Zemei dod Saule aptuveni stundu pirms saulrieta. Tomēr šāds gaismas daudzums ir pietiekams, lai uz planētas būtu iespējami dzīvības procesi. Aprēķināts, ka Kepler-186f apriņķošanas periods ir 130 dienas.

Pēc klasifikācijas zvaigzne, ap kuru riņķo Zemes līdziniece, ir sarkanais jeb M punduris. Sarkanie punduri ir salīdzinoši nelielas un vēsas zvaigznes (virsmas temperatūra līdz aptuveni 3727 grādiem pēc Celsija; salīdzinājumam Saules (galvenās secības G klases zvaigzne, tā dēvētais "dzeltenais punduris") virsmas temperatūra ir vairāk nekā 5500 grādi pēc Celsija). Sarkanie jeb M punduri ir izplatītākās zvaigznes Piena ceļa galaktikā.

Lai gan šobrīd ir zināms planētas Kepler-186f izmērs un fakts, ka tā riņķo ap zvaigzni, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, vēl nav noskaidrota ne planētas masa, ne virsmas segums. Zinātnieki lēš, ka Kepler-186f virsma, līdzīgi kā Zemes, varētu būt iežiem klāta (akmeņaina).

Neskatoties uz visām līdzības pazīmēm, astronomi pagaidām nevēlas izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par iespējamo dzīvības eksistenci uz eksoplanētas Kepler-186f.

„Bay Area Environmental Research Institute ” (ASV) pētnieks Tomass Bērklijs (Thomas Barclay) norādījis: „Tas, ka planēta atrodas zonā, kur iespējama dzīvība, nebūt nenozīmē, ka tā noteikti ir apdzīvojama. Planētas temperatūra ir atkarīga no atmosfēras sastāva, un par to mums pagaidām nav pietiekami daudz datu.” Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju, kosmosa pētnieku vidū valda uzskats, ka jaunatklātajai planētai varētu būt savs atmosfēras slānis, taču, iespējams, tas ir daudz blīvāks nekā Zemei. Turklāt, tā kā Kepler-186f atrodas apdzīvojamības zonas ārmalā, pastāv iespēja, ka ūdens uz tās varētu būt sastopams tikai cietā (sasalušā) formā.

Sistēmā, kur atrodas Kepler-186f, iepriekš atklātas arī citas planētas: Kepler-186b, Kepler-186c, Kepler-186d un Kepler-186e, taču neviena no tām nav atzīta par apdzīvojamu pārāk augstās temperatūras dēļ.

NASA zinātnieki informē, ka turpinās gan jaunatklātās Zemes tipa eksoplanētas Kepler-186f izpēti, gan darbu pie jaunu planētu meklējumiem.

Atklājumos izmantotā Kepler orbitālā observatorija (dēvēta arī par Keplera teleskopu) savu nosaukumu ieguvusi par godu leģendārajam 17.gadsimta zinātnes revolucionāram Johanam Kepleram (Johannes Kepler), kas pasaulē plaši pazīstams kā planētu kustības trīs likumu atklājējs. Kepler ir pirmā sistēma, kas astronomiem ļauj ar vēl nebijušu precizitāti meklēt Zemes līdzinieces (sk. "Kepler" dosies meklēt eksoplanētas, atklajumi.lv, 07.03.2009.; Keplers-78b: planēta, 'kurai nevajadzētu pastāvēt', atklajumi.lv, 31.10.2013.).

Heliocentriskajā orbītā Kepler palaista 2009.gada 7.martā. Orbitālā observatorija novēro zvaigžņu spožumu un fiksē niecīgas tā izmaiņas, tādējādi atrodot planētas, kuras, skatoties no tāluma, periodiski šķērso savu sauļu diskus. Enerģiju ierīce gūst no Saules – uz vairāk nekā 1000 kg smagā aparāta izvietoti četri jaudīgi Saules bateriju paneļi. Novērojumi, meklējot citplanētas tiek veikti Gulbja un Liras zvaigznājā, 100 kvadrātgrādu lielā laukumā. Lai Zeme observatorijai neaizsegtu novērojamās zvaigznes un nerastos gaismas traucējumi, ierīce palaista heliocentriskā orbītā, resp. - tā „seko” Zemei, tai griežoties ap Sauli.

2013.gadā Kepler piedzīvoja tehniskas problēmas, kas bija saistītas ar žiroskopa bojājumiem, taču tās misija netika pārtraukta.

VIDEO:

Augšējais attēls: Jaunatklātā, Zemei līdzīgā planēta Kepler-186f mākslinieka skatījumā. Avots: NASA Ames/SETI Institute/JPL-Caltech

Avoti:

nasa.gov
en.wikipedia.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.