Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli

seralini gramataAlbertam Einšteinam kārtējo reizi ir izrādījusies taisnība, apgalvojot, ka «tauriņa spārnu vēziens vienā pasaules malā spēj izraisīt orkānu otrā» jeb ka nejaušības spēj ietekmēt pastāvošo lietu kārtību. Viena šāda nejaušība notika 1928. gadā, kad zinātnieks vārdā Freids Grifits eksperimentā nejauši ieguva pirmo ģenētiski modificēto organismu (ĢMO). Grāmatā «Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli» («Ces OGM qui changent le monde») Žils Ēriks Seralini (Gilles-Éric Séralini) apskata ĢMO visā to krāšņumā un postā, sniedzot detalizētu ieskatu ĢMO vēsturē, attīstībā un izplatībā, kā arī apraksta Freida Grifita nejaušības jau radītās un prognozējamās sekas.

Šī nejaušība iesāka notikumu ķēdi, kas turpinās vēl šodien, izraisot gan sajūsmu, gan nosodījumu. Šīs nejaušības rezultātā vieni iedzīvojas bagātībā, citi izdara pašnāvības, vieni kultivē ideju par ĢMO izplatību, citi dedzina ražu un aptur kuģus, kas transportē ģenētiski modificēto augu sēklas. Vieni uzskata, ka ĢMO ir iespēja atrisināt pasaules bada problēmas, citi norāda uz potenciālu pasaules ekosistēmas dabiskā līdzsvara izjaukšanu.

Grāmatā tiek atbildēts arī uz jautājumiem, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus: kas īsti ir tas, ko mēs ēdam?

Vai un kā ĢMO lietošana uzturā ietekmē mūsu veselību? Kādēļ produkti, ko iepērkam veikalā, nav precīzi marķēti, tādējādi izslēdzot iespēju uzzināt, vai to ražošanā izmantoti ĢMO?

Tāpat interesanti būs uzzināt, ka:
• pirmie svaigi ēdamie ģenētiski modificētie tomāti tika laisti apgrozībā 1996. gadā, un, veidojot jaunā produkta tēlu, tam tika piešķirts tieši patērētājus interesējošs raksturojums – izturība pret novecošanos;
• jau kopš ĢMO izstrādes brīža valda asas diskusijas un pat dramatiskas cīņas par to, cik normāli, ētiski, vajadzīgi un pat bīstami ir pārveidot augu, dzīvnieku un cilvēku gēnus;
• pētījumu sākotnējie autori ir ierosinājuši ierobežot un pat apturēt ĢMO izplatīšanu, pirms nav veikti padziļinātāki pētījumi;
• ĢMO izplatību nosaka «slepenas vienošanās starp starptautisku kompāniju speciālistiem un ekspertiem, kuri nav atbildīgi par regulējumu un aizšķērso ceļu kritiskai domāšanai».

«Visi šie fakti loģiski pamato atteikšanos no ĢMO. Šī grāmata aicina paredzēt zinātnei un neatkarīgai starpnozaru ekspertīzei nozīmīgāku vietu ĢMO izstrādē un novērtējumā. Šodien stipri vienkāršotās gēnu inženierijas, toksikoloģijas un ietekmes uz vidi novērtējuma metodes pārāk izteikti kalpo dažu cilvēku, bet ne pietiekami – sabiedrības interesēm. Ko mums piedāvās augsne, kad būs noplicināta? Kukurūzas un sojas olbaltumvielas, ko ražo transgēnas baktērijas milzu inkubatoros, kuriem piekļūt varēs tikai nedaudzi no mums? Molekulārās bioloģijas rīcībā ir jaudīgi instrumenti. Taču, lai saglabātu cilvēku veselību un viņu vidi, jāiemācās respektēt bioloģisko daudzveidību un demokrātiju un veicināt godprātību. Būtībā runa ir par biosfēru un cilvēci. Cerot, ka vēl nav par vēlu,» tā Žils Ēriks Seralini.

No franču valodas tulkojis Aivars Vaivods.

Grāmata izdota ar Francijas Ārlietu ministrijas un Francijas Kultūras centra Rīgā finansiālu atbalstu.

Avots:

jr.lv

Etiķetes:{tortags,922,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.