Atklājumi.lv

Ziemassvētki pazemina dzīves kvalitāti daudziem eiropiešiem

Daudzi eiropieši Ziemassvētku tuvošanos neizjūt kā īpaši priecīgu laiku, bieži jūtas izmisuši un stresa pārņemti, secināts jaunā pētījumā, kas publicēts izdevniecības Springer žurnālā „Applied Research in Quality of Life”. 

Lai gan pieņemts uzskatīt, ka Ziemassvētki un to gaidīšanas laiks, ir īpaši priecīgs gada periods, plaša mēroga pētījuma rezultāti liecina, ka realitātē svētku efekts ir pilnīgi pretējs – laikā ap Ziemassvētkiem, daudzi cilvēki savu dzīves kvalitāti un labsajūtu vērtē daudz zemāk, nekā pārējā gada laikā. Izņēmums ir tikai īpaši reliģiozie cilvēki.

Pētījumā par Ziemassvētkiem un subjektīvo labsajūtu (SWB – psiholoģijā lietots indikators, kas raksturo to, kā cilvēki izjūt paši savu dzīves kvalitāti), Mihaels Mucs (Michael Mutz) no Getingenas Georga-Augusta universitātes (Vācija) analizēja datus, kas ievākti Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey) ietvaros. Pētījumā tika iekļautas 10 vēsturiski kristīgas Eiropas valstis – Beļģija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija. Mucs izmantoja divas Eiropas Sociālā pētījuma kārtas, kurās tika mērīta aptaujas dalībnieku subjektīvā labsajūta, uzdodot jautājumus par apmierinātību ar savu dzīvi un emocionālā stāvokļa vērtējumu.

Autors salīdzināja aptauju rezultātus, kas iegūti laikā pirms Ziemassvētkiem (16.-26.decembris) un laikā pēc Ziemassvētkiem (27.-31.decembris) ar rezultātiem, kas iegūti pārējā gada laikā (izņemot jūliju un augustu).

Rezultātu analīze atklāja interesantu ainu – izrādās, respondenti, kas tika intervēti ap Ziemassvētku laiku, ar savu dzīvi jutās ievērojami neapmierinātāki un piedzīvoja daudz vairāk negatīvo emociju, nekā respondenti, kas aptaujāti citos gada periodos. Vienīgie cilvēki, kas neiekļāvās šajā modelī, bija pārliecinātie kristieši – aptauju rezultāti liecināja, ka viņi ap Ziemassvētkiem jutās daudz pozitīvāk noskaņoti un apmierinātāki ar dzīvi. Mazāks Ziemassvētku negatīvais efekts bija vērojams arī starp citiem cilvēkiem, kas bija norādījuši, ka ir kristieši, neatkarīgi no tā, kā viņi vērtēja savu reliģiozitātes līmeni.

Pētījuma autors Mihaels Mucs uzskata, ka novērotais zemākais labsajūtas līmenis ap Ziemassvētku laiku ir rezultāts stresam, kas saistīts ar pirmssvētku periodu – dāvanu pirkšanu, gatavošanos svētkiem. Šis stress savukārt ir cieši saistīts ar aizvien augošo Ziemassvētku komercializāciju, masu kultūras ietekmes pieaugumu.

Atšķirīgais Ziemassvētku efekts uz pārliecinātiem kristiešiem un nereliģiozajiem cilvēkiem varētu būt saistīts ar to, ka kristieši svētkus svin daudz citādāk, nekā to dara lielākā daļa ne-kristīgo cilvēku. Kristiešu Ziemassvētkus komercializācija ir skārusi ievērojami mazāk, un līdz ar to viņi ir mazāk pakļauti materiālisma radītajam stresam.

Attēls: flickr.com

Avots: springer.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.