Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

E-cigaretes – risinājums smēķētājiem vai nopietns drauds veselībai?

Elektroniskās jeb e-cigaretes parasti tiek reklamētas kā veselīgāka cigarešu alternatīva un palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai. Turklāt tiek minēts, ka elektronisko cigarešu dūmi satur tikai „nekaitīgus ūdens tvaikus”, tā neradot risku pasīvajiem smēķētājiem.

Zinātniekiem izdevies pierādīt, ka realitāte diemžēl ir citāda. Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieki veikuši plašu pētījumu, kurā pierādīts, ka e-cigarešu smēķēšana ne tikai apgrūtina ieraduma atmešanas procesu, bet arī rada iekštelpu gaisa piesārņojumu. Pētījuma rezultāti publicēti 2014.gada maijā ”American Heart Association's” žurnālā „Circulation”. 

Lai noskaidrotu patiesību par elektroniskajām cigaretēm un to ietekmi uz cilvēku veselību, amerikāņu zinātnieki veica plašu datu analīzi, kopumā izmantojot vairāk nekā 80 dažādu pētījumu datus.

Tehnoloģiju ērai – tehnoloģiskas cigaretes

Elektroniskā cigarete ir ar bateriju darbināma mikroelektriskā ierīce, kas iztvaicē tās iekšienē esošo šķidrumu. Šķidruma sastāvā parasti ir nikotīns un citas ķīmiskās vielas. Par elektronisko cigarešu dzimšanas gadu uzskatāms 1963.gads, kad Herberts A. Gilberts (Herbert A. Gilbert) patentēja pirmo cigareti, kas nesatur tabaku un neizdala īstus dūmus, tomēr popularitāti pretrunīgi vērtētais izgudrojums iemantoja vien 21.gadsimtā. Smēķēšanas laikā ierīces rada tvaiku, kas vizuāli atgādina klasisko cigarešu dūmus. Elektronisko cigarešu galā parasti ir iebūvēta arī gaismas diode, kas imitē cigaretes oglītes degšanu, tā pilnībā atdarinot smēķēšanas procesu.

Vai e-cigaretes palīdz atmest smēķēšanu?

Lai noskaidrotu to, vai elektroniskās cigaretes palīdz smēķētājiem kaitīgo ieradumu atmest, zinātnieki analizēja iepriekšveiktu pētījumu datus. Apkopotā statistika nebija iepriecinoša. Pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis e-cigarešu smēķētāju skaits, taču to cilvēku skaits, kas smēķē klasiskos tabakas izstrādājumus, nav būtiski mainījies.
Īpaši aktuāla problēma ir jauniešu vidū. Piemēram, ASV 2011.gadā elektroniskās cigaretes vismaz vienu reizi mūžā bija lietojuši 3,3% jauniešu, savukārt 2012.gadā jau 6,8%. Līdzīgi rādītāji novēroti arī citās valstīs, piemēram, Dienvidkorejā.

Turklāt, kā noskaidrojās pētījuma gaitā, aptuveni trešā daļa respondentu gan pieaugušo, gan jauniešu vidū, kas ikdienā smēķē elektroniskās cigaretes, pirms to iegādes nesmēķēja vispār. Tiek uzskatīts, ka šie rādītāji varētu būt rezultāts agresīvajai elektronisko cigarešu ražotāju marketinga politikai, jo e-cigarešu ražotājiem reklāmas ierobežojumi nav tik stingri kā tabakas izstrādājumu ražotājiem. Pēdējo gadu laikā būtiski augusi arī elektronisko cigarešu pieejamība, un šobrīd tās nopērkamas gandrīz visā pasaulē.

Statistikas dati neapstiprināja ražotāju izteikumus, ka elektroniskās cigaretes palīdz atmest smēķēšanu, tieši pretēji – izrādījās, ka tie smēķētāji, kas ikdienā lieto e-cigaretes, kaitīgo ieradumu atmet pavisam aptuveni 3 reizes retāk.
Vēl statistikas analīzes laikā atklājās, ka lielākā daļa e-cigarešu lietotāju ikdienā lieto gan parastās, gan elektroniskās cigaretes. Tas apliecina, ka elektroniskās nav efektīvs līdzeklis smēķēšanas atmešanai. Kā norāda paši smēķētāji, elektroniskās cigaretes apgrūtina izsmēķētā daudzuma dozēšanu, jo, vienu reizi uzpildot e-cigareti, to iespējams lietot daudz ilgāk nekā parasto cigareti. Tā rezultātā nereti tiek uzņemta pat daudz lielāka nikotīna deva, nekā smēķējot klasiskos tabakas izstrādājumus.

Elektronisko cigarešu ietekme uz veselību

Pētot elektronisko cigarešu izdalītos dūmus, zinātnieki noskaidrojuši, ka aerosolā, kas iepildīts elektroniskajās cigaretēs atrodams ne tikai nikotīns, bet arī dažādi toksīni, piemēram, etiķskābe, formaldehīds, acetaldehīds un citas kaitīgas vielas, kas tiek klasificētas, kā gaisa piesārņotāji. Tiesa, toksīnu koncentrācija elektroniskajā cigaretēs ir ievērojami zemāka nekā klasiskajās cigaretēs, tomēr arī šādā koncentrācijā toksīni ir bīstami cilvēka veselībai, un par nekaitīgiem saukt tos būtu aplami.

Citos pētījumos atklājusies arī elektronisko cigarešu negatīvā ietekme uz plaušu stāvokli, psiholoģiskās atkarības riska paaugstināšanas tendence un citas problēmas. Kā uzsvēruši pētnieki, elektroniskās cigaretes nav nekaitīgas arī pasīvajiem smēķētājiem, jo to dūmi satur nikotīnu, kas ir atkarību izraisoša viela.

Jāņem vērā, ka šobrīd elektronisko cigarešu ietekme uz cilvēku veselību ilgtermiņā joprojām nav pilnībā izpētīta, tāpēc iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks atklāti vēl kādi būtiski blakusefekti.

Pieprasa līdzīgus ierobežojumus kā tabakas izstrādājumiem

Neskatoties uz daudziem neatbildētajiem jautājumiem un pretrunīgajiem viedokļiem par e-cigarešu atstāto ietekmi uz veselību, to popularitāte joprojām turpina augt. Turpina augt arī e-cigarešu marketinga niša.

Kalifornijas zinātnieki uzskata, ka elektronisko cigarešu marketingam vajadzētu ieviest līdzīgus ierobežojumus kā tabakas izstrādājumiem un ierobežot to lietošanu publiskajās iekštelpās. Vēl vajadzētu aizliegt ražotājiem iespēju elektroniskās cigaretes pozicionēt kā „veselīgāku alternatīvu”, lai neuzlabotu smēķēšanas tēlu sabiedrības acīs.

Arī LR Veselības ministrija aktualizējusi elektronisko cigarešu jautājumu Latvijā. 2014.gada aprīlī ministrijā tika izskatīti likuma grozījumi par e-cigarešu aizliegšanu. Ja tie tiks apstiprināti, elektronisko cigarešu izplatīšana Latvijā varētu tikt apturēta jau no 2015.gada.

Attēls: Monica Grigsby foto, CC.

Avots:

ucsf.edu

Etiķetes:{tortags,967,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.