Atrasta senākā zināmā jūras bruņurupuča fosilija

Zenkenbergas izpētes institūta (Vācija) zinātnieki noteikuši un aprakstījuši senāko zināmo jūras bruņurupuča fosiliju. Tās vecums sasniedz vismaz 120 miljonus gadu, kas ir par 25 miljoniem vairāk, nekā līdz šim zināmajai vecākajai jūras bruņurupuča fosilijai.

Izpētes rezultāti publicēti žurnālā „PaleoBios”. 

Lasīt tālāk ...

Noteiktas senākās zināmās čūsku fosilijas

Čūskas ir vieni no noslēpumainākajiem rāpuļiem, kas cilvēku interesi saistījuši jau kopš seniem laikiem. Tās ir bijušas ne vien nozīmīgi dzīvnieku simboli teju visu tautu mitoloģijā, bet arī populāri pētījumu objekti zinātnieku vidū. Tomēr uz vairākiem jautājumiem par čūskām atbildes joprojām nav izdevies atrast. Piemēram, ilgi nebija skaidrs, kādēļ pirms 100 miljoniem gadu čūskas pēkšņi parādījās uz Zemes. Tagad atbilde uz šo jautājumu beidzot ir atrasta – izrādās, šķietami pēkšņā parādīšanās patiesībā bijusi tikai ievērojams zināšanu robs.

Starptautiska zinātnieku komanda noteikusi četru, zinātnes pasaulei iepriekš nezināmu čūsku fosilijas, kuru vecums būtiski maina līdzšinējos uzskatus par šo rāpuļu evolūciju - jaunatklāto fosiliju vecums ir starp 140 un 167 miljoniem gadu, kas, tātad, atvirza čūsku evolūciju par gandrīz 70 miljoniem gadu tālākā pagātnē. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”. 

Lasīt tālāk ...

Pētot pirms 50 gadiem atrastas fosilijas, Skotijā identificēts jauns Juras perioda jūras reptilis

Paleontologi identificējuši kāda vēl iepriekš nezināma Juras perioda jūras reptiļa fosilijas, kas atrastas Skajas salā, Skotijā (Lielbritānija). Vizuāli dzīvnieks atgādinājis vairāk nekā 4 metrus garu delfīnu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Scottish Journal of Geology”.

Lasīt tālāk ...

Sibīrijā atklāts pirmais spalvainais dinozaurs - zālēdājs

Zinātniekiem pirmo reizi izdevies atklāt dinozauru - zālēdāju, kura ķermenis bijis klāts ar spalvām un zvīņām. Līdz šim zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka spalvains ķermeņa apmatojums bijis tikai plēsīgajiem dinozauriem. Jaunais atklājums zinātniekiem ļāvis izvirzīt pieņēmumu, ka, iespējams, visi dinozauri bijuši spalvaini.

Lasīt tālāk ...

Atklāts lielākais lidojošais putns Zemes vēsturē

Amerikāņu zinātnieki, izpētot izmiruša gigantiska putna fosilizētās atliekas, noskaidrojuši, ka tās pieder lielākajam līdz šim zināmajam lidojošajam putnam. Putna maksimālais spārnu atvērums bijis lielāks par 6 metriem, kas izmēra ziņā pārsniedz iepriekšējā rekordista, cita izmiruša putna - Argentavis magnificens - spārnu atvērumu. Ja salīdzina senā putna izmēru ar mūsdienās dzīvojošiem putniem, atšķirība ir vēl iespaidīgāka – senā putna spārnu atvērums ir divreiz lielāks nekā lielākajam mūsdienu putnam karaliskajam albatrosam. 

Lasīt tālāk ...

Argentīnā atrasts lielākais, uz Zemes jebkad dzīvojošais dinozaurs - vai patiešām?

Argentīniešu paleontologi š.g. 16.maijā paziņoja, ka atklājuši jaunu, pagaidām vārdā vēl nenosauktu titanozauru ģints sugu, kuras pārstāvji, kā viņi šobrīd uzskata, bijuši lielākie šobrīd zināmie dzīvnieki, kādi jebkad staigājuši pa zemi. Tajā pat laikā vairāki nozares eksperti no citām valstīm par atradumu izsakās ieturētāk, norādot, ka par izmēru rekorda pārspēšanu pagaidām vēl ir pāragri runāt.

Lasīt tālāk ...

Pēc 164 gadiem atrasta milzu bruņurupuča fosilijas trūkstošā daļa

2014.gada martā paleontoloģijas pasauli pārsteidzis negaidīts atklājums – amerikāņu pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā pierāda, ka 2012.gadā izdevies uziet trūkstošo fragmentu milzu bruņurupuča kaulam, kura pirmā daļa tika atrasta pirms vairāk nekā 160 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Atklāts krīta periodā Aļaskā dzīvojis pigmejtiranozaurs

Dinozauri ir vieni no vispētītākajiem senās faunas pārstāvjiem, kas jelkad apdzīvojuši Zemi, tomēr, neskatoties uz ievērojamo pētījumu skaitu, paleontologiem izdodas veikt aizvien jaunus, ar dinozauru pasauli saistītus atklājumus.

Lasīt tālāk ...

Kanādā atrod neticami bagātīgu kembrija fosiliju atradni

Kanādiešu paleontologi Klinšu kalnos uzgājuši vietu, kas sevī slēpj pārsteidzoši daudz pagātnes liecību par kembrija periodā mītošajiem organismiem – tā vēsta zinātniskajā žurnālā „Nature Communications" š.g. 14. februārī publicēts raksts.

Lasīt tālāk ...

Pirmie sauszemes dzīvnieki vēl miljoniem gadu saglabāja zivīm līdzīgus žokļus

Zinātnieki, kas pētī agrīno sauszemes mugurkaulnieku evolūciju jau sen bija pārliecināti, ka dzīvniekiem pēc iznākšanas no ūdens vispirms attīstījās kājas - jaunajā dzīves vidē nepieciešams pārvietošanās līdzeklis - un tikai tad sāka mainīties organisma uztura uzņemšanas un pārstrādes sistēmas, lai piemērotos uz zemes iegūstamajai pārtikai. Tomēr, šīs secības pārliecinošiem pierādījumiem trūka materiāla - statistiski apstrādātas fosīlijas. Tagad šis trūkums ir novērsts - žurnālā "Integrative and Comparative Biology" publicēts amerikāņu un britu zinātnieku pētījums, kas, balstoties uz fosīlo žokļu mērījumiem, pierāda, ka evolucionārās attīstības gaita bijusi tieši tāda, kāda izsecināta iepriekš.

Lasīt tālāk ...