Atklājumi.lv

Vai rūpes par mazuļiem bija cilvēku intelekta attīstības dzinējspēks?

Smadzeņu un kognitīvo zinātņu pētnieki no Ročesteras universitātes (ASV) nākuši klajā ar jaunu evolucionāro modeli, kurā par galveno augsta intelekta līmeņa attīstības virzītājspēku cilvēkiem tiek uzskatītas prasmes, kas nepieciešamas, lai aprūpētu mazuļus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

“Cilvēku mazuļi piedzimst daudz bezpalīdzīgāki, nekā citu sugu mazuļi. Piemēram, žirafu mazuļi spēj piecelties kājās, staigāt un pat bēgt no plēsējiem jau dažas stundas pēc dzimšanas. Savukārt cilvēku jaundzimušie nespēj pat noturēt savu galvu,” norādījusi viena no pētījuma autorēm Seleste Kida (Celeste Kidd).

Kida kopā ar kolēģi Stīvenu Piantadosi (Steven Piantadosi) izstrādājusi teoriju, kas apgalvo, ka smadzeņu izmērs un mazuļu brieduma pakāpe ir saistīta īpatnējā, pašpastiprinošā ciklā – lielākas smadzenes liek dzimt nenobriedušākiem mazuļiem, bet nenobrieduši mazuļi ļauj attīstīties lielākām smadzenēm.

Citiem vārdiem sakot, tā kā cilvēkiem ir relatīvi lielas smadzenes, viņu mazuļiem ir jāpiedzimst agrā attīstības stadijā, kamēr to galvas vēl ir gana mazas, lai nodrošinātu drošas dzemdības. Agrā piedzimšana savukārt nozīmē, ka mazuļi ir bezpalīdzīgi daudz ilgāku laiku, un tādēļ tiem ir nepieciešami gana saprātīgi vecāki, kas par tiem parūpētos.

Interesanti arī, ka pārbaudot teoriju, atbilstoši kurai jaundzimušo brieduma pakāpe ir cieši saistīta ar sugas pieaugušo indivīdu kopēju intelekta līmeni, zinātnieki analizēja dažādu primātu sugu relatīvā intelekta saistību ar dažādiem faktoriem. Datu analīzes rezultātā atklājās, ka vislabāk primātu intelektu varēja paredzēt, izmantojot zīdīšanas perioda garumu (laika posmu, kurā bērns spēj baroties tikai ar mātes pienu). Intelekta līmeņa korelācija ar zīdīšanas laiku bija daudz spēcīgāka, nekā, piemēram, ar smadzeņu izmēru, kas parasti tiek saistīts ar intelektu.

Teorija varētu izskaidrot arī cilvēku kognitīvo spēju rašanos, kas mūs padara tik atšķirīgus no citām dzīvnieku sugām.

“Cilvēku saprāts ir unikāls. Mums labi padodas sociālā domāšana un tas, ko saucam par “prāta teoriju” – spēja saprast, kas vajadzīgs citiem un apzināties, ka ne visu indivīdu vajadzības ir vienādas. Šīs spējas ir īpaši noderīgas, rūpējoties par bērnu, kas pirmos dzīves gadus runāt neprot,” paskaidrojusi Kida.

Red. pieb.: [Šeit gan jāatzīmē, ka smadzeņu palielināšanās, kas līdz ar iešanu stāvus, precīzā tvēriena izveidošanos, rīku darināšanu un zobu/žokļu formas izmaiņām tiek tieši saistīta ar cilvēka izcelšanos, evolucionējot no cilvēkpērtiķiem (australopitēkiem), un Homo ģints definīciju kā tādu, ir vērojama jau Homo habilis sugā, kura radās Austrumāfrikā pirms apmēram 2,33 miljoniem gadu. Bet par to, vai šajā laikā jau bija attīstījusies kaut jel kāda daudz maz artikulēta proto-valoda (kas atšķirtos no saucienu/kliedzienu signāliem un kaut kam līdzīgam šimpanzēm atklātajai žestu-mīmikas saziņas sistēmai), viedokļi dalās. Ļoti iespējams agrīno hominīnu saziņa un mācīšanās, tāpat arī rūpes par mazuļiem daudz neatšķīrās no tā, ko varam vērot šimpanžu grupās. Šimpanzēm, kā zināms, ir īpaši izteikta bērna un mātes saikne - bērns ilgstoši dzīvo kopā ar māti un tā, rādot piemēru, tam iemāca visu izdzīvošanai nepieciešamo. Turklāt audzināšanā daudz palīdz mātes māsas un nereti arī citas bara mātītes.]

Pastāv arī citas teorijas par to, kādēļ cilvēkiem ir tik augsti attīstīts saprāts. Daudzas no tām intelekta attīstību saista ar tādiem faktoriem kā dzīve skarbos vides apstākļos vai medības grupās.

“Viens no lielākajiem mūsu pētījuma dzinuļiem bija vēlme saprast, kādēļ līdzšinējās teorijas paredz, ka tieši tikai primātiem vai zīdītājiem vajadzēja kļūt tik inteliģentiem, ja ar līdzīgām grūtībām saskaras arī citas sugas,” atklājis Piantadosi.

Atbilde uz šo jautājumu slēpjas jau minētajā smadzeņu izmērā un dzīvdzemdēšanā. Pētniekuprāt, intelekta attīstībai būtiski bijuši divi faktori – mazuļa (pārsvarā viena) dzīvdzemdēšana un lielas smadzenes. Tās ir pazīmes, kas raksturīgas augstāk attīstīto zīdītāju sugām.

Šī ASV zinātnieku teorija izskaidro, kādēļ tieši primātiem attīstījās īpaši augsts intelekts, kamēr, piemēram, dinozauriem, kam nācās saskarties ar līdzīgām problēmām un kuriem turklāt bija dots daudz vairāk laika intelekta attīstīšanai, to neizdarīja. Dinozauru mazuļi attīstījās olās. Sugām, kas dēj olas, intelekts un mazuļu brieduma pakāpe nav saistīti faktori, un līdz ar to dinozauru intelekta attīstībai stimuls netika dots.

Attēls: pixabay.com

Avots:

rochester.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.