No klimata pārmaiņām ir arī ieguvēji - paredz garastīšu populācijas pieaugumu

Globālā sasilšana teju vienmēr tiek minēta kā liels drauds sugu pastāvēšanai. Tomēr šis apgalvojums ne visos gadījumos uzlūkojams par patiesu, – ir arī sugas, kam klimata pārmaiņas nāk pat par labu. Viena no šādām sugām ir garastītes – nelieli putni, kas sastopami arī Latvijas teritorijā.

Profesora Bena Hačvela virsvadībā (Ben Hatchwell) Šefīldas universitātē (Lielbritānija) tika veikti garastīšu novērojumi 20 gadu garumā. To rezultātā noskaidrots, ka klimata pasiltināšanās būtiski mazina putnu mirstības rādītājus. Pie garastīšu mirstības un klimata pārmaiņu saistības pētījumiem strādāja Hačvelas universitātes doktorantūras studente Filipa Galeta (Philippa Gullett).

Garastīšu mūža ilgums, līdzīgi kā citiem mazajiem putniem, ir neliels – vidēji viens īpatnis nodzīvo vien 2-3 gadus, tādēļ ikgadēja vairošanās sugas pastāvēšanai ir vitāli nepieciešama. Šī iemesla dēļ garastītes mēģina mazuļus izaudzināt katru gadu, nereti vēlāk pašas ejot bojā pēcnācēju audzināšanas radītās pārslodzes dēļ.

Britu veiktajā pētījumā noskaidrots, ka liela ietekme uz to, vai jauno paaudzi garastītēm izdosies izaudzināt veiksmīgi vai nē, ir pavasara laikapstākļiem – putnu pāriem, kuri pēcnācējus rada sausos un siltos pavasaros, ir daudz lielākas iespējas izaudzināt mazuļus un izdzīvot arī nākamajā sezonā.

Pētījuma vadītāja Filipa Galeta norādījusi, ka: „Garastītes pavasarī cenšas mazuļus izaudzināt visiem spēkiem. Gadījumos, ja pavasari ir auksti un slapji, barību atrast ir grūti un putni pārpūlas, cenšoties sagādāt uzturu mazuļiem. Aukstā laikā pastāv arī daudz lielāks risks, ka putnu mazuļi vai olas cietīs no zemajām gaisa temperatūrām, un līdz ar to jaunā paaudze neizaugs.”

Pētījumā arī noskaidrots, ka līdzīgi garastīšu mirstības līmenis mazinās gados ar siltākiem un sausākiem rudeņiem. Tomēr vispārsteidzošākais atklājums, analizējot 20 gadus vāktos datus, bija par ziemas sezonu – izrādās, aukstas ziemas garastīšu mirstības līmeni praktiski neietekmē.

Komentējot iegūtos rezultātus par rudens un ziemas sezonu, cits pētījumos iesaistītais Šelfīldas universitātes pārstāvis, Karls Evans (Karl Evans), izteicies: „Visticamāk rudens darbojas kā filtrs, kas „atsijā” vājākos putnus vēl pirms īstās ziemas iestāšanās. Protams, mēs neapgalvojam, ka ziemās putni nemirst. Īpaši bargās ziemās bija novērojams minimāls mirstības līmeņa pieaugums, tomēr tas bija daudz nenozīmīgāks nekā rudens un pavasara klimatisko apstākļu radītais. ”

Lai gan zinātnieki paredz, ka nākotnē rudens sezonas kļūs mitrākas, visticamāk garastīšu mirstība tādēļ nepieaugs, jo daudz lielāku ieguldījumu putnu spējā izdzīvot dos plašā barības bāze, kas tiem būs pieejama vairošanās laikā.
Pētnieki uzskata, ka jebkurš no potenciālajiem klimata pārmaiņu scenārijiem nākotnē novedīs pie turpmākas garastīšu populācijas pieauguma. „Kamēr citas sugas cīnīsies par izdzīvošanu un pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, šie putni klimata pārmaiņas baudīs,” izteiciens K. Evans.

Garastītes (dēvētas arī par garastainajām zīlītēm) ir garastīšu dzimtas Aegithalidae sugas pārstāves. Garastītes ir vieni no Latvijas mazākajiem putniem – pieauguša indivīda garums ir vien aptuveni 14 cm. Savukārt astes garums attiecībā pret ķermeņa izmēru ir iespaidīgs – parasti tas sasniedz aptuveni 9,5 cm. Garastītes Latvijā ir sastopamas reti. Lielākoties Latvijā tās ligzdo mitrākās jauktās un lapu koku audzēs ar biezu pamežu, kā arī krūmainās teritorijās. Ziemas garastītes pārlaiž Latvijas teritorijā, tādēļ iespējams arī te nākotnē varētu sagaidīt šo mazputniņu skaita pieaugumu.

Attēls: wikimedia.org

Avots:

sheffield.ac.uk

Etiķetes:{tortags,943,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.