ĢIS tehnoloģijas vieš cerību, ierobežot Ebolas vīrusa izplatību

Vai tā būtu Melnā mēra epidēmija 14.gadsimta vidū vai Ebolas vīruss mūsdienu Rietumāfrikā, viena pazīme bīstamajām pandēmijām ir kopīga – to progress notiek, ievērojot noteiktu ģeogrāfisko kursu. Tomēr starp mūsdienu un viduslaiku epidēmijām ir kāda būtiska atšķirība – ja kādreiz bija praktiski neiespējami paredzēt to izplatības ātrumu un virzienu, tad tagad to vismaz daļēji iespējams prognozēt un vizualizēt, izmantojot modernās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).

Pētījuma par ĢIS pielietojumu Ebolas vīrusa monitoringā autors ir Karaliskā Tehnoloģiju institūta (Zviedrija) pētnieks, ģeoinformātikas speciālists Lars Skogs (Lars Skog).  

Lasīt tālāk ...

Latviešu uzņēmums sāks ražot lietotājam autonomi sekojošus bezpilota lidaparātus

Tāpat kā vairāki citi Latvijas portāli, Atklajumi.lv pirms pāris dienām saņēma Latvijas uzņēmuma SIA “Helico Aerospace Industries” preses relīzi, kurā vēstīts, ka tas nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu (BL) “AirDog”, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar "GoPro" sporta kameru. Izlasot atsūtīto tekstu "pa diagonāli", pirmajā brīdī šķita, ka šo materiālu tūlīt 1:1 arī jāpublicē - savējie taču jāatbalsta. Tomēr, lasot atkārtoti, šoreiz "pa rindām", skats aizķērās aiz teju 100% gadījumos nepatiesas, taču reklāmistu ļoti iemīļotas frāzes - "revolucionārs produkts". Revolucionārs! Revolucionārs? Patiešām "revolucionārs"? Tāds, kas idejas autora un, atbilstoši delfi.lv publikācijā teiktajam, uzņēmuma vienīgā valdes locekļa Edgara Rozentāla vārdiem: "pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts “action” sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross, un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteri."? Bet kāpēc gan nenoīrēt vai nenopirkt profesionālu bezpilota lidaparātu ar tālvadību un filmēšanas funkciju? Iespējas izvēlēties sev vēlamo variantu šobrīd patiešām ir plašas.

Lasīt tālāk ...

Izgudrota pildspalva, kas ļaus zīmēt jebkurā pasaules krāsā

Ja kādreiz par precīzu dabas krāsu attēlošanu mākslinieki varēja tikai sapņot, tagad šāda iespēja ir radusies - izgatavots rakstāmrīks, kas spēs rakstīt un zīmēt jebkurā redzamajā nokrāsā. 

Lasīt tālāk ...

Amerikāņu zinātnieki izveido pasaulē pirmos bioniskos augus

ASV zinātnieki no Masačūsetas Tehnoloģiju institūta izveidojuši pasaulē pirmos "bioniskos" (1) augus, kuros, salīdzinot ar to neuzlabotiem līdziniekiem, fotosintēzes procesam nepieciešamās gaismas absorbcija palielinājusies par 30%.

Uzlabojumi panākti, augu lapās ievadot oglekļa nanocaurulītes. Katrā no hloroplastiem, šūnu zaļajiem reaktoriem, kuros Saules gaisma tiek pārvērsta ķīmiskajā enerģijā, nonāca tūkstošiem šīs viena atoma biezuma mikroadatas. Tomēr tās, kā varētu sagaidīt, nenodarīja augiem nekādu kaitējumu, bet, tieši otrādi, piešķīra būtiskas priekšrocības. Raksts par MIT bioinženieru paveikto publicēts izdevuma "Nature Materials" 16.marta numurā.

Lasīt tālāk ...

Izgatavotas molekulāra izmēra gaismas diodes

Lielākā daļa mūsdienu elektronisko ierīču, sākot no temperatūras sensoriem un beidzot ar apģērbā iestrādātām tehnoloģijām un datoru monitoriem, izmanto sīkas, no pusvadītājiem izgatavotas, parasti ar abreviatūru "LED" (light-emitting diodes) apzīmētas, gaismu izstarojošas diodes. Jo mazākas kļūst ierīces, jo lielāks ir konstruktoru pieprasījums pēc miniatūrākiem, plānākiem, stiprākiem un energoefektīvākiem pusvadītājiem. Par jaunākajiem sasniegumiem molekulāra izmēra diožu izgatavošanā vēstī 3 dažādu ASV universitāšu komandu ziņojumi, kas š.g. 9.martā publicēti žurnāla "Nature Nanotechnology" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Izgudrota programma, kas ar skaņas palīdzību neredzīgajiem ļaus "redzēt"

Pēc programmas „VISION 2020" datiem 1990.gadā pasaulē bija 38 miljoni aklu cilvēku, 1996.gadā – 45 miljoni un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam šis skaitlis varētu sasniegt pat 76 miljonus.

Visbiežāk cilvēki nepiedzimst akli, bet gan zaudē redzi dzīves laikā dažādu infekciju vai citu iemeslu dēļ. Īpaši izplatītas redzes zuduma problēmas ir attīstības valstīs ar sliktiem higiēniskajiem apstākļiem un zemu veselības aprūpes līmeni. „VISION 2020" aprēķini liecina, ka 75% neredzīgo cilvēku būtu bijis iespējams no akluma izvairīties, ja vien to izraisījusī kaite tiktu ātrāk diagnosticēta, tomēr atlikušajiem 25% aklo cilvēku diemžēl iespējas uztvert apkārtējo vidi ar redzes palīdzību nav, turklāt – daļai no viņiem jau kopš dzimšanas.

Lai uzlabotu neredzīgo cilvēku dzīves kvalitāti, 1992.gadā holandiešu inženieris Pīters Meijers (Peter Meijer) izveidoja „vOICe" – algoritmu, kas spēja transformēt skaņās pelēktoņu skalas krāsu attēlus. Programma skenēja attēlu no kreisās uz labo pusi, pārvēršot formas skaņās pēc principa - jo augstāka punkta pozīcija, jo augstāka skaņas frekvence. Piemēram, ja attēlā bija redzama no kreisās uz labo pusi vērsta augoša, diagonāla līnija, tās skenēšanas laikā skaņa palika aizvien spalgāka. Metode ļoti labi darbojās vienkāršu attēlu gadījumā, taču reizēs, kas attēls bija sarežģītāks, tā nolasīšana pēc skaņas signāliem kļuva apgrūtināta un bez īpaša treniņa skaņas izklausījās tikai pēc bezsakarīga trokšņa.

Lasīt tālāk ...

Vai kosmisko teleskopu spoguļus nākotnē veidos sīkas, optiski saistītas daļiņas?

Ar optiskajiem teleskopiem iegūto attēlu izšķirtspēju nosaka vairāki fizikāli faktori, taču viens no būtiskākajiem ir spoguļa izmērs - jo tas lielāks, jo labāku attēlu varam iegūt. Cits, svarīgs attēlu kvalitāti un uztveramo starojuma spektru ietekmējošs faktors ir atmosfēras traucējumi. Lai no tiem izvairītos, astronomi ir uzbūvējuši un palaiduši orbītā vairākus kosmiskos teleskopus. Diemžēl, to spoguļa izmēri ir atkarīgi no pieļaujamā ierīces svara, bet tas - no pieejamajā finansējuma. Pazīstamā Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs, piemēram, ir 2,4m un tā izmaksas, ieskaitot daudzos modulī uzstādītos instrumentus, to piegādi, remontus un apkopi, šobrīd sasniegušas jau vairāk nekā 9 miljardus dolāru. Salīdzinoši, šobrīd lielākais, uz Zemes stacionētā teleskopā uzstādītais spogulis ir Lapalmas observatorijas Lielajam Kanāriju teleskopam (Gran Telescopio Canarias - GTC). No 36 astoņstūru elementiem sastāvošā GTC galvenā spoguļa diametrs ir 10,4m.

Ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē finansējuma pieaugums orbitālās astronomijas programmām nav paredzams, zinātnieki meklē risinājumus, kā palielināt kosmisko teleskopu spoguļus, nepalielinot to svaru. Viens no risinājumiem varētu būt optiski, - ar lāzera palīdzību -, saistīta struktūra, kurā spoguli veidotu miljoniem sīku elementu. Par šādas tehnoloģijas iespējamību liecina š.g. 13.janvārī izdevumā "Physical Review Letters" publicētā amerikāņu zinātnieku pētījuma rezultāti.

Lasīt tālāk ...

Bezvadu tīklus pret hakeriem varēs aizsargāt ar grafēna filmām

Kā vienkārši un tajā pašā laikā efektīvi aizsargāt pret hakeriem savus bezvada interneta tīklus un tiem pieslēgtās ierīces? Datorlietotāji šo jautājumu mūsdienās uzdod arvien biežāk. Britu zinātnieki datu drošības problēmu piedāvā risināt ar caurspīdīgu grafēna filmu palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Japāņi uzlabojuši cilvēkam neuzvaramā 'akmens, šķēres, papīrītis' robota ātrdarbību

Tokijas universitātes Išikavas Oku laboratorija uzlabojusi pagājušajā gadā uzbūvēto robotu, kas, sacensībā ar cilvēku, nekad nezaudē, spēlējot "akmens, šķēres, papīrītis". Ja iepriekš robots savus pirkstus uzvarošajā kombinācijā novietoja "veselas" 20 milisekundes pēc cilvēka kustības beigām, tad tagad tas šo uzdevumu paveic ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāts jauns optiskais disks, kurā ierakstīto informāciju varēs saglabāt miljoniem gadu

20.gs. II pusē izgudrotās digitālās datu apstrādes metodes ir iepriekšējai paaudzei neiedomājamā mērogā samazinājušas informācijas glabāšanai un pārnesei nepieciešamos nesēju apjomus. Piemēram, vienā CD diskā, kas bez vāciņa neaizņem daudz vairāk vietas par kādu biezāku pastkarti, var ietilpināt apmēram 100 000 lappušu teksta bez attēliem. Vidēji tas ir aptuveni 800 grāmatu. Modernāki diski, nepalielinot nesēja izmērus, ļauj ierakstīt vēl vairāk datu. Tomēr ērtības un iespējas, ko sniedz digitalizācija, līdzi atnesušas arī jaunas problēmas. Lielākā no tām - droša ilgtermiņa datu saglabāšana. Praktiski ikvienam personālā datora vai kādas citas elektroniskas ierīces lietotājam ir nācies saskarties ar cietajos diskos vai zibatmiņas ierakstītu datu zaudēšanu elektrotīkla pārsprieguma, spēcīga magnētiskā lauka ietekmes vai nesēja mehāniskas sabojāšanās rezultātā. Nemaz nerunājot par ļaunprātīgu programmatūru izdarītu datu dzēšanu.

Par salīdzinoši drošu datu saglabāšanas veidu speciālisti uzskata to ierakstīšanu optiskajos diskos, no kuriem visizplatītākie ir CD un DVD formāti. Tomēr arī tiem sola tikai aptuveni 100 gadu garu mūžu, pie tam ņemot vērā, ka ierakstītie diski jāglabā īpaši drošā vietā, tumsā un mērenā temperatūrā, kā arī jāsargās tos saskrāpēt - nejauša švīka uz diska virsmas var neatgriezeniski izdzēst ierakstīto informāciju.

Šo problēmu risinot, Tventes (Nīderlande) universitātes Nanotehnoloģijas institūta pētnieks Jerons de Vrī, kurš š.g. 17. oktobrī aizstāvēja savu doktora disertāciju, ir izveidojis jauna tipa, īpaši izturīgu, no volframa un silīcija nitrīda izgatavotu optisko disku, kura mūža ilgums varot sasniegt vairākus miljonus gadu.

Lasīt tālāk ...