Suņi un zirgi spēj „nolasīt” emocijas mūsu sejās

Suņi un zirgi ir tie dzīvnieki, ar kuriem cilvēkiem veidojas visdziļākās emocionālās saiknes. Reizēm šķiet, ka šie dzīvnieki spēj saprast cilvēku pat bez vārdiem. Izrādās, šai sajūtai ir arī zinātnisks pamatojums – zinātnieki atklājuši, ka zirgi un suņi tiešām ir spējīgi „nolasīt” un saprast mūsu sejas izteiksmes. 

Lasīt tālāk ...

Žurkas spēj izjust līdzjūtību

Ja kāda žurka nonāk nelaimē, tās sugas māsas steidz palīgā. Japāņu zinātnieki veikuši eksperimentu, kas liecina, ka žurkas spēj just līdzi citiem savas sugas biedriem – ja žurka redz, ka cita ir nonākusi nelaimē, vēlme palīdzēt uzveic vēlmi baroties. 

Lasīt tālāk ...

Zirnekļu tēviņi iznīcina mātīšu dzimumorgānus, lai atturētu no atkārtotas vairošanās

Jau vairākkārt zinātnieki ir pārliecinājušies, ka zirnekļu uzvedībā, kas ir saistīta ar vairošanos, ir novērojamas visdažādākās dīvainības – sākot ar to, ka mātītes pēc pārošanās bieži vien tēviņus apēd, un beidzot ar to, ka, atsevišķu sugu tēviņi, lai izbēgtu no šī bēdīgā likteņa, vēl pārošanās laikā, uzreiz pēc mātītes apaugļošanas, paši sevi kastrē.

Jaunā pētījumā atklāta vēl kāda neparasta uzvedības iezīme. Izrādās, daži zirnekļu tēviņi pēc pārošanās sakropļo partnera dzimumorgānus, tā, lai mātīte vairs nespētu atkārtoti vairoties ar citu indivīdu. Šādu izturēšanos dzīvnieku pasaulē zinātniekiem izdevies atklāt pirmo reizi vēsturē.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Atklāts pirmais Zemes magnētiskā lauka sensors dzīvnieka organismā

Gadsimtiem ilgi zinātniekiem mieru nelika jautājums, kā dzīvniekiem izdodas migrēt milzīgos attālumos, nekļūdīgi atrodot kāroto galamērķi. Ilgstošu pētījumu rezultātā beidzot nāca atbilde – izrādās, daudzas migrējošo dzīvnieku sugas spēj „uztvert” Zemes magnētisko lauku un izmantot to savā navigācijā. Taču jautājums, kas tieši dzīvniekiem šo maņu nodrošina, palika bez atbildes.

Teksasas universitātes Ostinā (ASV) pētniekiem izdevies spert milzīgu soli ceļā uz izpratni par dzīvnieku spēju uztvert Zemes magnētismu. Viņiem izdevies atklāt pirmo zināmo sensoru dzīvnieka organismā, kas paredzēts Zemes magnētiskā lauka uztveršanai.

Ilgi meklēto pavedienu tam, kā daudzām dzīvnieku sugām izdodas orientēties pēc Zemes magnētiskā lauka, zinātnieki atraduši pavisam neliela tārpa smadzenēs. Pētījums publicēts žurnālā „eLife”. 

Lasīt tālāk ...

Jauns atklājums par suņu-cilvēku saikni: saimnieka ienaidnieki ir arī suņa ienaidnieki

Suņu un cilvēku ciešā saikne pastāv jau gadsimtiem ilgi. Suņi cenšas pasargāt savus saimniekus no briesmām, gaida tos mājās un par saimnieka nāvi spēj skumt līdzīgi kā cilvēki. Jaunā pētījumā atklāta vēl iepriekš neizpētīta suņu-cilvēku ciešās saiknes šķautne. Izrādās, suņi izjūt nepatiku pret cilvēkiem, kas slikti izturas pret viņu saimniekiem.  

Lasīt tālāk ...

Pērtiķi var iemācīties sevi atpazīt spogulī

Spēja spoguļattēlā atpazīt pašam sevi ir samērā reta. Līdz šim noskaidrots, ka, izņemot cilvēkus, sevi spogulī identificēt māk cilvēkpērtiķi, Āzijas ziloņi, pudeļdeguna delfīni, Eiropas žagatas un zobenvaļi. Tagad šai grupai pievienojama vēl viena suga.  

Lasīt tālāk ...

Putni maina migrācijas paradumus, lai izvairītos no plēsējiem

Putnu migrācija ir briesmu pilna. Apdraudējumu rada visdažādākie faktori, sākot ar iespējamām grūtībām sagādāt gana daudz barības un sastapties ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, beidzot ar risku kļūt par upuri plēsējiem. Galvenie migrantu ienaidnieki ir plēsīgie putni, piemēram, lielie piekūni, kuriem īpaši viegli ir noskatīt laupījumu lielajos migrējošo putnu baros. Tomēr, kā jaunā pētījumā izdevies noskaidrot ornitologiem, apdraudētie putni ir iemācījušies tikt ar šo problēmu galā.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Animal Migration”. Putnu migrācijas paradumu maiņa pētīta, kā piemēru izmantojot bridējputnus, kuru galvenie ienaidnieki ir lielie piekūni.  

Lasīt tālāk ...

Orientējoties tumsā, sikspārņi izmanto gaismas polarizāciju

Beidzot atrisināts noslēpums, kā sikspārņi spēj nekļūdīgi atrast savu mītni pat atrodoties ievērojamā attālumā no tās – jaunā pētījumā britu zinātnieki atklājuši, ka lielie sikspārņi, lai orientētos lielākos attālumos, izmanto Saulrieta laikā redzamo polarizēto debesu gaismu, ar tās palīdzību kalibrējot savus iekšējos kompasus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”. 

Lasīt tālāk ...

Kāpēc kukaiņi dzer krokodilu asaras?

Dzīvnieku izdoma un pielāgošanās spējas apkārtējiem apstākļiem mēdz būt cilvēku prātam neaptveramas. Šoreiz par to pārliecināties izdevies Centrālamerikā, Kostarikā, kur pētnieki kļuva par lieciniekiem kādam neparastam skatam – brīdim, kad tauriņš un bite dzēra upē mītošā aligatoru dzimtas pārstāvja krokodilkaimana (Caiman crocodilus) asaras. Novērotais tauriņš bija Centrālamerikā izplatītais Dryas iulia (bieži saukts arī par ugunstauriņu vai Julia Heliconian tauriņu), savukārt bite – Ziemeļamerikas dienvidu tropisko klimata joslu apdzīvojošā vientuļniekbite Centris sp.

Lasīt tālāk ...

Noskaidrots, kādēļ orangutāni aizvien biežāk pārvietojas pa zemi

Dabas pētnieki novērojuši, ka pēdējo gadu laikā orangutāni aizvien biežāk redzami, pārvietojoties pa zemi, nevis kā ierasts – lēkājot pa koku zariem.

Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no citām valstīm, veikuši 7 gadus ilgu orangutānu uzvedības pētījumu Borneo salā, lai labāk izprastu pērtiķu dzīvesveidu un tā izmaiņas. Pētījuma nolūkos tika novērota Borneo orangutānu ikdiena, to darbības fiksējot ar vairāk nekā 1000 nomaskētām kamerām.

Lasīt tālāk ...