Igauņi izdod Latvijas tauriņu katalogu

Igaunijas tauriņu pētnieku lepidopterologu biedrība laidusi klajā Latvijas tauriņu katalogu.

Mēs jau kopš bērnības citu kukaiņu vidū visbiežāk izceļam tauriņus, jo tie ir viskrāšņākie un vispamanāmākie. Viņu zinātniskais nosaukums ir Lepidoptera – zvīņspārņi. Nosaukums ir saistīts ar šo kukaiņu spārnu uzbūvi: tikai tauriņiem ir krāsainas, reizēm spīguļojošas spārnu zvīņas. Īstenībā tie ir pārveidoti, saplacināti matiņi, kas kā krāsaini dakstiņi izvietoti uz spārniem veido to krāšņos rakstus, bet, ja mēs paņemsim tauriņu rokā, uz pirkstiem paliek kā krāsaini putekļi. Ļoti reti spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām, piemēram, stiklspārņiem (Sesiidae).

Pasaulē ir ap 180 000 tauriņu sugu, kas iedalās 140 dzimtās. Tauriņš ar vislielāko spārnu virsmu – aptuveni 400 kvadrātcentimetri un spārnu izpletumu līdz 25 cm – dzīvo Dienvidaustrumāzijā. Tas pieder pie pāvaču dzimtas. Lielākais tauriņš pēc spārnu izpletuma ir naktstauriņš Agripinas pūcīte, kuru mātītēm spārnu izpletums ir līdz 30 cm.

Latvijā ir gandrīz 2500 tauriņu sugu no 69 dzimtām. Lielākais Latvijas tauriņš ir sfingu dzimtai piederošais kartupeļu sfings jeb miroņgalva. Tā attīstība norit Vidusjūras reģionā, līdz Viduseiropai un arī Latvijai tie atlido tikai siltās vasarās. Pie mums tauriņi var izdēt oliņas, tomēr to kāpuri Latvijā nevar sekmīgi attīstīties, jo mūsu platuma grādos temperatūra pavasarī ir pārāk zema.

Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis. Šis tauriņš ir viens no pirmajiem pavasarī novērojamajiem tauriņiem, jo tas pārziemo pieauguša kukaiņa stadijā. Kāpurs dzīvo un attīstās uz nātrēm, bet pieaudzis kukainis sūc ūdeni.

Latvijā dzīvo viens no vismazākajiem tauriņiem pasaulē – bērzu pundurkode.

Par tauriņiem ir daudz rakstīts gan pasaulē, gan Latvijā. Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu par Latvijas tauriņiem 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F. Līniga, tajā nosauktas 1283 sugas. Latvijas tauriņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A. Šulcs (1971). Viņš arī pats daudz paveicis tauriņu pētniecībā un publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām. Savas dzīves pēdējā posmā A. Šulcs darbojās kopā ar dēlu I. Šulcu. Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N.Savenkovs, Latvijas Dabas muzeja galvenais entomologs, kurš tauriņu faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.

Šī gada sākumā N. Savenkovs un I. Šulcs prezentēja jaunu grāmatu – Latvijas tauriņu katalogu, ko izdeva Igaunijas Lepidopterogu biedrība.

Iepriekšējais katalogs bija izdots 1996. gadā, to vajadzēja papildināt ar jaunām sugām un jauno informāciju par sugu izplatību.

Visa Latvija sadalīta 10 teritorijās, lai varētu precīzāk atzīmēt sugu izplatību. Doti speciāli apzīmējumi, lai atspoguļotu sugu izplatības izmaiņas. Atsevišķi dots saraksts „Papildinājumi Latvijas faunai", kurā ir vairāk nekā 140 sugu ar norādīto atrašanas gadu un sastopamību, piemēram, Agonopterix purpurea (Haworth, 1811) - atrasta 1997. gadā, Trichoplusia ni (Hübner, 1803) – atrasta 2007. gadā u.t.t. Grāmatā ievietoti dažu reto sugu apraksti un ilustrācijas, piemēram, pašu autoru atklātas sugas Dryadaula irinae (Savenkov, 1989) un Aristotelia baltica (A. Šulcs&I. Šulcs, 1983).

Kataloga pamatdaļa – tabula, kurā tauriņu sugas dotas sistemātiskā kārtībā ar sastopamības atzīmēm katrā no 10 teritorijām.

Tai seko komentāri par vairākām sugām latviešu un angļu valodā. Piemēram, komentāros rakstīts, ka jau minēta jaunā suga Dryadaula irinae (Savenkov, 1989), nosaukta N. Savenkova dzīvesbiedres vārdā, atklāta tikai Latvijā un Austrijā. Latvijā ir zināmas 5 populācijas. Pēdējā laikā vairākas Dryadaula ģints sugas atklātas dažādos Paleoarktikas reģionos.

Nobeigumā dots Latvijas tauriņu alfabētiskais rādītājs, diemžēl tikai latīņu valodā.

Jāsaka, ka visām sugām varbūt arī nav latviešu nosaukumu, bet ja būtu doti kaut esošie, tas padarītu katalogu vēl labāku, jo šāda veida kataloga izmantošana nespeciālistiem ir apgrūtināta. Jebkurā gadījumā, kā zinātniskais darbs šis katalogs vērtējams ļoti augsti un ir liels ieguldījums bioloģijā.

Grāmata izdota ļoti mazā metienā, jau tagad to var uzskatīt par bibliogrāfisko retumu, bet ar visiem jautājumiem var vērsties pie autoriem, kuru e-pasta adreses ir norādītās grāmatā:

Nikolajs Savenkovs – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Ivars Šulcs – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Avots:
Nikolay Savenkov, Ivars Šulcs. Latvijas tauriņi. Katalogs. Latvian Lepidoptera. Catalogue. Tallinn. 2010.

Attēlā: Nātru raibenis (Aglais urticae)

Etiķetes:{tortags,600,1}{/groups}