Pitsburgas universitātes Medicīnas skolas (ASV) pētnieki paziņojuši par veiksmīgiem priekšdarbiem COVID-19 kandidātvakcīnas izstrādē. Zinātnieki strādā, izmantojot savu līdzšinējo pieredzi, kas gūta, meklējot vakcīnas pret citiem nesenas pandēmijas izraisījušiem koronovīrusiem – SARS-CoV-1 un MERS-CoV. Raksts par šobrīd sasniegto publicēts The Lancet izdevniecības žurnālā EbioMedicine.

Ķīnas varas iestādes paziņojušas par sekmīgu antivīrusu medikamenta Favipiravir izmantošanu COVID-19 pacientu ārstēšanā. “Līdzeklis ir drošs un nepārprotami efektīvs,” otrdien 17.martā notikušā preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas pārstāvis Zhang Xinmin.

Ķīniešu ģenētiķi paziņojuši, ka tiem izdevies izveidot cūkas-primāta himēras. Divi himērsivēni piedzimuši dzīvi un vizuāli izskatījušies normāli, taču nedēļas laikā miruši, vēstī izdevums “New Scientist”. Primātu šūnas bija ņemtas no makakiem un to īpatsvars himērsivēnu organismos nebija liels.

Zinātnieki pasaules lielākajā onkologu sanāksmē Čikāgā (ASV) nākuši klajā ar paziņojumu, ka pētījumos iegūti pozitīvi rezultāti iespējai jau tuvākajā nākotnē radīt asins testu, kas palīdzētu noteikt 10 dažādus vēža tipus pirms simptomu parādīšanās. Šāds tests ļautu ļaundabīgos audzējus atklāt daudz ātrāk, nekā tas iespējams šobrīd un nodrošināt laicīgāku ārstēšanas procedūru uzsākšanu.

I un II tipa cukura diabēts neapšaubāmi ir globāla mēroga problēma. Cukura diabēts ir viena no sarežģītākajām hroniskajām somatiskajām saslimšanām – tā ārstēšana prasa dzīvesveida maiņu, regulārus ārsta apmeklējumus un insulīna injekcijas. Jau ilgus gadus zinātnieki meklē iespējas kā atvieglot slimnieku dzīvi un insulīna injekcijas aizstāt ar kapsulām, taču darbs bijis sarežģījumiem pilns. Visbeidzot kāds ASV zinātnieku pētījums vainagojies panākumiem, dodot cerību, ka jau tuvākajā nākotnē cukura diabēta slimniekiem insulīna injekcijas aizstās kapsulas.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2003.gadā, pasauli pāršalca baumas, ka pamestā pilsētā Atakamas tuksnesī Čīlē ir atrasts mumificējies citplanētietis. Tiesa, mazāks par tiem, ko attēlo zinātniskās fantastikas filmas – mūmijas garums bija vien 15 cm.

Kādēļ pretgripas vakcīnas nav efektīvas? Jaunā pētījumā Skripsa Pētniecības institūta (The Scripps Research Institute) (ASV) zinātnieki noskaidrojuši, ka zemā pretgripas vakcīnu efektivitāte varētu būt saistīta ar mutācijām, kas rodas vīrusu audzēšanas laikā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “PLOS Pathogens”. 

Pēdējo 40 gadu laikā bērnu un jauniešu skaits ar liekā svara problēmām ir desmitkāršojies, jaunā pētījumā noskaidrojuši Pasaules Veselības organizācijas (WHO) un Londonas Impērijas koledžas (Lielbritānija) zinātnieki. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Lancet”. 

Zinātnieki no Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) atklājuši, ka cilmes šūnas smadzeņu hipotalāmā ietekmē to, cik ātri ķermenī notiek novecošanās procesi. Jaunais atklājums ir būtisks, meklējot stratēģijas cīņai ar vecuma radītām saslimšanām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”. 

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Taču tagad zobārstniecības pirmsākumi atbīdīti vēl senākā pagātnē – vēlajā paleolītā. To apliecina divās atsevišķās Ziemeļitālijas senvietās, Villabrunā un Fredianā atrastie zobi, kuros redzamas mērķtiecīgu mehānisku manipulāciju pēdas. Šie atradumi gan ilustrē cilvēku mutes veselības pasliktināšanos saistībā ar pakāpenisku savvaļas graudaugu iekļaušanu mednieku-vācēju sabiedrību uzturā, gan arī norāda uz vienlaicīgi iesāktiem meklējumiem rast līdzekļus radušās problēmas risināšanā.