Enerģijas dzērieni jauniešiem palielina alkohola un narkotiku lietošanas risku

Brīžos, kad nepieciešams tūlītējs enerģijas lādiņš, liela daļa cilvēku trūkstošo enerģiju meklē kofeīnu saturošos produktos.

Izdevumā „Journal of Addiction Medicine" publicēti plaša, amerikāņu zinātnieku veikta pētījuma rezultāti, kas pierāda, ka pusaudži, kas regulāri lieto kofeīnu saturošos enerģijas dzērienus, daudz biežāk cieš no alkohola un narkotiku problēmām un kļūst par smēķētājiem, nekā tie jaunieši, kas enerģijas dzērienus nelieto.

Kas ir kofeīns?

Kofeīns ir viela, kas galvenokārt darbojas uz smadzeņu garozu kā stimulējošs līdzeklis. Tam ir izteikti uzbudinoša, koncentrēšanās spēju paaugstinoša un nogurumu mazinoša iedarbība. Tiek uzskatīts, ka kofeīns ir arī viegli narkotiska viela, jo lietojot to pārāk lielos daudzumos, var rasties fiziska atkarība. Turklāt kofeīnu iespējams pārdozēt gluži kā narkotiskās vielas, tomēr atšķirībā no tām, kofeīns ir legāls.

Klasiski kofeīns asociējas ar kafiju, taču daudz kofeīna satur ne tikai kafijas pupiņas, bet arī melnā tēja.

Enerģijas dzērienu popularitāte vidusskolēnu vidū aug

Neskatoties uz kofeīna pieejamību dabiskas izcelsmes produktos, mūsdienās aizvien lielāku popularitāti iemanto ar cukuru un kofeīnu pārbagātie enerģijas dzērieni. Īpaši to popularitāte aug jauniešu vidū.

Mičiganas Universitātes pētnieki, pamatojoties uz iepriekš publicētiem citu zinātnieku pētījumiem, izvirzījuši pieņēmumu, ka jaunieši, kuri regulāri uzturā lieto kofeīnu saturošos enerģijas dzērienus, ir pakļauti daudz lielākam riskam sastapties ar smēķēšanas, alkohola un narkotiku problēmām.

Lai pārliecinātos par pieņēmuma atbilstību patiesībai, pētnieki analizēja datus par aptuveni 22 000 Amerikas Savienoto Valstu vidusskolu skolēniem. Skolēniem tika vaicāts, vai un cik bieži viņi uzturā lieto saldinātus dzērienus un kofeīnu saturošos enerģijas dzērienus, kā arī, vai viņi mēdz smēķēt, lietot alkoholu vai citas apreibinošās vielas.

No pētījumā iesaistītajiem skolēniem 40% atzina, ka ikdienā nereti lieto saldinātus bezalkoholiskos dzērienus, savukārt 30% atzina, ka lieto enerģijas dzērienus vai tā sauktos „enerģijas šotus" (mazāka tilpuma enerģijas dzērienu līdzinieki ar lielāku cukura un kofeīna koncentrāciju).

Visvairāk enerģijas dzērienus lieto gados jaunākie skolēni un mazizglītoto vecāku bērni

Pētījumu rezultātu apkopošanas laikā tika novērotas vēl vairākas tendences: Visbiežāk enerģijas dzērienus vai „enerģijas šotus" lieto puiši; procentuāli lielāks skaits jauniešu, kas regulāri lieto enerģijas dzērienus nāk no nepilnajām ģimenēm (ikdienā dzīvo kopā tikai ar vienu no vecākiem vai dzīvo pie radiniekiem); vairāk enerģijas dzērienu lieto akadēmiski mazizglītoto vecāku atvases.

Rezultātu apkopošanas laikā pētnieki novēroja vēl kādu pārsteidzošu tendenci – vislielākais enerģijas dzērienu lietotāju īpatsvars bija gados jaunāko pusaudžu vidū – starp 8.klases skolēniem, kas bija vecuma ziņā jaunākā pētījumā iesaistītā grupa. Šī tendence visticamāk skaidrojama ar to, ka bērni jaunākā vecumā mazāk apzinās kaitējumu, ko enerģijas dzērienu lietošana uzturā nodara organismam.

Enerģijas dzērienu lietotāji smēķē un apreibinās trīsreiz biežāk

Tālākajā rezultātu analīzē atklājās, ka pētnieku izvirzītais pieņēmums ir patiess – to skolēnu vidū, kuri norādīja, ka regulāri lieto enerģijas dzērienus vai „enerģijas šotus", trīs reizes lielāks nekā citās grupās bija to skolēnu īpatsvars, kuri atzina, ka pēdējā laikā smēķējuši, lietojuši alkoholu vai narkotikas. Arī to skolēnu grupā, kuri norādīja, ka regulāri lieto saldinātus bezalkoholiskos dzērienus, bija vairāk tādu jauniešu, kas atzina, ka smēķējuši, lietojuši alkoholu vai citas apreibinošas vielas, nekā to pusaudžu vidū, kas apgalvoja, ka saldinātos dzērienus nelieto vispār, taču šī sakarība nebija tik izteikta kā enerģijas dzērienu gadījumā.

Pētījuma vadītājs Terijs Makelrats (Terry-McElrath) un viņa kolēģi norāda, ka enerģijas dzērieni pusaudžus padara daudz pārgalvīgākus un alkstošus pēc jaunām izjūtām, kas nereti noved pie apreibinošo vielu lietošanas. Visticamāk līdzīgs efekts vērojams arī pieaugušajiem.

Nelabvēlīgi ietekmē veselību

Rezumējot, Terijs Makelrats norāda, ka pat gadījumā, "ja neņemam vērā, apreibinošo vielu un enerģijas dzērienu lietošanas ciešo saistību, jāatzīst, ka enerģijas dzērieni ir ļoti kaitīgi veselībai, jo augstā cukura un kofeīna satura dēļ tie rada milzīgu slodzi sirdij." Vēl jāmin, ka lielais cukura daudzums palielina aptaukošanās risku, kas 21.gadsimtā ir liela problēma pusaudžu vidū.

Turklāt jauniešu vidū enerģijas dzērieni ļoti bieži tiek lietoti kopā ar alkoholu, jo enerģijas dzēriena īpašības spēj vājināt alkohola reibumu, taču palielina alkohola pārdozēšanas risku.

Pētnieki cer, ka veiktie atklājumi kalpos kā brīdinājums par enerģijas dzērienu radīto risku. Tāpat viņi norādījuši, ka būtu ievērojami jāpalielina pusaudžu un vecāku zināšanas par kofeīnu saturošo dzērienu ietekmi uz veselību, lai nākotnē neturpinātos enerģijas dzērienu popularitātes kāpums jauniešu vidū.

Attēls: Vikipēdija, CC.

Avoti:

eurekalert.org

Yvonne M. Terry-McElrath, Patrick M. OʼMalley, Lloyd D. Johnston. Energy Drinks, Soft Drinks, and Substance Use Among United States Secondary School Students. Journal of Addiction Medicine, 2014; 8 (1): 6 DOI:10.1097/01.ADM.0000435322.07020.53

Etiķetes:{tortags,921,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.