Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki satraukti par gaisa temperatūru pieaugumu - 2014.gada jūnijā piedzīvots rekordliels karstums

ASV federālās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration” (NOAA) zinātnieki paziņojuši, ka 2014.gada jūnijs bijis karstākais Zemes vēsturē kopš 1880.gada, kad uzsākta regulāra gaisa un okeāna virsmas temperatūru uzskaite. 

Tāpat 2014.gada jūnijs bijis secīgi 38. pēc kārtas, kad vidējā gaisa un Pasaules okeāna virsmas temperatūra pasaulē pacēlusies virs 20.gadsimta vidējā rādītāja un 352 mēnesis pēc kārtas, kad temperatūras pārsniedza 20.gadsimta vidējos rādītājus kopumā. Pēdējais jūnijs, kad vidējā gaisa un okeāna virsmas temperatūra noslīdēja zem 20.gadsimta līmeņa piedzīvots pirms 38 gadiem - 1976.gadā.

Runājot par augošajām temperatūrām, NOAA zinātnieki informējuši, ka šogad piedzīvots arī siltākais maijs novērojumu vēsturē.

Neparasti augstas gaisa temperatūras 2014. gada jūnijā piedzīvotas gandrīz visā pasaulē. Karstuma rekordi pārsniegti Grenlandes dienvidaustrumu daļā, vairākās teritorijās Dienvidamerikā, kā arī atsevišķos apgabalos Āfrikas centrālajā un austrumu daļā un Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Īpaši augstas ūdens virsmas temperatūras fiksētas plašos Klusā okeāna ekvatoriālajos un ziemeļaustrumu apgabalos, kā arī Indijas okeānā.

Pēc NOAA datiem vidējā gaisa un Pasaules okeāna virsmas temperatūra 2014.gadā sasniedza +16,22 grādus, kas ir par 0,72 grādiem virs vidējā rādītāja. Rekordaugstas temperatūras jūnijā fiksētas visos kontinentos vismaz vienā stacijā, izņemot Antarktīdu. Kopumā par karstuma rekordiem ziņojusi 31 valsts.

Tiesa, Latvijā šogad augstās gaisa temperatūras jūnijā netika piedzīvotas. Pēc „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” datiem Latvijā 2014.gadā bijis otrais vēsākais un otrais nokrišņiem bagātākais jūnijs 21.gadsimtā – vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza vien +13,8 grādus, kas ir 0,9 grādus zem ilggadīgās normas. Salīdzinājumam – siltākais jūnijs Latvijā tika piedzīvots 1999.gadā, kad vidējā diennakts temperatūra pacēlās līdz +18,1 grāda atzīmei, savukārt otrs siltākais jūnijs piedzīvots pērn, 2013.gadā ar vidējos gaisa temperatūru +17,6 grādi.
Lai gan temperatūru anomālijas pasaulē piedzīvotas arī iepriekš, novērojumi rāda, ka globālā mērogā tām ir izteikta tendence paaugstināties. Šobrīd klimata izmaiņu sekas ir redzamas visā pasaulē – paātrināti notiek ledāju kušana, ceļas jūru un okeānu ūdens līmenis, aizvien biežāk pasauli skar dažādas dabas kataklizmas, pieaug postoša sausuma draudi pasaules siltajos apgabalos un tamlīdzīgi.

Par to, vai globālā sasilšana ir cilvēka ierosināts process vai tomēr temperatūru pieaugums ir dabisku, ciklisku klimata pārmaiņu rezultāts, zinātnieku vidū vienprātības joprojām nav. Tomēr viens ir skaidrs – cilvēku saimnieciskās darbības ietekme uz klimatu mūsdienās ir liela. Aprēķināts, ka, lai saglabātu klimata līdzsvaru, pasaulē oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešu apjoms uz vienu cilvēku nedrīkstētu pārsniegt 3 tonnas gadā, taču pērn teju visās pasaules valstīs, to skaitā Latvijā, izmešu apjoms bijis augstāks par pieļaujamo normu. Piemēram, Latvijā pērn tas sasniedzis 5,14 tonnas uz cilvēku. (sk.: "Pasaules ekoloģiskais pēdas nospiedums joprojām kritiski liels", atklajumi.lv, 17.02.2014.).

Nākotnes prognozes pagaidām nav īpaši iepriecinošas – ņemot vērā pieaugošo Zemes iedzīvotāju skaitu, siltumnīcas efektu radošo gāzu koncentrācija atmosfērā visticamāk turpinās augt. Lai problēmu risinātu, šobrīd izstrādāti gan globāla, gan lokāla mēroga rīcības plāni, kas ietver tādas darbības sfēras kā alternatīvo enerģijas resursu pielietojuma uzlabošana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana, sabiedrības izglītošana un dažādu videi kaitīgo vielu pielietojuma ierobežošana.

Gadījumā, ja karstuma rekordi, kā arī globālo gaisa un ūdens temperatūru pieaugums turpināsies arī nākotnē, no tā sekām cietīs ne tikai cilvēku veselība, bet arī bioloģiskā daudzveidība, jo daudzi augi un dzīvnieki jaunajiem apstākļiem pielāgoties nespēs.

Attēls: blogspot.com.

Avoti:

ncdc.noaa.gov
meteo.lv

Etiķetes:{tortags,988,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.