Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Augošo temperatūru dēļ koki spēj uzkrāt vairāk CO2 – vai risinājums globālajai sasilšanai?

Šobrīd cilvēce atrodas ievērojamu Zemes klimatisko pārmaiņu priekšā. Globālās temperatūras celšanās ietekmē visu dzīvo dabu un sezonu maiņas dinamiku. To apstiprina arī jaunais Hārvardas universitātes (ASV) pētījums. 

Hārvardas universitātes zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem atklājuši, ka pēdējo divdesmit gadu laikā piedzīvoti agrākie zināmie pavasari un vēlākie rudeņi. Turklāt sezonu dinamikas izmaiņas atstājušas būtisku ietekmi uz mežu ekosistēmām – meži ilgākā veģetācijas perioda dēļ šobrīd spēj uzkrāt daudz vairāk ogļskābās gāzes jeb oglekļa dioksīdu (CO2) nekā kādreiz. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Climate Change”.

Katru pavasari, temperatūrām augot, meži piedzīvo „zaļo eksploziju” – kokiem izveidojas jaunās lapas un sākas aktīvs fotosintēzes process. Izmantojot gaismas enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes tiek sintezētas organiskās vielas, kas tālāk tiek izmantotas augu dzīvības procesiem. Kā procesa blakusparādība rodas skābeklis. Kā zināms, fotosintēzes procesā patērētais oglekļa dioksīds ir viena no galvenajām siltumnīcas efekta (SEG) gāzēm, un tās koncentrācija atmosfērā pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.

Zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka šo problēmu daļēji varētu palīdzēt risināt koki.

Hārvardas universitātes zinātnieki kā pētījuma objektu izvēlējās ASV austrumu daļas mežus, jo šai valsts daļā ir izteikta sezonu maiņa, kas palīdz efektīvāk pētīt sezonu dinamikas ietekmi uz dzīvo dabu.

Aktīvās veģetācijas perioda izmaiņu pētījumiem zinātnieki izraudzījās trīs informācijas avotus – satelītuzņēmumus, attēlus, kas iegūti no īpašiem torņiem un lauka apsekojumu datus. Pētījuma līdzautors, asociētais profesors Endrjū Ričardsons (Andrew Richardson), norādījis, ka šādas metodes pētījumam izvēlētas, lai varētu pārmaiņas skatīt no dažādiem mērogiem, tā gūstot labāku priekšstatu gan par to reģionālajām, gan lokālajām izpausmēm.

Visos materiālos zinātnieki fiksēja brīdi, kad kokiem parādījās lapas un brīdi, kad lapas nodzeltēja rudenī, tā noskaidrojot faktisko pavasara un rudens iestāšanās brīdi.

Datu analīzes laikā kļuva redzams, ka pēdējo divu dekāžu laikā pavasara sezonai ir tendence iestāties agrāk, savukārt rudens sezonas daļai, kad beidzas aktīvais veģetācijas periods – ievērojami vēlāk. Tendence bija vērojama kā reģionālā, tā lokālā mērogā.

Tā kā aktīvā veģetācijas perioda ilgums ir pieaudzis, koki spēj absorbēt oglekļa dioksīdu ilgāk nekā iepriekš. Aprēķināts, ka klimata izmaiņu dēļ šobrīd tie ir spējīgi patērēt pat par 26 miljoniem tonnu vairāk ogļskābās gāzes nekā pirms divdesmit gadiem.

Tomēr priecāties ir pāragri. Pētnieki uzsvēruši, ka nav skaidrs, cik ilgi pozitīvā tendence saglabāsies un vai pagarinātajam veģetācijas periodam nebūs vērojamas nepatīkamas blakusparādības. Turklāt – lai gan 26 miljoni tonnas ir diezgan ievērojams lielums, tas joprojām ir pavisam niecīgs daudzums, salīdzinot ar ogļskābās gāzes daudzumu, kas ik gadu atmosfērā nonāk fosilā kurināmā sadedzināšanas dēļ.

Skaidrojot sarežģīto klimata pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmām, Hārvardas universitātes pētnieks Trevors Kīnans (Trevor Keenan) norādījis, ka: „Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai augstākas gaisa temperatūras. Tās būtiski ietekmē arī nokrišņu daudzumu un sadalījumu. Tādēļ nākotnē agrāks pavasaris neglābs no ogļskābās gāzes piesārņojuma atmosfērā – nokrišņu daudzuma sarukšanas dēļ kokiem jau vasaras vidū varētu pietrūkt dzīvībai nepieciešamā ūdens daudzuma, kas neapšaubāmi izbeigtu pozitīvo tendenci. Pētījums parāda tikai to situāciju, kāda tā ir bijusi līdz šim. Par nākotnes notikumiem pagaidām mēs nespējam spriest. ”

Lai gan joprojām nav vienprātības par to, vai globālā sasilšana ir cilvēka darbības sekas vai dabīgs process, viens ir skaidrs – antropogēnā darbība klimata pasiltināšanos paātrina. Zinātnieki izteikuši cerības, ka ar pētījumu izdosies pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām nevis abstraktā un zinātniskā veidā, bet gan viegli uztveramā formā. Katrs mērenā klimata iedzīvotājs ir bijis liecinieks sezonu maiņai un to radītajām pārmaiņām apkārtējā vidē. Kā norādījuši pētnieki, „ja mēs cilvēkiem stāstīsim, ka lapas, kas kādreiz izplauka maija sākumā, turpmāk kokus rotās jau aprīlī, pārmaiņu pierādījums būs daudz saprotamāks nekā informācija par temperatūru rekordiem.”

Attēlā: Mežs Apalaču kalnos, ASV. Avots: wikimedia.org.

Avots:

eurekalert.org

Etiķetes:{tortags,975,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.