Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pasaules ekoloģiskais pēdas nospiedums joprojām kritiski liels

wwwww

Pētot klimata izmaiņas un Zemes antropogēno slodzi, zinātnieki visās pasaules malās nonāk pie nemainīga secinājuma – cilvēku darbība uz Zemes klimatu, bioloģisko daudzveidību un visām ekosistēmām kopumā atstāj aizvien lielāku ietekmi. Jaunākie pētījumi liecina, ka Zemes iedzīvotāju ekoloģiskās pēdas nospieduma lielums joprojām ir pārāk liels, lai Zemes procesi varētu norisināties netraucēti.

Kas ir ekoloģiskā pēda?

Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir skaitlisks rādītājs, kas norāda, cik hektāru liela platība nepieciešama, lai saražotu iedzīvotāju patērētās preces un pakalpojumus, absorbētu radītos atkritumus un piesārņojumu, kā arī nodrošinātu nepieciešamo dzīves telpu un ar to saistīto infrastruktūru. Ekoloģiskās pēdas mērījumos tiek analizēti dati par dabas resursu patēriņu, saražoto atkritumu apjomu un dabas atjaunošanās spēju. Rādītāju parasti izsaka hektāros uz vienu iedzīvotāju.

Atšķirībā no citiem rādītājiem, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi uz vidi, ekoloģiskā pēda ļauj noskaidrot arī to slodzes daļu, kas rodas importa-eksporta dēļ, kas to padara īpaši efektīvu.

Ekoloģiskās pēdas izmaiņas laika gaitā

Ekoloģiskās pēdas nospieduma apjoms pētīts teju visās valstīs un pētījumus veikušas dažādas starptautiski atzītas organizācijas, tomēr secinājums ir viens – ekoloģiskās pēdas lielumam ir raksturīga tendence pieaugt.

Pasaules dabas fonda publicētā pētījumā norādīts, optimālais ekoloģiskās pēdas lielums uz vienu iedzīvotāju nedrīkst pārsniegt 1,8 ha, taču vides aizsardzības publikācijā „Living World Report 2012" redzami dati, kas liecina, ka jau 2008.gadā vidējā ekoloģiskā pēda bija 2,7 ha uz vienu planētas iedzīvotāju.

Visaugstākais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir Katarā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt no Eiropas valstīm – Dānijā, Beļģijā un Nīderlandē. Vismazākais ekoloģiskais pēdas nospiedums 2010.gadā bija Austrumtimorā, Afganistānā un Haiti. No Eiropas valstīm neviena neierindojās to 10 valstu sarakstā, kas atstāj mazāko ekoloģisko pēdas nospiedumu. Tas skaidrojams ar Eiropas augsto attīstību - attīstītajās valstīs ar augstākiem ienākumiem ekoloģiskais pēdas nospiedums ir vidēji 5 reizes lielāks nekā attīstības un mazattīstītajās valstīs, kas skaidrojams ar izteikto patērētājkultūru un tiekšanos pēc augstāka dzīves komforta. Rūpnieciski attīstītās valstīs ar augstiem ienākumiem ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji 6,4 ha uz vienu iedzīvotāju, kamēr mazattīstītajās un attīstības valstīs ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji tikai 1,9 ha uz iedzīvotāju. Tas skaidrojams ar neviendabīgo dabas resursu, saražoto preču un kapitāla plūsmu sadalījumu – aptuveni 80% materiālu un kapitāla koncentrēti 20% valstu.

No Eiropas valstīm salīdzinoši mazākais ekoloģiskais pēdas nospiedums ir Serbijai, Rumānijai un Ukrainai. Latvija ierindojās 44.vietā ar ekoloģiskās pēdas nospiedumu 3,69 ha, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, kur vidējais rādītājs sasniedz 4,8 ha uz vienu iedzīvotāju. Publicētie dati liecina, ka Latvijā lielāko daļu ekoloģiskās pēdas nospieduma rada lauksaimnieciskās ražošanas slodze.

Galvenie ekoloģisko pēdas nospiedumu veidojošie rādītāji

„Oglekļa pēda" jeb CO2 emisiju apjoms, ko gada laikā vidēji saražo viens indivīds ir viens no galvenajiem un diemžēl arī ātrāk augošajiem ekoloģiskā pēdas nospieduma komponentiem. Vispārējās ANO konvencijas Kioto protokolā norādīts, ka gan dabas līdzsvara, netraucētas resursu atjaunošanās un klimata pārmaiņu novēršanas nolūkos „oglekļa pēda" uz vienu iedzīvotāju nedrīkstētu pārsniegt 1,7 tonnas. Diemžēl 2012.gadā tas bija sasniedzis 5,8 tonnas uz vienu iedzīvotāju, trīskārši pārsniedzot optimumu.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā oglekļa emisiju daudzums uz vienu iedzīvotāju ir zem vidējā līmeņa, tomēr „oglekļa pēda" joprojām gandrīz divkārt pārsniedz pieļaujamo apjomu - pēc Pasaules Dabas fonda publicētajiem datiem Latvijā 2013.gadā, „oglekļa pēda" bija 5,14 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

2013.gada decembrī publicētie pētījumi pierāda, ka neprognozēti lielu CO2 izmešu daļu rada liellopi – aptuveni 77% no kopējā daudzuma, ko saražo visi mājlopi kopumā. Pētījumā secināts, ka cūkkopība ir videi draudzīgāka nekā liellopu audzēšana – cūkkopība rada vidēji 24 kg oglekļa izmešu uz 1 kilogramu gaļas, kamēr liellopu gaļa – no 58 līdz pat 1000 kg. Lielo atšķirību rada tādi faktori kā liellopu proporcionāli lielākais barības patēriņš un lielākas nepieciešamās ganību platības.

Lai varētu lasīt visu rakstu, nepieciešams abonēt pieeju apgāda "Apvārsnis" digitālajiem žurnāliem. Vairāk par abonēšanas iespējām ŠEIT

Esošo abonentu autorizācija