Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Arktiskajos ezeros ledus sezona kļuvusi par 24 dienām īsāka

arktika ezeri1

Laikapstākļi kļūst aizvien neprognozējamāki, ledus abos Zemes polos turpina strauji kust, aizvien biežāk tiek novērotas temperatūras anomālijas un dabas katastrofas – klimata izmaiņu norisi, šķiet, vairs nemēģina noliegt neviens.

2014.gada februārī Eiropas Kosmosa Aģentūra publicējusi pētījumu, kurā noskaidrots, ka arktiskajos ezeros šobrīd ledus periods ir gandrīz par mēnesi, jeb tieši 24 dienām, īsāks nekā tas bija 1950.gadā. Klimata pasiltināšanās dēļ ezeri Arktikā aizsalst vidēji par 6 dienām vēlāk un atbrīvojas no ledus segas vidēji par 17-18 dienām ātrāk nekā jelkad iepriekš kopš novērojumu sākuma.

Klimata pasiltināšanās būtiski mazinājusi arī Arktikas ezeru ledus biezumu – 2011.gadā tika izpētīts, ka ledus segas biezums kopš 1950.gada mazinājies par vidēji 38 cm. Šobrīd plānots ledus biezuma mērījumus atkārtot, apsekojot vairāk nekā 400 ezeru Arktikas Ziemeļu daļā. Arktikas ezeri ir ļoti daudzveidīgi – sastopami gan sālsūdens, gan saldūdens ezeri. Arī to dziļums variē ievērojamā amplitūdā, taču lielākā daļa pētīto ezeru bija izteikti sekli (vidējais dziļums aptuveni 3 m), kas ledus segas biezuma proporcionālās izmaiņas padara vēl iespaidīgākas.

Vēl Eiropas Kosmosa Aģentūrā noskaidrots, ka 1992.gadā 62% pētāmo ezeru ziemas sezonā aizsala līdz pašai apakšai, taču 2011.gadā līdz apakšai aizsala vien 26% arktisko ūdenstilpņu.

Vaterlū universitātes (Kanāda) zinātnieki, kas veica arktisko ezeru ledus sezonas pētījumus, izteikušies, ka: „Pirms pētījumu sākšanas mēs jau paredzējām, ka atklāsim izmaiņas pēdējo piecu desmitgažu laikā ledus un nokrišņu režīmā, taču neviens nebija gaidījis, ka tās būs tik ievērojamas pat 20 gadu šķērsgriezumā."

Ledus slāņa biezums ezeros tika pētīts, izmantojot satelītradaru signālus – ja zem virsējās ledus segas atrodas ūdens, radara signāli ir pavisam citādi, nekā gadījumos, ja ūdenstilpe aizsalusi līdz apakšai. Tāpat ezeru aizsalšanas pakāpe tika noteikta, izmantojot satelītattēlus, kas iegūti pēdējo 20 gadu laikā – ezeri, kuri aizsaluši pilnībā attēlos redzami tumšākā krāsā nekā tie ezeri, zem kuru ledus vēl sastopams ūdens.

Ledus sezonas saīsināšanās var novest pie lokālām klimata izmaiņām, jo ezeru ūdens tagad ilgāk tiek pakļauts iztvaikošanai, kas garākā laika periodā varētu traucēt Arktikas ilgtermiņa (nosacīti - "mūžīgā") sasaluma zonas pastāvēšanai.

arktika ezeri2

Pētījuma rezultāti ir satraucoši ne tikai tādēļ, ka tie apstiprina pieņēmumu par globālās sasilšanas norisi un ledus zudumu pasaulē, bet arī tādēļ ka Arktikā atrodas aptuveni viena ceturtā daļa no visiem pasaules ezeriem, tātad izmaiņas piedzīvo ļoti liela daļa pasaules iekšzemes ūdenstilpņu. Prognozē, ka ledus režīma izmaiņas ilgstošākā periodā var atstāt būtisku ietekmi arī uz arktiskās floras un faunas daudzveidību, kā arī vietējiem iedzīvotājiem, kuru iztika un mobilitāte lielā mērā atkarīga no ledus ceļiem – vietējo iedzīvotāju pārvietošanās būs ierobežotāka, jo ledus ceļi būs izmantojami īsāku laika posmu, taču, kā pozitīvs faktors atzīmējams, ka saglabāsies pieeja saldūdenim visa gada garumā arī teritorijās, kur iepriekš tas nebija iespējams.

Augšējais attēls: Grafika līkne rāda ledus samazināšanos laikā no 1992. līdz 2011.g. Vaterlū universitātes publicitātes attēls.

Avoti:

uwaterloo.ca
the-cryosphere.net
enn.com

Etiķetes:{tortags,917,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.