Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Biodegvielu audzēšana paātrina globālo sasilšanu

No pārtikas kultūrām ražotu biodegvielu izmantošana veicina tropisko mežu izciršanu, kas, savukārt, paātrina globālo sasilšanu, 14. februārī notikušā Amerikas Zinātnes sasniegumu veicināšanas asociācijas rīkotā konferencē Čikāgā brīdināja zinātnieki.

Savulaik ar sajūsmu uzlūkotas kā naftas produktu aizvietotājas biodegvielas tagad arvien vairāk tiek pakļautas kritikai, jo to ražošana palielina pārtikas cenas, veicina mežu izciršanu un augsnes eroziju. Pastāv bažas, ka biodegvielu ražošanas tehnisko procesu rezultātā zemes atmosfērā ieplūst vairāk CO2 nekā tas rastos sadedzinot atbilstoša apjoma naftas produktus.

"Ja mūsu automašīnas darbojas ar tropu reģionos ražotu biodegvielu," saka Stenforda universitātes Vides institūta speciāliste Holija Gibsa, "ļoti iespējams, ka savu braucamrīku motortelpās mēs sadedzinam lietusmežus."

Gibsa klātesošos iepazīstināja ar savu pētījumu, kurā tika salīdzināti no 1980. līdz 2000. gadam uzņemtie tropu reģionu satelītuzņēmumi. Izrādījās, ka puse no šajā laikā jaunizveidotās lauksaimniecības zemes radusies izcērtot līdz tam neskartus lietusmežus, bet vēl 30% iegūti, kultivācijai pakļaujot jau daļēji izstrādātus mežaudzes.
"Kad zemnieki attīra teritoriju jauniem laukiem, viņi parasti sadedzina nocirstos kokus un krūmus. Tādējādi viss koksnē uzkrātais ogleklis dioksīda formā nonāk atpakaļ atmosfērā," Gibsa skaidroja klātesošajie žurnālistiem. "Lai koku vietā audzētās lauksaimniecības kultūras šo daudzumu atkal absorbētu, vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Augiem ar lielu biomasu, kā piemēram cukurniedrēm tas sastāda no 40 līdz 120 gadiem, bet zemāka pieauguma kultūrām, kā sojas pupiņām šim pašam uzdevumam vajadzīgi no 300 līdz 1500 gadi."

Problēmai nepieciešams steidzami pievērst uzmanību, jo biodegvielu ražošanas tempi pieaug arvien ātrāk - pasaulē saražotā etanola daudzums no 2000. līdz 2007. gadam palielinājies 10 reižu. "Turklāt tādās valstīs, kā Indonēzijā un ASV, kur biodegvielu audzētāji saņem lauksaimniecības subsīdijas nozares pieaugums notiek vēl ātrāk.

Gibsa lēš, ka no 1/3 līdz 2/3 no nesen izcirstajiem mežiem gājuši bojā tieši tāpēc, lai dotu vietu biodegvielu kultūrām. Protams, viņa atzīst, ievērojama loma lauksaimniecības zemju paplašināšanā bijusi arī pasaulē augošajam pieprasījumam pēc pārtikas.
Atzīmējams, ka vislielākais aramzemes pieaugums notiek tieši tropu reģionos, kur atrodas tādu biodegvielu izejvielu kā cukurniedres, soja un eļļas palmas audzēšanai vislabāk piemērotās augsnes un klimatiskie apstākļi.

Minētie apstākļi gan vēl nenozīmē, ka biodegvielas būtu jāizslēdz no energonodrošinājuma plāniem, Gibsa spriež. Biodegvielu audzēšana mazvērtīgās augsnēs un jau degradētu tropisko mežu teritorijās būtu videi labvēlīga. Tomēr šādā gadījumā zemniekiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgas ražas, jācīnās ar eroziju un jādomā par papildu mēslojumu. Tas viss maksā dārgāk nekā augošu mežu nociršana, tāpēc valdībām, lai apturētu mežu izzušanu, vajadzētu finansiāli atbalstīt degradēto un marginālo teritoriju lauksaimniecisko apgūšanu.

Turklāt jāatceras, ka dažreiz nozīmīgāka no ilgtermiņa perspektīvas varētu būt izcirsto platību apmežošana, tādējādi iegūstot oglekli absorbējošu zaļo masu un atjaunotu ekosistēmu. Kā labāk rīkoties, vajadzētu izvērtēt katrā gadījumā atsevišķi.

Avots:

http://www.e-thepeople.org