Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Labas ziņas klimatam: jau 3 gadus saglabājas zems globālais oglekļa emisiju līmeņa pieaugums

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko globālā mērogā saskaras pasaule. Tā kā šis ir jautājums, kas vienlīdzīgi skar visas pasaules valstis, tā risināšana ir ļoti sarežģīts process, jo risinājuma meklējumi saistīti ar apjomīgu vienošanos un līgumu slēgšanu starp valstīm, kuru motivācija iesaistīties ir ļoti mainīga.

Tomēr dati par oglekļa savienojumu emisijām rāda, ka pēdējo gadu laikā globālā mērogā ir manāmas pozitīvas pārmaiņas. 2015.gadā oglekļa emisijas, kas atmosfērā nonākušas no fosilā kurināmā dedzināšanas, globāli nav palielinājušās un pašreizējie rādītāji liecina, ka arī 2016.gadā pieaugums būs ļoti minimāls.

Šie rādītāji iezīmēs trīs secīgu gadu rindu, kad oglekļa emisiju līmenis pasaulē praktiski nav audzis, salīdzinot ar agrākajām tendencēm. Tas ir būtisks sasniegums cīņā ar atmosfēras piesārņojumu un klimata pārmaiņām.
Pētījums veikts, sadarbojoties “Global Carbon Project” pētniekiem un zinātniekiem no Austrumanglijas universitātes (Lielbritānija). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Earth System Science Data”.

SEG (siltumnīcas efekta gāzu) emisijas, pieaugot ražošanas intensitātei un pasaules iedzīvotāju skaitam, strauji auga gadiem ilgi. No 21.gadsimta sākuma līdz pat 2013.gadam globāli emisiju daudzums ik gadu pieauga par aptuveni 2,3%, radot nopietnas bažas par to, kas ar Zemes klimatu notiks nākotnē.

Pēc dažādu plašu kampaņu īstenošanas, līgumu slēgšanas, konferencēm un likumdošanas uzlabojumu ieviešanas, 2014.gadā parādījās pirmās pozitīvās tendences – gada laikā oglekļa emisiju daudzums pieauga tikai par 0,7%.

2015.gadā pozitīvās tendences turpinājās, un pagaidām zinātnieku aprēķini liecina, ka arī 2016.gadā emisiju pieaugums būs zems (aptuveni 0,2%).

Interesanti, ka kopumā pēdējo 3 gadu laikā emisiju pieaugums konstanti saglabājies zem 1%, lai gan IKP globāli ir audzis par 3% – tas nozīmē, ka ekonomisko augšupeju ir iespējams sasniegt arī neupurējot planētas “veselību”.

“Trīs gadi praktiski bez emisiju pieauguma ir negaidīts rādītājs spēcīgas ekonomiskās izaugsmes laikā,” teica pētījuma vadītāja Korīna Lakvere (Corinne Le Quere).

Tomēr priekšā vēl ir grūts un ilgs darbs. “Emisiju pieauguma mazinājums ir nozīmīgs solis klimata pārmaiņu mazināšanā, taču ar to nepietiek. Globālajam emisiju līmenim tagad ir ne tikai jāpalēnina pieaugums, bet strauji jākrītas,” atzinusi Lakvere.

Viens no galvenajiem iemesliem šim kritumam ir ogļu izmantošanas mazināšanās vienā no pasaules ražošanas lielvalstīm – Ķīnā.

Ķīna ir lielākā oglekļa dioksīda (viena no spēcīgākajām SEG gāzēm) emitētāja pasaulē. Katru gadu valsts saražo 29% no kopējā SEG emisiju daudzuma. Iepriekšējā desmitgadē izmešu apjoms Ķīnā pieauga par vairāk nekā 5%, bet 2015.gadā novērots 0,7% kritums – pirmais būtiskais pozitīvo pārmaiņu rādītājs ilgā laika periodā.

Arī otra lielākā CO2 emitētāja, ASV (atbildīga par 15% emisiju), ir samazinājusi ogļu patēriņu (lielākoties gan uz naftas produktu un gāzes patēriņa pieaugumu), kas rezultējies 2,6% emisiju samazinājumā 2015.gadā. Paredzams, ka 2016.gadā ASV notiks vēl 1,7% kritums SEG izmešu apjomā.

Diemžēl ir arī būtiskas emisiju avotu vietas, kurās SEG izmešu daudzums ir pieaudzis.

Šo vietu skaitā ir arī Eiropas Savienība, kuras dalībvalstis ir atbildīgas par 10% pasaules oglekļa emisijām. Eiropas Savienībā, atšķirībā no ASV un Ķīnas, 2015.gadā piedzīvots 1,4% emisiju pieaugums, kontrastā iepriekš novērotajam ilgtermiņa kritumam.

Vēl nepatīkamāka situācija novērota Indijā, kuras oglekļa emisijas sastāda 6,3% no kopējā daudzuma. Tur 2015.gadā gaisā nonākuši par 5,2% vairāk SEG izmešu.

Jāmin gan, ka “Global Carbon Budget” analīze parāda to, ka neskatoties uz faktu, ka emisiju pieaugums ir rimies, 2016.gadā CO2 koncentrācija atmosfērā vienalga varētu būt augstākā reģistrētā. Lakvere paskaidrojusi, ka tas saistīts ar karstajiem un sausajiem laikapstākļiem 2015. un 2016.gadā – parasti lielu daļu CO2 emisiju absorbē koki un Pasaules okeāns, bet laikapstākļu dēļ koki absorbējuši mazāk oglekļa dioksīda nekā parasti.

2016.gada 22.aprīlī 175 valstis parakstīja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (to skaitā Ķīna un ASV, par kuru izmešu politiku bija lielas bažas), apņemoties pildīt solījumu ierobežot SEG izmešu daudzumu. Parīzes nolīgums iegāja vēsturē kā visu laiku plašākā starptautiskā vienošanās, kas parakstīta vienas dienas laikā.

Valstis vienojušās īstenot tādu klimata politiku, kas ļautu oglekļa emisijas līdz 2030.gadam samazināt un nepārsniegt globālas gaisa temperatūras vidējo paaugstināšanos par 2 grādiem pēc Celsija. Diemžēl rādītāji, kas sasniegti šobrīd, nav pietiekami, lai īstenotu klimata pārmaiņu limitēšanas mērķi.

Tieši šajās dienās, 15.–19.novembrī, Marokas pilsētā Marakešā notiek COP22 konference, kurā valstis pārspriež tālākos rīcības soļus. Kā norādījuši pētījuma autori, šī konference būs ļoti nozīmīga, jo tās laikā valstīm, kas parakstījušas vienošanos, būs iespēja vienoties par emisiju samazināšanas tempu, kas atļautu mērķi sasniegt.
Pētnieki uzskata, ka lēmumi, kas tuvāko gadu laikā tiks pieņemti klimata un enerģētikas politikas lomā būs izšķirīgi tam, kas nākotnē notiks ar emisiju daudzumu un līdz ar to – mūsu klimatu.

Viņi norādījuši, ka šobrīd ir svarīgi saglabāt esošās un radīt jaunas, pozitīvas tendences, kā arī paaugstināt emisiju mazināšanas mērķus līdz līmenim, kas atļautu izpildīt Parīzes nolīguma galvenās apņemšanās. Tikai šādā gadījumā mēs varēsim teikt, ka esam darījuši pietiekami.

Attēls: pixabay.com

Avots:

sciencedaily.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.