Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Golfa straumes palēnināšanās pasargās Eiropu no nelabvēlīgākā klimata pārmaiņu scenārija

Klimata pārmaiņas notiek. Par pašu procesu, atšķirībā no tā iemesliem, nešaubās vairs teju neviens, tāpēc viena no aktuālākajām tēmām zinātnes pasaulē šobrīd ir pārmaiņu gaitas novērošana un tālākās attīstības prognozēšana, lai pienācīgi sagatavotos to nestajiem efektiem nākotnē.

Šoreiz zinātnieki no Lielbritānijas, Meksikas un ASV pievērsušies detālākai Golfa straumes izpētei.

Jaunā pētījumā viņi noskaidrojuši, ka Golfa straumes palēnināšanās visticamāk palēninās temperatūru pieauguma gaitu Eiropā un pasargās to no ļaunākajām klimata pārmaiņu ietekmēm uz ekonomiku.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “American Economic Review”.  

Jau ilgstoši zinātnieki visā pasaulē runājuši par to, ka globālā sasilšana varētu novest pie galveno okeāna straumju sistēmas palēnināšanās vai pat izzušanas.
Starp šīm straumēm atrodas arī Golfa straume, kurai ir milzīga loma klimata veidošanā. Tā ir atbildīga par siltuma uzturēšanu Eiropā. Ja nebūtu Golfa straumes, mūsu klimats būtu daudz kontinentālāks, ziemas būtu bargākas un pavasari – ievērojami vēlāki.

Golfa straume veidojas siltajos Āfrikas rietumu piekrastes ūdeņos, kopā saplūstot ziemeļekvatoriālajai un dienvidekvatoriālajai straumei. Pēc tam tā virzās uz rietumiem, pāri Atlantijas okeānam uz Karību jūru, kur caur Floridas šaurumu vēlreiz šķērso Atlantijas okeānu līdz beidzot nonāk galamērķī – pie Rietumeiropas un Skandināvijas krastiem.

Golfa straume līdz Eiropas krastiem sev līdzi atnes tropisko Āfrikas piekrastes gaisu, un tas padara mūsu klimatu ievērojami maigāku.

Okeānu cirkulācijas sistēma, kas pazīstama kā termohalīnā cirkulācija, darbojas kā konveijera lenta, transportējot silto ūdeni no tropiskajiem platuma grādiem uz Eiropu. Zinātnieki paredz, ka, Zemei uzsilstot, kūstošie ledāji un aizvien spēcīgākās lietavas šo procesu palēninās, jo ļoti intensīvi okeāniem pievadīs aukstu saldūdeni.

Daži zinātnieki pat izteikuši bažas, ka šis process varētu Eiropā izraisīt jaunu ledus laikmetu.

Tiesa gan, jaunajā pētījumā, ko veikuši zinātnieki no Saseksas universitātes (Lielbritānija), Meksikas universitātes (Meksika) un Kalifornijas universitātes Bērklijā (ASV), secināts, ka šādām bažām nav pamata un temperatūru pazemināšanās mums nedraud. Termohalīnās cirkulācijas palēnināšanās drīzāk novedīs pie tā, ka gaisa temperatūras pieaugs lēnāk, nekā citās pasaules daļā.

Pētījumā zinātnieki izmantojuši trīs klimata modeļus, kuri parādījuši, ka sagaidāmā SEG gāzu izraisītā sasilšana būs spēcīgāka par termohalīnās cirkulācijas palēnināšanās dzesējošo efektu, taču cirkulācijas palēnināšanās Eiropā būtiski varētu palēnināt temperatūru pieauguma tempu.

Pētījuma autori secinājuši arī, ka šādam pavērsienam būs pozitīva ietekme uz Eiropas ekonomiku.

“Atdzišana ir ievērojami kaitīgāka, nekā sasilšana, īpaši Eiropā,” rezultātus komentējis profesors Ričards Tols (Richard Tol) no Saseksas universitātes.

Tātad cilvēku bailēm no ledus laikmeta iestāšanās klimata pārmaiņu dēļ ir reāls pamatojums.

“Laimīgā kārtā mēs pētījumā neatradām nekādas atdzišanas iespējas. Toties mēs atklājām sasilšanas palēnināšanās iespēju – būtisku priekšrocību eiropiešiem,” norādījis Tols.

Protams, jāatceras, ka okeānu straumes siltumu pārdala, nevis to rada, tātad lēnāk sasilstoša Eiropa nozīmē, ka citviet pasaulē temperatūras augs straujāk. Tas mudina domāt, ka attīstības valstis, kurām pielāgošanās klimata pārmaiņām sagādā daudz lielākas grūtības (piemēram jūru un okeānu ūdens līmeņa pieaugums u.tml.), diemžēl varētu sasilt vēl ātrāk, nekā ekonomiski augstāk attīstītā pasaules daļa.

Attēls: en.wikipedia.org

Avoti:

sussex.ac.uk
en.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.