Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pētījumi: 2014.gads bijis karstākais līdz šim reģistrētais

Lai gan zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības par to, cik liela ir cilvēku loma klimata pārmaiņu norisē, viens ir skaidrs – Zemes klimata pasiltināšanās ir realitāte jau šodien, un mums būs jāatrod veids, kā tai pielāgoties.

Par globālajām klimata pārmaiņām publicētais ziņojums „State of the Climate in 2014” apliecina, ka 2014.gadā visi galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji joprojām atspoguļo straujas klimata pasiltināšanās tendences. Vairāki no tiem, piemēram, zemes un okeāna temperatūra, Pasaules okeāna ūdenslīmenis un siltumnīcas efekta gāzu daudzums, ir sasnieguši rekordaugstus rādītājus. 

Statistikas datus par 2014.gada klimatu apkopojuši National Oceanic and Atmospheric Administration (NOAA) speciālisti. Pārskats par klimata pārmaiņām 2014.gadā ir balstīts uz 413 zinātnieku pētījumiem no 58 dažādām pasaules valstīm.

„Šis ziņojums, kura izveidē piedalījušies vairāki simti zinātnieku, reprezentē situāciju visapkārt zemeslodei. Apskatīto rādītāju daudzveidība parāda to, kā mūsu klimats mainās no okeānu dziļumiem līdz pat Zemes ārējai atmosfērai,” norādījis Tomass R. Karls (Thomas R. Karl), NOAA National Centers for Environmental Information vadītājs.

Klimata pārskats dod iespēju gan izprast pārmaiņas, kas Zemes klimatu skar jau šobrīd, gan prognozēt izaicinājumus, ar ko mums var nākties saskarties tuvākajā nākotnē.

Kā indikatori klimata pārmaiņām izmantoti dažādu siltumnīcas efekta gāzu daudzuma rādītāji, gaisa, ūdens un zemes temperatūras mērījumi, dati par mākoņu klājumu, ūdens līmeņa mērījumi, okeāna sāļums, ledāju apjoms, kā arī dati par sniega segu.

Galvenie secinājumi, pie kā nonākuši klimatologi par pārmaiņām, kas skārušas mūsu planētu pagājušajā gadā, ir sekojoši:

  • Siltumnīcas efekta izraisošo jeb SEG gāzu daudzums atmosfērā turpina palielināties. Kā gāzes, kuru koncentrācija ir augusi visbīstamāk, minēts oglekļa dioksīds, metāns un slāpekļa oksīds. Visas trīs no iepriekšminētajām gāzēm pērn ir sasniegušas rekordaugstu koncentrāciju.
     
  • Pie Zemes virsmas reģistrētas rekordaugstas temperatūras. To, ka 2014.gads bijis siltākais reģistrētais parāda četras neatkarīgas datu kopas par globālajām zemes temperatūrām. Eiropā pērn piedzīvots karstākais reģistrētais gads, turklāt vairāk nekā 20 valstīs ir pārspēti karstuma rekordi. Arī gandrīz visā Āfrikas kontinentā gaisa temperatūras ievērojami pārsniedza vidējos rādītājus. Austrālijā savukārt tika piedzīvots trešais karstākais gads. Vienīgā vieta, kur gaisa temperatūras pērn atradās zem vidējiem rādītājiem, bija Ziemeļamerikas austrumu daļa.
     
  • Jūras virsmas temperatūra sasniedza rekordlielumu – vidējā Pasaules okeāna ūdens temperatūra bija augstāka nekā jebkad iepriekš. Vislielākais temperatūras kāpums piedzīvots Klusā okeāna ziemeļu daļā, ko visticamāk ietekmēja Klusā okeāna dekadālās svārstības – šim reģionam raksturīgs periodisks okeāna un atmosfēras mainīgums.
     
  • Rekordaugstu vērtību sasniedzis arī virsējais okeāna siltuma saturs, kas liecina, ka turpinās termālās enerģijas akumulācija okeānu augšējā slānī.
     
  • Globālais ūdens līmenis bija rekordaugsts. Kopumā Pasaules okeānā ūdens līmeņa kāpums pēdējo 20 gadu laikā saglabājies relatīvi nemainīgs – 3,2 +/- 0,4 mm gadā, tomēr arī šāds kāpums rada nopietnus nākotnes draudus piekrastes iedzīvotājiem.
     
  • Arktika turpinās sasilšanas un kušanas procesi. 2014.gadā sniegs nokusa 20-30 dienas agrāk nekā vidēji laika posmā no 1998.-2010.gadam. Aļaskas ziemeļu nogāzē rekordaugstas temperatūras 20 m dziļumā tika fiksētas 4 no 5 ilggadīgā sasaluma stacijām.
     
  • Antarktikā tika novērotas atšķirīgas temperatūru pārmaiņu tendences. Temperatūras modeļi Antarktikā bija stipri mainīgi gan sezonāli, gan reģionāli. Dažos apgabalos tika piedzīvotas ievērojami siltākas temperatūras, kamēr citviet – zemākas par ierastajām vidējām temperatūrām. Šo atšķirību rezultātā vidējie rādītāji Antarktikā saglabājušies praktiski nemainīgi. Savukārt jūras ledus apjoms pērn audzis, salīdzinot ar pēdējiem trim gadiem. Fiksēts, ka tā apjoms bijis par aptuveni 569797 km2 lielāks, nekā 2013.gadā.
     
  • Klusā okeāna tropu reģionā attīstās El Ninjo dienvidu svārstības (oscilācijas) priekšnosacījumi. El Ninjo ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver gan okeānu, gan atmosfēru. El Ninjo un tā pretējā parādība La Ninja rada vismanāmākās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā. Parasti El Ninjo aktivizējas reizi 2-7 gados. El Ninjo raksturīgs liels Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums.
     
  • Šīs parādības aktivizēšanas nopietni ietekmē vairāku pasaules reģionu klimatu, nesot gan spēcīgas lietusgāzes (piemēram, Peru), gan sausuma periodu (piemēram, Austrālijā).
     
  • Kopumā 2014.gadā novērots 91 tropiskais ciklons, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji laika posmā no 1981.-2010.gadam (vidēji 82 cikloni).

Avoti:

sciencedaily.com
noaanews.noaa.gov

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.