Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pēdējo 20 gadu laikā Pasaules okeāna līmenis cēlies divas reizes straujāk nekā uzskatīts

Mūsu planēta Zeme kļūst siltāka, turklāt sasilšanas tempam ir tendence pieaugt. Temperatūrai pieaugot, strauji kūst ledāji gan Arktikā un Antarktīdā, gan kalnos dažādās citās pasaules vietās. Ledāju kušana noved pie Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās – pārmaiņām, kas skars neskaitāmus cilvēkus. Prognozes, par to, cik daudz paaugstināsies ūdens līmenis turpmāko 100 gadu laikā, parasti variē robežās no 0,5-2 m, tomēr drošas atbildes šai jautājumā joprojām nav, tāpēc šobrīd ir svarīgi veikt pētījumus, kas saistīti ar okeānu un jūru ūdens līmeņa maiņu.

Hārvarda universitātes (ASV) zinātnieki veikuši pētījumu, kurā noskaidrots, ka Pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanās pēdējo 20 gadu laikā notikusi ievērojami straujāk, nekā domāts iepriekš. Kopumā ūdens līmenis pēdējo 20 gadu laikā audzis vairāk nekā 2 reizes ātrāk kā no 1901.-1990.gadam. Turklāt pētnieki vēl noskaidrojuši, ka laika posmā no 20.gadsimta sākuma līdz 90.gadiem, ūdens līmeņa celšanās patiesībā notikusi par 30% lēnāk nekā uzskatīts līdz šim. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature”.  

Pasaules okeāna ūdens līmeņa paaugstināšanās tendenci zinātnieki novēroja jau sen. Līdz šim tika uzskatīts, ka globālais ūdens līmenis 20.gadsimtā ik gadu cēlās par 1,5-1,8 mm, bet 21.gadsimtā – par 3 mm gadā. Tagad noskaidrots, ka patiesībā 20.gadsimtā ikgadējais pieaugums sasniedzis vien 1,2 mm atzīmi. Mūsdienu pieauguma tempu Hārvardas pētnieki neapstrīd, kas nozīmē, ka ūdens līmeņa celšanās kopumā notikusi ievērojami straujāk, nekā atzīts iepriekš.

Pieauguma kļūda skaidrojama ar neprecīzām datu ieguves metodēm. Parasti Pasaules okeāna ūdens līmeņa pieaugums tiek noteikts, sadalot to reģionos un apkopojot datus par ūdens līmeņa mērījumiem, kas iegūti ar plūdmaiņas mērinstrumentiem katrā reģionā. Pēc tam no mērījumiem, kas satur pilnīgākos datus, pētnieki iegūst vidējos rādītājus katram reģionam, no kā tālāk iespējams aprēķināt kopējo vidējo ūdens līmeņa pieaugumu globālā mērogā. Tomēr, kā norādījuši jaunā pētījuma autori, šī metode korekti neatspoguļo patieso Pasaules okeāna ūdens līmeņa pieauguma vērtību. Tas saistīts ar to, ka līmeņa mērinstrumenti galvenokārt izvietoti krastu tuvumā, kas nozīmē, ka milzīgas okeānu daļas pētījumā praktiski netiek ņemtas vērā. Turklāt arī piekrastē mērierīces izvietotas ar milzīgām atstarpēm, kas rezultātu precizitāti samazina vēl vairāk.

Ūdens līmeņa izmaiņas ietekmē vairāku procesu kopums, kas saistīts ar pēdējā ledus laikmeta norišu joprojām turpinošos ietekmi (Pēc būtības pēdējais ledus laikmets, kas sākās pirms 115-120 tūkst. gadu, nebūt nav beidzies, - ir tikai iestājies kārtējais siltais interglaciāls, kura maksimums (optimums) bijis atlantiskajā laikā pirms apmēram 7000 gadiem, bet kopš tā laika klimats kļūst vēsāks un mitrāks. Virzība uz jaunu apledojumu, kas varētu iestāties 5000 līdz 10,000 gadu laikā, kā savā grāmata "No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai" norāda Dr. habil. geol., ĢZZF profesors Ojārs Āboltiņš, ir ļoti iespējama un tā kontekstā globālā sasilšana nebūt nav uzlūkojama kā viennozīmīgs ļaunums - red.), klimata pārmaiņām un okeāna straumju izmaiņām.

Daudzo komponentu dēļ pieaugums dažādās vietās var būtiski atšķirties, tāpēc ūdens līmeņa mērījumus ir būtiski veikt pēc iespējas blīvākā tīklā.

Lai uzlabotu datu precizitāti, pētnieki, kombinējot virtuālo modeļu veidošanas un statistiskās analīzes metodes, strādāja pie „robu” aizpildīšanas starp eksistējošajiem mērījumiem. Tika pētīts arī tas, kā globālo ūdens līmeņa pieaugumu individuāli ietekmē atsevišķi ledāju vairogi.

„Vadoties pēc pieejamiem ūdens līmeņa izmaiņu datiem, mēs mēģinājām noteikt, ar kādu ātrumu kusuši ledāji Grenlandē, ar kādu – Arktikā, ar kādu – Antarktīda, ar kādu citviet. Visbeidzot saskaitot kopā katra ledāja „ieguldījumu” ūdens līmeņa celšanā un pievienojot okeānu termiskās izplešanās tempu, mēs noteicām ātrumu, kādā notikusi Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās,” paskaidroja pētniece Kārlinga Heja (Carling Hay) no Hārvardas universitātes Zemes un planetāro zinātņu nodaļas.

Veicot datu analīzi, ātri vien kļuva redzams, ka patiesās Pasaules okeāna līmeņa izmaiņas 20.gadsimtā bijušas mazākas, nekā aplēsts iepriekš. Tas nozīmē, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās temps mūsdienās realitātē ir vēl draudīgāks, nekā zinātnieki bija paredzējuši. Vai tas turpinās pieaugt? Uz šo jautājumu drošas atbildes vēl nav, tomēr, ja tā notiks, iespējams, jūras un okeānu līmenis pēc 100 gadiem būs vēl augstāks, nekā prognozēts šobrīd.

Attēls: Leduskalns Bafina jūrā. Avots: wikimedia.org.

Avots:

news.harvard.edu

Etiķetes:{tortags,1206,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.