Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Gribi palīdzēt apkārtējai videi - atsakies no liellopu gaļas, nevis automašīnas

Pārdomāts uzturs ir nozīmīgs ne tikai no veselības, bet arī no ekoloģijas jautājumu viedokļa. Jaunā pētījumā amerikāņu zinātnieki noskaidrojoši, cik reižu lielāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu atstāj liellopu audzēšana, salīdzinot ar citiem mājlopiem un mājputniem. Rezultāti bija iespaidīgi - kāds Oksfordas universitātes pētnieks, iepazīstoties ar informāciju, pat izteicies, ka, iespējams, videi daudz lielāku ieguvumu dotu cilvēku atteikšanās no liellopu gaļas, nevis privātajām automašīnām. 

Nākotnē jāaudzē vairāk labības, mazāk mājlopu

Lauksaimniecība ir nozīmīgs globālo sasilšanu veicinošs spēks. Aprēķināts, ka 15% cilvēka radīto (līdzās pastāv, protams, arī dabīgie sasilšanas procesi) siltumnīcas efektu izraisošo jeb SEG gāzu izmešu atmosfērā nonāk no mājlopu audzēšanas. Liellopi dzīves laikā atmosfērā izdala spēcīgu SEG gāzi – metānu.

Liellopu audzēšanai nepieciešams arī ievērojams daudzums labības un ūdens. Nākotnē nepietiekams pārtikas un dzeramā ūdens daudzums varētu kļūt par vēl akūtāku problēmu, jo iedzīvotāju skaits pasaulē nepārtraukti pieaug. Eksperti lēš, ka 2050.gadā Zemes iedzīvotāju skaits būs pieaudzis vēl par 2 miljardiem, kas nozīmē, ka augs arī nepieciešamais ūdens un pārtikas produktu daudzums. Šobrīd ASV un Eiropā lielu daļu lauksaimniecības zemju neizmanto efektīvi – labas kvalitātes aramzemes plaši tiek lietotas dzīvnieku, nevis cilvēku pārtikas audzēšanai. Ja tiktu samazināts liellopu skaits un palielināti labības audzēšanas apjomi, būtu iespējams iegūt daudz vairāk kvalitatīvas pārtikas.

Gribi dzīvot videi draudzīgi – atsakies no liellopu gaļas

Pētījuma laikā Ešela komanda analizēja, cik lielas zemju platības, ūdens resursi un slāpekļa mēslojuma nepieciešams, lai izaudzētu noteiktu daudzumu liellopu gaļas, salīdzinot ar mājputnu gaļu, cūkgaļu, olām un piena produktiem.

Pētījuma rezultātā apstiprinājās, ka liellopu gaļa no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem atstāj vislielāko ietekmi uz vidi. Tas skaidrojams ar faktu, ka liellopi ir atgremotāji, kas tiem neļauj no barības iegūstamo enerģiju izmantot gana efektīvi. Zinātnieki norādījuši, ka liellopu barošana ar zāli, nevis graudaugiem, enerģijas zudumu mazinātu, taču pat šai gadījumā ekoloģiskās pēdas nospiedums būtu ievērojami lielāks, nekā citiem dzīvniekiem.

Salīdzinot vistu, cūku un liellopu audzēšanas ietekmi uz apkārtējo vidi, amerikāņu zinātnieki noskaidroja, ka liellopu audzēšanai vajadzīga 28 reizes lielāka platība un 11 reizes lielāki ūdens resursi. Turklāt audzēšanas rezultātā izdalās 11 reizes vairāk siltumnīcas efekta izraisošo gāzu, kas paātrina globālo sasilšanas norisi.

Pētījuma vadošais autors, Bardas koledžas (Ņujorka, ASV) profesors Gidons Ešels (Gidon Eshel), komentējot pētījuma rezultātus norādījis, ka: „Galvenais, ko ar šo pētījumu mēģinām akcentēt, ir tas, cik ievērojami lielāka ir liellopu gaļas patēriņa ietekme uz vidi, salīdzinot ar jebkuru citu gaļas veidu.”

Runājot par iespējamiem problēmas risinājumiem, Ešels izteicies, ka, viņaprāt, būtu nepieciešama subsīdiju mazināšana gaļas produkcijas audzēšanai. „No vienas puses es ceru, ka valdība nejauksies cilvēku uzturā, taču no otras puses pasaulē ir daudzi valdību izstrādāti noteikumi, kas atbalsta pašreizējo cilvēku uzturu, kurā gaļas produktu daudzums ir pārāk liels,” sacījis Ešels. Ja mazinātos mākslīgais atbalsts liellopu audzētājiem no valdības puses, tiktu piedzīvots gaļas cenu kāpums, kas visticamāk ievērojami mazinātu patēriņu. Turklāt, kā izteicies pats pētnieks, šobrīd gaļas audzētāji saņem lielu atbalstu no valdības puses, un gadījumā, ja tas tiktu mazināts, patiesībā valsts varas ietekme uz cilvēku ēdienkarti nevis palielinātos, bet gluži otrādi – kļūtu ievērojami mazāka.

Līdsas universitātes (Lielbritānija) profesors Tims Bentons (Tim Benton) atzinīgi izteicies par amerikāņu zinātnieku jauno veikumu, jo tam par pamatu izmantoti valsts mēroga dati, nevis pētījumi fermu līmenī, kas nodrošina vērtīgu pārskatu par kopējo situāciju. „Labākais, ko cilvēki varētu darīt, lai mazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ir nevis atteikšanās no privāto automašīnu izmantošanas, bet gan ievērojama sarkanās gaļas patēriņa mazināšana,” tā pētījuma rezultātus komentē profesors Bentons.

Vai atteikties no gaļas?

Videi draudzīga pārtikas produktu ieguve ir viens no svarīgākajiem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Lielbritānijas Ekoloģijas un Hidroloģijas centra pētnieks, profesors Marks Satons (Mark Sutton) uzskata, ka: „Valdībām vajadzētu apdomāt pētījuma rezultātus, lai uzlabotu pārtikas industrijas efektivitāti, vienlaikus mazinot ekoloģiskās problēmas. Taču vēl nopietnāk jautājumu vajadzētu apdomāt pašiem patērētājiem.” Protams, netiek apgalvots, ka no gaļas ēdienkartē vajadzētu atteikties vispār, jo tā ir nozīmīga uztura sastāvdaļa, tomēr gaļa jālieto samērīgā daudzumā. Kā norāda uztura speciālisti- gaļas patēriņa ierobežošana nāks par labu ne tikai apkārtējai videi, bet arī veselībai.

Pētot cilvēku uztura ietekmi uz vidi, Oksfordas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki nesen veikuši vērienīgu pētījumu, kurā tika analizēts 30 tūkstošu gaļēdāju, 16 tūkstošu veģetāriešu, 8 tūkstošu zivju cienītāju un 2 tūkstošu vegānu uzturs. Arī šī pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka veģetārs uzturs ir videi ievērojami draudzīgāks – tas rada divreiz mazāk SEG gāzu izmešu, nekā gaļēdāju uzturs. Salīdzinājumam: vidēji viena gaļēdāja uztura rezultātā atmosfērā diennakts laikā nonāca 7,2 kg oglekļa dioksīda, veģetāriešu un zivju ēdāju dēļ – 3,8 kg, savukārt vegānu - vien 2,9 kg oglekļa dioksīda izmešu.

Attēls: wikimedia.org.

Avots:

theguardian.com

Etiķetes:{tortags,1012,1}