Zinātnieki pasaules lielākajā onkologu sanāksmē Čikāgā (ASV) nākuši klajā ar paziņojumu, ka pētījumos iegūti pozitīvi rezultāti iespējai jau tuvākajā nākotnē radīt asins testu, kas palīdzētu noteikt 10 dažādus vēža tipus pirms simptomu parādīšanās. Šāds tests ļautu ļaundabīgos audzējus atklāt daudz ātrāk, nekā tas iespējams šobrīd un nodrošināt laicīgāku ārstēšanas procedūru uzsākšanu.

Kādēļ pretgripas vakcīnas nav efektīvas? Jaunā pētījumā Skripsa Pētniecības institūta (The Scripps Research Institute) (ASV) zinātnieki noskaidrojuši, ka zemā pretgripas vakcīnu efektivitāte varētu būt saistīta ar mutācijām, kas rodas vīrusu audzēšanas laikā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “PLOS Pathogens”. 

Pēdējo 40 gadu laikā bērnu un jauniešu skaits ar liekā svara problēmām ir desmitkāršojies, jaunā pētījumā noskaidrojuši Pasaules Veselības organizācijas (WHO) un Londonas Impērijas koledžas (Lielbritānija) zinātnieki. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Lancet”. 

Slimnīcā iegūtās jeb tā sauktās nozokomiālās (no grieķu “nosos” – slimība + “komeion” – saņemot aprūpi) vai intrahospitālās infekcijas un ar tām tieši saistītā patogēnu antibaktericīdā rezistence, kas rodas plašās antibiotiku lietošanas rezultātā ir viena no būtiskākajām mūsdienu veselības aprūpes problēmām. Šīs saslimšanas paildzina ārstēšanās laiku, būtiski palielina izmaksas un var izraisīt pacienta dzīves kvalitātes kritumu, radīt citus zaudējumus. Tiek lēsts, ka Eiropā 3.5% līdz 14.8% (vidēji 7.1%) hospitalizēto pacientu tiek diagnosticēta nozokomiālā infekcija (NI). Visbiežāk tiek diagnosticētas urīnceļu un elpošanas ceļu infekcijas. Visaugstākais saslimšanas risks pastāv reanimācijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas pacientiem. Savukārt, sadalot pacientus pa vecuma grupām, vieni no apdraudētākajiem ir priekšlaicīgi dzimušie un nepietiekama svara (<1500g) zīdaiņi – neonatālās aprūpes nodaļās ar NI pasaulē saslimst līdz pat 40% bērnu. Šo saslimušo bērnu vidū ļoti augsts ir arī mirstības rādītājs – līdz pat 25% un vairāk.

Viens no globālajiem mērķiem, ko uzstādījusi Pasaules veselības organizācija, ir cukura diabēta izplatības pieauguma apturēšana līdz 2025.gadam, atgriežot to 2010.gada līmenī.

Laika posmā no 1980.gada, diabēta slimnieku skaits pieaugušo cilvēku vidū (18+ gadi) globālā mērogā ir trīskāršojies. Ja 1980.gadā pasaulē bija 108 miljoni diabēta slimnieku, 2014.gadā to skaits sasniedza jau 422 miljonus.

Jaunais pētījums sniedz līdz šim plašāko ieskatu diabēta izplatības tendencēs vispasaules mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka diabēts pakāpeniski kļūst par milzu problēmu valstīs, kur iedzīvotāju vairākumam ir zemi un vidēji ienākumi.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Lancet”. 

Pēc nedaudz vairāk nekā 30 gadiem, 2050.gadā, aptuveni puse pasaules iedzīvotāju varētu ciest no tuvredzības, tā liecina jauna Austrālijas zinātnieku pētījuma rezultāti. 

Mamogrāfija ir krūts audu izmeklēšana ar rentgena stariem. To mēdz uzskatīt par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem savlaicīgai krūts vēža atklāšanai. Turklāt, ņemot vērā augsto krūts vēža saslimšanas gadījumu rādītāju, lielā daļā valstu, to skaitā arī Latvijā, atsevišķu vecuma grupu sievietēm mamogrāfijas izmeklējumi ir bez maksas. Latvijā valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu reizi divos gados katrai sievietei vecumā no 50-69 gadiem (vecums, kad ļaundabīgā krūts audzēja risks ir augstākais). Tomēr par mamogrāfijas efektivitāti joprojām notiek plašas diskusijas.

Kanādā tika veikts plašs pētījums 25 gadu garumā, kurā tika iesaistīti 90 tūkstoši sieviešu vecumā no 50-69 gadiem, kas dalībai pētījumā tika izraudzītas pēc nejaušības principa. „The British Medicial Journal" 2014.gada februārī publicējis kanādiešu pētījuma rezultātus, kas pārsteiguši daudzus – plašā izpēte pierādījusi, ka mamogrāfijas izmeklējumi nebūt nav tik efektīvi kā domāts iepriekš.

Mūsdienās vēzis ir viens no izplatītākajiem pāragras nāves izraisītājiem. Vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kuram raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas paātrināta, nekontrolējama dalīšanās iznīcinot apkārtējās šūnas un audus. Vēzim ir vairāki veidi. Viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgo audzēju paveidiem ir zarnu vēzis, kas sastopams aptuveni 10% vēža slimnieku. Ārsti un zinātnieki visā pasaulē aktīvi strādā pie vēža pretlīdzekļu meklējumiem taču šobrīd diemžēl vēl nav atrasts neviens līdzeklis, kas spētu slimniekiem palīdzēt 100% gadījumu.

ASV Diabēta asociācijas žurnālā "Diabet Care" 22.janvārī publicēts raksts par pētījumu, kas atklāj dramatisku pieaugumu bērnu saslimšanā ar I tipa diabētu. Salīdzinot ar epidemioloģiskajiem datiem pirms 20 gadiem, pieaugums sasniedz 29%. Pētījums veikts Filadelfijā - Pensilvānijas pavalsts lielākajā pilsētā -, bet līdzīgas tendences esot vērojamas arī citviet ASV un Eiropā.

Šokējošā pētījumā ASV zinātnieki atklājuši, ka vēža ārstēšanā plaši pielietotā ķīmijterapija pret kuru, atbilstoši BBC News teiktajam, aptuveni 90% blīvo audzēju izstrādā dažādas pakāpes imunitāti, ne tikai būtiski bojā veselās šūnas, bet arī ierosina tām izdalīt proteīnu, kas stiprina audzēju pretestību un veicina to augšanu. Pētījuma rezultāti apkopoti žurnālā Nature Medicine publicētā rakstā.

24 gadus vecā Miss America fināliste Alīna Roze (Allyn Rose) paziņojusi, ka drīzumā veiks abpusējo mastektomiju. Šo soli jaunā sieviete, kurai nav noteikta vēža diagnoze, grasās spert profilaktiskos nolūkos.

Jauns, amerikāņu imunologu pētījums liecina, ka pēdējos gados novērotais pieaugums saslimšanām ar zemesriekstu alerģiju cēloņsakarīgi saistīts ar bērna vecāku ienākumu līmeni. Pētījums apstiprina t.s. "higiēnas hipotēzi", kuras piekritēji uzskata, ka pārāk sterila, turīgajām ģimenēm nereti raksturīga vide traucē normālai bērna imūnistēmas attīstībai.