Tālās pasaules

Tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta ledus klāta superzeme

2018-12-16T22:00:00+02:00

Kārnegi institūta vadīta starptautiskā pētnieku komanda 2018. gada 14. novembri paziņoja, ka tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklājuši ap Bārnarda (Banard) zvaigzni riņķojam Zemes tipa planētu. Astronomi jaunatklāto citplanētu nosauca par “Bārnarda zvaigzni b”. Jaunatklātas planētas masa tikai 3 reizes pārsniedz Zemes masu un tā ceļu ap savu zvaigzni veic 233 dienu laikā. “Bārnarda zvaigzne b” ir otra Zemei tuvākā superzeme aiz “Centaura Proksimas b”, kas atrodas tikai 4 gaismas gadu attālumā un varētu būt piemērota dzīvībai.
Tomēr par lielu sarūgtinājumu ārpuszemes dzīvības meklētājiem, apstākļi uz “Bārnarda zvaigznes b” ir pilnīgi nepiemēroti dzīvības attīstībai, vismaz tādas dzīvības, kādu mēs zinām uz Zemes.
Pētījums publicēts 2018. gada 14. novembrī žurnālā “Nature”

Astronomi atklāj, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai ir atmosfēra

2017-07-08T21:00:00+03:00

Astronomi atklājuši, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai jeb citplanētai ir atmosfēra. Šis ir pirmais atklājums zinātnes vēsturē, kurā zinātniekiem izdevies atklāt atmosfēru ap Zemei līdzīgu planētu, kas nav pati Zeme. Jaunais atklājums uzskatāms par būtisku soli ārpus Saules sistēmas dzīvības meklējumos.

Atklājumu veikuši Kīlas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izmantojot 2.2 m ESO/MPG teleskopu Čīlē.

Eksoplanētu, kuras atmosfēru zinātniekiem izdevies atklāt, pagaidām dēvē ne pārāk skanīgā, zinātniskā vārdā – GJ 1132b.

TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā

2017-02-27T22:00:00+02:00

NASA zinātnieki, izmantojot Spitzer teleskopu, atklājuši lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām, kas riņķo ap vienu zvaigzni. Sistēmā ietilpst 7 planētas. Par to, ka atklātas 3 Zemei līdzīgas planētas, zinātnieki žurnālā Nature ziņoja 2016.gada maijā. Pārējo 4 planētu atklāšana žurnālā Nature izziņota šī gada februārī. Jaunatklātā planētu sistēma sniedz pagaidām lielākās iespējas dzīvības meklēšanā ārpus Saules sistēmas.

Pie Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atklāta potenciāli apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta

2016-09-04T21:00:00+03:00

Tikai četru gaismas gadu attālumā no Saules, riņķojot ap mums tuvāko zvaigzni - Centaura Proksimu - zinātnieki atraduši jaunu, Zemei līdzīgu planētu. Tas nozīmē, ka šo planētu nākotnē varētu sasniegt arī cilvēki no Zemes.

Leģendārs atklājums astrofizikā: zinātnieki pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus

2016-02-17T22:00:00+02:00

Gravitācijas viļņu eksistence teorētiski zināma jau veselu gadsimtu, – kopš 1916.gada, kad to eksistenci paredzēja Alberts Einšteins. Tomēr vēl ilgus gadus gravitācijas viļņi bija fiziķu svētais grāls – mērinstrumentu precizitātes ierobežojumi neļāva tos tiešā veidā pierādīt. Beidzot, 100 gadus pēc relativitātes teorijas publicēšanas, zinātniekiem ir izdevies praksē novērot gravitācijas viļņus, tā apstiprinot Einšteina paredzējumu. Preses konferencēs šis atklājums jau vairākkārt nodēvēts par gadsimta notikumu astrofizikā un par nozīmīgāko atklājumu kopš reliktstarojuma pierādīšanas.

Jauna tehnika ļauj noteikt Saules līdzinieču vecumu

2014-07-27T21:00:00+03:00

Noteikt, kuras zvaigznes ir Saules „dvīņu māsas”, ir tikpat grūti, kā to, vai kādu citplanētu var uzskatīt par Zemes līdzinieci. Saules „dvīņu māsai” jābūt tai līdzīgai virsmas temperatūrai, masai un spektrālajam tipam. Arī vecumam jābūt aptuveni 4,6 miljardiem gadu.

Līdz pat šim brīdim lielas grūtības Saules līdzinieču atpazīšanā zinātniekiem sagādāja zvaigžņu vecuma noteikšana, tādēļ bieži vien, meklējot Saules „dvīņu māsas” vecuma faktors netika ņemts vērā, kas, protams, pētījumus apgrūtināja. Tagad zinātniekiem problēmu izdevies atrisināt, izstrādājot jaunu zvaigžņu vecuma noteikšanas tehniku.

Astronomi atraduši Saules 'dvīņu māsu'

2014-05-23T21:00:00+03:00

2014.gada pavasaris astronomijas pasaulē bijis ievērojamiem notikumiem bagāts. Vēl pavisam nesen zinātniekiem izdevās atklāt pirmo Zemei līdzīgo eksoplanētu, kas atrodas savas zvaigznes planetārās sistēmas „apdzīvojamības zonā” (Sk. "Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu", atklajumi.lv, 22.04.2014.). Tagad astronomiem izdevies veikt vēl kādu ilgi gaidītu atklājumu – atrast Saules „dvīņu māsu”.

Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu

2014-04-21T21:00:00+03:00

Izmantojot NASA orbitālo observatoriju Kepler, astronomiem izdevies atklāt pirmo Zemes izmēra eksoplanētu, kas riņķo ap zvaigzni „apdzīvojamības zonā” – attālumā, kurā ūdens uz planētas var uzkrāties šķidrā formā. Jaunatklātā planēta nodēvēta par Kepler-186f.

Piena Ceļā gandrīz katrai zvaigznei ir vismaz viena planēta

2014-03-23T22:00:00+02:00

Vairumam zvaigžņu Piena ceļa galaktikā ir planētas, daudzas no kurām ir piemērotas dzīvības pastāvēšanai un attīstībai, teikts Hertfordšīras universitātes zinātnieku pētījumā, kas publicēts š.g. 3.martā iznākušajā Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības (Royal astronomical Society) ikmēneša pārskatā.

Keplers-78b: planēta, 'kurai nevajadzētu pastāvēt'

2013-10-30T22:00:00+02:00

Kosmoss, šķiet, nekad nebeigs pārsteigt zinātniekus, liekot tiem ik pa laikam no jauna pārskatīt savus priekšstatus par Visuma, zvaigžņu un planētu evolūciju. Šogad Gulbja zvaigznājā 400 gaismas gadu attālumā no Zemes atklātā citplanēta Keplers-78b, raksts par kuru 30. oktobrī publicēts žurnāla "Nature" tīmekļa versijā, atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka pēc esošajām teorijām par planētu veidošanos tai nemaz nevajadzētu pastāvēt. Šķidras lavas klātā "elles" planēta, uz kuras vidējā temperatūra ir ap 2400 grādu pēc Celsija skalas, apriņķo G-tipa (Saulei līdzīgu) zvaigzni ik katrās 8,5 stundās (sal. ar 365 dienu Zemes apriņķošanas periodu). Keplera-78b orbitālais attālums līdz zvaigznei ir mazāks par 1 miljonu jūdžu. Salīdzinoši tas ir 10 reižu tuvāk nekā Merkurs atrodas no Saules.

Zeme būs apdzīvojama vēl vismaz 1,5 miljardus gadu

2013-10-08T21:00:00+03:00

Visam, kam šajā pasaulē ir sākums, reiz pienāk arī beigas. Šī aksioma ir spēkā arī runājot par sarežģītu dzīvības formu, tai skaitā cilvēka eksistencei piemērotu apstākļu pastāvēšanu uz mūsu dzimtās planētas Zemes.

Tomēr, vismaz attiecībā uz šo jautājumu, uztraukumam pagaidām nav pamata - atbilstoši Austrumanglijas universitātes (AAU) zinātnieku pētījumam, kura rezultāti publicēti žurnāla "Astrobiology" š.g. septembra numurā, cilvēki uz Zemes varēs dzīvot vēl vismaz 1,5 miljardus gadu ilgi.

Ap vēsākām zvaigznēm riņķo siltākas planētas

2013-07-20T21:00:00+03:00

Jauns, Vašingtonas universitātes (ASV) astronomu izstrādāts klimatiskais modelis ļauj izvirzīt hipotēzi, ka ap vēsākām zvaigznēm, tādām kā sarkanie punduri, iespējams, ir vairāk no ledus brīvu planētu, nekā karsto zvaigžņu sistēmās. To nosaka zvaigznes gaismas un uz planētu virsmas esošā ledus mijiedarbība.

Rentgenstaru teleskops "Čandra" uzņēmis vienu no līdz šim labākajiem pārnovu sprādziena atlieku attēliem

2013-04-18T21:00:00+03:00

Šogad astronomi visā pasaulē atzīmē rentgenstaru astronomijas 50. jubileju. Viens no kosmiskajiem objektiem, kura attēlojums vislabāk iezīmē šīs nozares tehnoloģisko progresu ir pārnovas SN 1006 sprādziena mākonis.

Pārnova, ko šodien saucam par objektu SN 1006, pie Zemes debesīm parādījās 1006. gada 1. maijā. Vairākas nedēļas tā, neskaitot Mēnesi, bija spožākais debesu objekts, ko varēja saskatīt pat dienas laikā. Iespaidīgo ainu redzēja un savās annāles ierakstīja astronomi visā pasaulē - Ķīnā, Japānā, Eiropā un arābu zemēs. No Zemes SN 1006 atrodas 7000 gaismas gadu attālumā.

20. gadsimta 60. gados, līdz ar kosmiskā laikmeta sākumu, zinātniekiem radās iespēja novietot orbītā vairākus instrumentus, ar kuriem varēja izdarīt redzamā Visuma novērojumus arī tādos elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonos, kas atmosfēras ietekmē no Zemes virsmas nebija iespējams. Jauno, orbitālo iekārtu vidū, līdzās mikroviļņu starojumu un ultravioleto staru teleskopiem bija arī rentgenstaru iekārtas.

Amatierastronomi atklāj planētu ar četrām saulēm

2012-11-22T22:00:00+02:00

Viens no ikoniskākajiem, XX gs. 70.gadu fantastikas filmu triloģijā "Zvaigžņu kari" uzņemtajiem tālo pasauļu skatiem ir rīts uz tuksnešainās Tatuīnas - topošā džedaju bruņinieka Lūka Debesgājēja dzimtās planētas. Lūks vēro apvārsni, virs kura viena pēc otras paceļas divas saules. Tagad kārtējo reizi pierādījies, ka zinātnes atklājumi var būt pārsteidzošāki par fantāziju - atklāta planēta, kuras debesīs redzamas veselas četras zvaigznes. Turklāt atklājumu izdarīja nevis profesionāļi, bet brīvā laika astronomi, pārlūkojot ar orbitālo Keplera teleskopu uzņemtos zvaigžņu attēlus.

Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

2011-01-26T22:00:00+02:00

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.