Ārvalstu investoru padome: Neatvēlot naudu zinātnei, valsts bremzē savu attīstību
( 2 Votes )
Autors: Valters Grīviņš   
Svētdiena, 30 maijs 2010 00:41

Nožēlojami un reizē uzjautrinoši bija vērot, kā Ārvalstu investoru padomes pārstāvji TV kameru priekšā pamāca Latvijas premjera vietu aizņemošo subjektu, ka finanšu sektora stabilizācija un izdevumu/ieņēmumu sabalansēšana ir tikai pirmie soļi valsts izvešanā no krīzes. Pats svarīgākais, atsaucoties uz pieredzi norādīja Somijas pārstāvis, "Nokia" ģenerāldirektors, bij. Somijas premjerministrs Esko Tapani Aho, ir tautsaimniecības izaugsmi veicinošu programmu izstrāde, ieguldījumi izglītībā un zinātnē un jaunu darba vietu radīšana.

Interesanti, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā ieradusies tajā par laikā, kad Pasaules Bankas šoka "terapeiti", kuru "padomi" pēc savas būtības ir diametrāli pretēji. Vai skandināvu investori grib iedrošināt Latvijas politiķus nepakļauties globālajiem finanšu teroristiem un sākt rīkoties kā īstiem savas valsts pilsoņu interešu paudējiem?

Video sižetu sk. šeit.

Šis raksts ir lasīts 1756 reizes

Komentāri (4)
  • IncParaac

    Jāņa atskats -"..1. Godmaņlaikos(G) .. 2."treknajos gados"(K) .." - Patiess Būs - atzīmējot - Bija Vidū Einārs Repše - Ar :"Ministri!Modiniet kaut zvēru sevī, ka spējat ministrijas tēriņus - vērā ņemami samazināt! Ja nespējat - atbrīvojiet vietu - spējīgajam!"

  • Sociobiologs

    Nu līdz vēmienam! Latvijas valsts atbalstu zinātnei var salīdzināt vienīgi ar beiktu govi dejojam baletu. Abstrakti, bet tuvu patiesībai neko labāk neatrast. Latvijas zinātne, vai var par tādu runāt? Ja sadala līmeņos (līdzīgi kā ekonomikā u.c.) - Makrozinātne un Mikrozinātne, tad Latvijā ir mikrozinātne, kura sadalīta vēl sīkāk un tieši pats sīkākais posms, līmenis pārstāv Latviju. Bet realitāte varētu būt savādāka, ja džiem smadzenes darbotos.

  • dzimmijs13

    Baidos, ka premjera krēslu aizņemošo subjektu dotajā brīdī interesē tikai viens vienīgs jautājums - vēlēšanas rudenī.

  • Jānis

    Tā ir kaut kāda nesatricināma neatkarīgās Latvijas tradīcija - mērdēt zinātni. Sākās viss pirmajos Godmaņlaikos (nu labi, tad bija patiešām maz naudas visam kam), turpinājās pēc tam, pat tā saucamajos "treknajos gados" Latvija pēc izdevumiem zinātnei uz vienu iedzīvotāju bija stabili Eiropas pēdējās vietās, tā ka šībrīža situācija, ka zinātnei paņem nost to pašu mazumiņu, neizbrīna.
    Man šķiet, ka pie mūsu kopējās nabadzības mums joprojām ir pārāk lieli valsts pārvaldes izdevumi un pārāk neskaidra un vietām izšķērdīga sociālā programma.

Rakstīt komentāru
Your Contact Details:
Komentārs:
[b] [i] [u] [url] [quote] [code] [img]   
Security
Lūdzu ievadiet apstiprinājuma kodu, ko redzat attēlā.