Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
| Nanodaļiņas nogādās zāles tieši bojātajās asinsvadu vietās |
| Autors: Valters Grīviņš | |||
| Ceturtdiena, 28 janvāris 2010 12:37 | |||
 Masačusetas Tehnoloģiju institūta pētnieki, kopā ar Hārvarda universitātes Medicīnas skolas zinātniekiem uzbūvējuši nanodaļiņu, kas var mērķēti piesaistīties asinsvada sieniņu bojātajām vietām un ilgstoši tur atrasties, lēnām izdalot ārstējošās vielas. Jaunā nanoierīce varēs sekmīgi papildināt vai aizvietot ar medikamentiem pildītu stentu izmantošanu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā.
Raksts par izgudrojumu publicēts ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma 18. janvāra laidienā. Divi no raksta autoriem - Omids Farokzads (Omid Farokhzad) un Roberts Lendžers (Robert Langer) jau iepriekš darbojušies medicīnas nanodaļiņu izstrādē - viņi veidojuši nanoierīces, kas meklē un iznīcina audzējus. Pētnieki savu ierīci iesaukuši par "nanodadzi", jo tā ir pārklāta ar sīkām proteīna daļiņām, kuras cieši sasaistās ar mērķproteīnu, kas veido 50% no asinsvadu pamata membrānas. Veselos asinsvados šis slānis ir ieslēgts sieniņas vidusdaļā un tas atsedzās tikai aterosklerotisku un citu iekaisuma procesa izraisītu bojājumu gadījumos. Izveidoto nanodaļiņu diametrs ir 60 nanometri un tās sastāv no trīs slāņiem: kodola, ko veido medikamenta aktīvā viela, kombinēta ar hidrofobu polilaktoskābes (PLS) ķēdi; no sojas lecitīna (taukviela) sastāvoša vidējā daļa un aizsargājošs, hidrofīls ārējais apvalks, kas arī izgatavots no polimēra (polietilēnglikola - PEG). Savukārt uz apvalka izvietotas no septiņu aminoskābju ķēdēm sastāvošas ligandas - "dadža" āķi. Publicētajā pētījumā zinātnieki izmantoja šūnu dalīšanos kavējošu medikamentu paclitaxel, kas bojātajās vietās neļauj augt rētaudiem, kuru sabiezējumi var veicināt asinsvadu aizsprostojumu veidošanos. Medikaments nonāk uz asinsvada tikai tad, kad atbrīvojas no PLA polimēru ķēdes, kas pakāpeniski sabrūk esteru hidrolīzes reakcijā. Jo ķēde garāka, jo process un līdz ar to zāļu iedarbība ilgāka. Pagaidām, veicot izmēģinājumus ar cilvēka aortas audu šūnu kultūru, zinātniekiem izdevies panākt 12 dienu ilgu zāļu izdalīšanos. Eksperimentējot ar žurkām, noskaidroja, ka nanodaļiņas, injicētas dzīvnieka astē, patstāvīgi sasniedz paredzēto mērķi - bojāto vietu kreisajā miega artērijā. Norādīts, ka, salīdzinājumā ar nemērķētām nanodaļiņām, "dadžu" piesaistes daudzums bija divas reizes lielāks. Diemžēl nav sniegtas ziņas par to, cik daudz "dadžu" no kopējā asinsritē injicēto daļiņu skaita piesaistās mērķētajai vietai. Jautājums, uz kuru zinātnieki vēl eksperimentāli meklē atbildi ir nanoierīču in vivo terapeitiskais efekts. Jācer, ka pēc izmēģinājumiem ar žurkām drīz tiks uzsākti arī klīniskie pētījumi, lai noskaidrotu "dadžu" efektivitāti cilvēku ārstēšanā. "Šis ir ļoti aizraujošs nanotehnoloģijas un mērķētas šūnu piesaistes piemērs un es ceru, ka tas gūs daudzveidīgu pielietojumu," teica Lendžers. Nanodadžus varētu izmanot gan kā papildinājumu šībrīža asinsvadu aizsprostojumu ārstēšanas standarttehnoloģijai - stentu ievietošanai, gan arī kā galveno terapijas līdzekli vietās un reizēs, kad stentu izmantošana ir apgrūtināta vai neiespējama (piemēram, artēriju sazarojuma vietās). "Vienlīdz efektīvi jaunās ierīces varēs palīdzēt arī vēža, iekaisuma izraisīto un citu slimību gadījumos, kad asinsvadi vai nu tiek tieši bojāti, vai caur tiem pārvietojas traucējumu izraisītāji," uzskata profesors O. Farokzads. Avots: web.mit.edu Pilns raksts: pnas.org Šis raksts ir lasīts 800 reizes
|