Grafēns, kā to pēdējā laikā atspoguļo atbilstošo publikāciju biežums zinātniskajā periodikā, ir jauna, pie nanotehnoloģiju debesīm parādījusies zvaigzne. To izmantojot, inženieri gatavojas būvēt nākošās paaudzes tranzistorus, superjūtīgus sensorus, kas spēs noteikt vienas atsevišķas molekulas potenciālu un supervadītāju elektrodus. Tagad noskaidrojies, ka grafēnu, ļoti iespējams, gaida spoža nākotne arī medicīnas jomā.

Locītavu gludie skrimšļaudi nodrošina vieglu un brīvu skeleta kaulu kustību, vienlaikus amortizējot triecienus. Kamēr locītava vesela, viss kārtībā, taču skrimšļi, kas anatomisko īpatnību dēļ (tiem netiek pievadītas ne asinis, ne limfa, tajos nav nervu) pieaugušiem cilvēkiem gandrīz neatjaunojas, gadu gaitā nodilst un izraisa saslimšanu ar osteoartrītu. Pakļaujot skrimšļus ārkārtas slodzei, kādu cilvēka organisms saņem, piemēram, profesionāli nodarbojoties ar smagatlētiku vai strādājot vidē ar paaugstinātu vibrāciju līmeni to nolietošanās notiek daudz ātrāk. Šobrīd nav veidu, kā izārstēt osteoartītu - to var tikai aizkavēt vai mazināt simptomu izpausmes. Tāpēc interesi piesaista Ziemeļrietumu universitātes (ASV) pētnieku publikācija par bioloģiski aktīva nanomateriāla izstrādi, kas in vivo ierosina jaunu skrimšļaudu veidošanos.

No visas pasaules zinātniekiem tieši latvieši varētu būt spēruši nozīmīgu soli tuvāk mākslīgā intelekta izveidošanai. Šāda pārsteidzoša ziņa klajā nākusi pēc mūsu zinātnieku oriģinālajiem sasniegumiem valodas semantikas formalizācijas procesā, strādājot pie tā saucamās „Semantiskās Latvijas" tehnoloģijas. Jau šobrīd šīs tehnoloģijas statistikas datu apstrādei izmanto mediķi, bet tās solās būt neaizstājamas arī citās jomās.