Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vairāk rakstu...
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 Nākamā > Beigas >> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Lapa 1 no 3 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību, kopš Latvijā atļauta to audzēšana, kļuvusi īpaši aktuāla arī mūsu sabiedrībā. Daudzi biologi, ģenētiķi un ekologi norāda uz ĢMO iespējamo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, kamēr transgēno augu sēklas ražojošās korporācijas, kā arī to lobiji varas gaiteņos un pētnieciskās laboratorijās apgalvo, ka bažām nav pamata un viss, kas nonāk tirgū nerada nekādu apdraudējumu patērētājam. Kā viena, tā otra puse savu argumentāciju pamato ar zinātniskiem pētījumiem.
Pazīstamais paleomagnētisma pētnieks, Ročesteras universitātes ģeofiziķis Džons Tarduno noskaidrojis, ka vismaz pirms 3,45 miljardiem gadu Zemei jau bijis savs, ģeodinamisma izraisīts magnētiskais lauks, lai arī aptuveni uz pusi vājāks nekā šodien. Magnētisko lauku, domājams, veido Zemes kodola šķidrajā apvalkā plūstošās strāvas (1) un tā galvenā nozīme mūsu, kā dzīvu būtņu skatījumā ir spēja aizsargāt Zemi no Saules vēja - augsti lādētu daļiņu un radiācijas plūsmas. Labāk izprotot magnetosfēras veidošanās hronoloģiju, mēs varam izdarīt pamatotākus secinājumus par ģeoloģisko un astronomisko apstākļu ietekmi uz planētas agrīno vēsturi un dzīvības izcelšanos. Pētījuma 
Aptuveni pirms divām nedēļām ASV prezidenta Obamas administrācija atslepenoja aptuveni 1000 fotogrāfijas, kurās redzami arktiskie reģioni. Tagad gan zinātnieki, gan plašāka publika var iepazīties ar dramatiskajām klimatiskajām izmaiņām, kas vērojamas uz Zemes.
Korporācijas „Microsoft" dibinātājs un pasaules bagātākais cilvēks Bils Geitss iesaistījies cīņā ar viesuļvētrām, ziņo „The Sunday Times". Ar veselas flotes baržu palīdzību, kas tiktu izvietotas gar ASV piekrasti, viņš plāno atvēsināt tropiskos ūdeņus un tādējādi pazemināt šo postošo dabas parādību spēku. Atbilstoši iecerei, baržas ir jāaprīko ar jaudīgiem sūkņiem, kuri, paceļot augšup auksto dziļāko slāņu ūdeni, pazeminās okeāna temperatūru. Tā kā viesuļvētras pieņemas spēkā tieši pateicoties siltajām gaisa straumēm pie ūdens virsmas, akvatorija atvēsināšanas rezultātā to jauda samazināsies, skaidro avīze.
Paredzams, ka līdz 2020.gadam Arāla jūra var pilnībā izžūt, brīdina Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA). Arāla jūru, kas reiz bija ceturtā lielākā iekšējā ūdenstilpe pasaulē, bet nu kļuvusi par cilvēka ekoloģiskās tuvredzības simbolu, beidzamo triju gadu laikā skārušas jaunas dramatiskas pārmaiņas, liecina aģentūras satelītattēli. Salīdzinot uzņēmumus, kas no pavadoņa "Envisat" veikti 2006. un 2009. gados, redzams, ka jūras austrumu daļa šai laikā sarukusi par 80%.
Starptautiska ekologu un ekonomistu komanda izvērtēja mitro tropu mežu izciršanā nodarbināto iedzīvotāju ilgtermiņa attīstības perspektīvu. Šajos, planētas ekoloģijai nozīmīgākajos rajonos dzīvo nabadzīgākā Zemes iedzīvotāju daļa. Koksnes eksports viņiem ir gandrīz vai vienīgais veids, kā panākt ātru dzīves līmeņa uzlabošanos. Taču, kā noskaidrojās, turpmāka no meža attīrīto lauksaimniecības teritoriju izmantošana izrādās nerentabla: fermeri pamet jau apstrādāto zemi, bet dzīves līmenis nokrītas līdz sākotnēji zemajiem rādītājiem. Izrādās, ka pati ideja par lietusmežu reģionos izvietoto Trešās pasaules valstu tautsaimniecības vispārējā stāvokļa uzlabošanu ar izvērstas mežistrādes līdzekļiem ir nepamatota ne vien no ekoloģiskā, bet arī no ekonomiskā viedokļa.
Ziemeļarizonas (ASV) universitātes bioloģe Loreta Meijere, sadarbībā ar Arizonas universitātes speciālistiem izstrādājusi jaunu līdzekli sējumus iznīcinošo peļu un žurku skaita samazināšanai. Atšķirībā no šobrīd izmantotajiem rodencīdiem, kas grauzējus noindē, zinātnieku izveidotās firmas SenesTech ražotais ContraPest dzīvniekus dzīvniekus sterilizē un tie neatstāj pēcnācējus.