Pēdējos gados ir daudz runāts par klimatiskām anomālijām. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļuva pēc ļoti karstās 2010. gada vasaras. Portugāļu zinātnieks Deivids Bariopedro kopā ar vairāku citu valstu pētniekiem mēģināja noskaidrot, cik tad neparasts bijis šis karstums. Viņš izpētīja reģistrētos temperatūras datus, kas pierakstīti, sākot ar 1871. gadu.To vidū sevišķi daudz datu bija par periodu no 1970. līdz 1999. gadam.Pētījumā izmantoja arī datus no citiem avotiem, galvenokārt – dendrohronoloģijas, sākot ar 1500. gadu.

"No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai" - šāds nosaukums ir jaunai grāmatai, kuras autors ir Dr. habil. geol. Ojārs Āboltiņš. Grāmata pavisam „svaiga" – tās prezentācija notika 4. februārī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē LU 69. zinātniskās konferences laikā.

Pazīstamais paleomagnētisma pētnieks, Ročesteras universitātes ģeofiziķis Džons Tarduno noskaidrojis, ka vismaz pirms 3,45 miljardiem gadu Zemei jau bijis savs, ģeodinamisma izraisīts magnētiskais lauks, lai arī aptuveni uz pusi vājāks nekā šodien. Magnētisko lauku, domājams, veido Zemes kodola šķidrajā apvalkā plūstošās strāvas (1) un tā galvenā nozīme mūsu, kā dzīvu būtņu skatījumā ir spēja aizsargāt Zemi no Saules vēja - augsti lādētu daļiņu un radiācijas plūsmas. Labāk izprotot magnetosfēras veidošanās hronoloģiju, mēs varam izdarīt pamatotākus secinājumus par ģeoloģisko un astronomisko apstākļu ietekmi uz planētas agrīno vēsturi un dzīvības izcelšanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla "Science" 5. marta numurā.