| Antimatērija rada hipernovu |
| Autors: Valters Grīviņš | |||
| Svētdiena, 24 janvāris 2010 19:16 | |||
|
Ļoti lielu, 130 līdz 250 Sauļu masas izmēru zvaigžņu kodolā to evolūcijas beigu fāzē rodas ne vien ūdeņradis un hēlijs, bet arī skābeklis, kas sadegot paaugstina temperatūru, līdz kādā noteiktā momentā gamma starojuma fotoni sāk novadīt lieko enerģiju, sadaloties vielas un antivielas (elektronu un pozitronu) daļiņās, kuru savstarpējā anihilācija rada jaunus, dažādos virzienos starojošus gamma starus. Tas izsauc ķēdes reakcijas tipa temperatūras pieaugumu kodolā, centrbēdzes spiediena krišanos un sekojošu daļēju zvaigznes ārējās daļas sabrukumu uz centru, kas, savukārt, izraisa nekontrolējamu kodolsintēzes termisko reakciju, milzīgas jaudas sprādzienu, kurā spīdeklis dažās sekundēs izšķīst apkārtējā kosmiskajā telpā, savā vietā neatstājot pilnīgi neko. Citu masas kategoriju zvaigznēm kolapsējot, izveidojas vai nu melnais caurums vai neitronu zvaigzne. Atzīmējams, ka pāru nestabilitātes process, kas beidzas ar hipernovas sprādzienu var izraisīties tikai zvaigznēs, kuru sastāvā ir zems metālu līmenis. Tāds, kā noteica ar Arizonā novietoto LBT teleskopu, arī ir nelielās Y-155 mātes galaktikas vielas sastāvs. "Sešu gadu ilgajā ESSENCE pētījumā atklāja daudzus kosmiska mēroga sprādzienus, taču Y-155, kuru pamanījām projekta darbības laika pēdējā nedēļā ir iespaidīgākais no visiem," teica Gernvičs. Y-155 izdevās pamanīt Vaļa (Cetus) zvaigznājā, izdarot novērojumus ar Nacionālās Optiskās Astronomijas observatorijas (NOAO) Čīlē 4 m diametra Blanko teleskopu. Piesaistot citas observatorijas, tai skaitā Keck 10 m diametra teleskopu Havaju salās, zinātnieki precīzi noteica Y-155 spektru. To izpētot noskaidroja, ka zvaigznes masa bijusi vienāda aptuveni 200 Sauļu masām. Spektrālā nobīde, kas sasniedza 80% uz sarkanā pusi, liecināja, ka zvaigzne uzsprāgusi pirms aptuveni 7 miljardiem gadu, ar jaudu, kas līdzinās 100 miljardiem Sauļu izstarotai enerģijai. Sprādzienā ticis sintezēts milzīgs daudzums radioaktīvā niķeļa, kura apjoms līdzinājies 6 Sauļu masām. Tieši ātri sabrūkošais radioaktīvais niķelis ir mediators, kas nodrošina iespaidīgo supernovu spīdēšanu spektra redzamās gaismas daļā. Parastās "Ia" tipa supernovas, kolapsējot rada vidēji 1/10 daļu no Y-155 izmestā niķeļa daudzuma. "Mūsu uzņemtajos attēlos Y-155 ir miljons reižu vājāka nekā ar cilvēka aci saskatāmās zvaigznes," stāsta Gernvičs, "taču tas ir tikai tāpēc, ka tā atrodas tik tālu no mums". "Ja Y-155 būtu uzsprāgusi Piena ceļā, tā būtu apžilbinoša," lēš astronoms. Iespējams, šāda mēroga sprādziens, ja tas notiktu mūsu galaktikā, varētu pat apdraudēt Zemes dzīvo dabu. Ir izteikts nepierādīts viedoklis, ka tieši nosacīti netālā milzu zvaigznes eksplozijā izdalījies starojums izraisījis masveida izmiršanu, kas uz mūsu planētas notikusi pirms 440 miljoniem gadu. Teorija par pāru nestabilitātes supernovām tika izstrādāta jau pirms četrdesmit gadiem, taču tai atbilstoša zvaigzne pirmo reizi tika novērota tikai 2006. gadā. Vadoties pēc tīmeklī atrodamajiem datiem, Y-155 varētu būt trešā (?) līdz šim novērotā pāru nestabilitātes supernova (hipernova). ESSENCE projekts bija sešus gadus gara NOAO izpētes programma, kurā piedalījās virkne ASV un citu valstu astronomi, kas meklēja "Ia" tipa supernovas, lai ar to novērojumos iegūtajiem datiem kartētu Visuma izplešanos. Projekta virsmērķis bija noslēpumainās, par Visuma izplešanos atbildīgas tumšās enerģijas izpēte. Attēlā: Pāru nestabilitātes supernovas sprādziens NASA mākslinieka skatījumā. Avots: eurekalert.org Šis raksts ir lasīts 2279 reizes
Komentāri (11)
Joomla components by Compojoom
|
Nouter Deimas (Notre Dame) universitātes (ASV) zinātnieks Pīters Gernvičs nesen pabeigtā supernovu izpētes projekta ESSENCE ietvaros,
es to nekad vēl ar savām acīm neesmu izlasījusi jo tas ir ļoti intresanti es vēlētos uzināt kur jūs ņemat šo informāciju?