Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
| Antimatērija rada hipernovu |
| Autors: Valters Grīviņš | |||
| Svētdiena, 24 janvāris 2010 19:16 | |||
|
Ļoti lielu, 130 līdz 250 Sauļu masas izmēru zvaigžņu kodolā to evolūcijas beigu fāzē rodas ne vien ūdeņradis un hēlijs, bet arī skābeklis, kas sadegot paaugstina temperatūru, līdz kādā noteiktā momentā gamma starojuma fotoni sāk novadīt lieko enerģiju, sadaloties vielas un antivielas (elektronu un pozitronu) daļiņās, kuru savstarpējā anihilācija rada jaunus, dažādos virzienos starojošus gamma starus. Tas izsauc ķēdes reakcijas tipa temperatūras pieaugumu kodolā, centrbēdzes spiediena krišanos un sekojošu daļēju zvaigznes ārējās daļas sabrukumu uz centru, kas, savukārt, izraisa nekontrolējamu kodolsintēzes termisko reakciju, milzīgas jaudas sprādzienu, kurā spīdeklis dažās sekundēs izšķīst apkārtējā kosmiskajā telpā, savā vietā neatstājot pilnīgi neko. Citu masas kategoriju zvaigznēm kolapsējot, izveidojas vai nu melnais caurums vai neitronu zvaigzne. Atzīmējams, ka pāru nestabilitātes process, kas beidzas ar hipernovas sprādzienu var izraisīties tikai zvaigznēs, kuru sastāvā ir zems metālu līmenis. Tāds, kā noteica ar Arizonā novietoto LBT teleskopu, arī ir nelielās Y-155 mātes galaktikas vielas sastāvs. "Sešu gadu ilgajā ESSENCE pētījumā atklāja daudzus kosmiska mēroga sprādzienus, taču Y-155, kuru pamanījām projekta darbības laika pēdējā nedēļā ir iespaidīgākais no visiem," teica Gernvičs. Y-155 izdevās pamanīt Vaļa (Cetus) zvaigznājā, izdarot novērojumus ar Nacionālās Optiskās Astronomijas observatorijas (NOAO) Čīlē 4 m diametra Blanko teleskopu. Piesaistot citas observatorijas, tai skaitā Keck 10 m diametra teleskopu Havaju salās, zinātnieki precīzi noteica Y-155 spektru. To izpētot noskaidroja, ka zvaigznes masa bijusi vienāda aptuveni 200 Sauļu masām. Spektrālā nobīde, kas sasniedza 80% uz sarkanā pusi, liecināja, ka zvaigzne uzsprāgusi pirms aptuveni 7 miljardiem gadu, ar jaudu, kas līdzinās 100 miljardiem Sauļu izstarotai enerģijai. Sprādzienā ticis sintezēts milzīgs daudzums radioaktīvā niķeļa, kura apjoms līdzinājies 6 Sauļu masām. Tieši ātri sabrūkošais radioaktīvais niķelis ir mediators, kas nodrošina iespaidīgo supernovu spīdēšanu spektra redzamās gaismas daļā. Parastās "Ia" tipa supernovas, kolapsējot rada vidēji 1/10 daļu no Y-155 izmestā niķeļa daudzuma. "Mūsu uzņemtajos attēlos Y-155 ir miljons reižu vājāka nekā ar cilvēka aci saskatāmās zvaigznes," stāsta Gernvičs, "taču tas ir tikai tāpēc, ka tā atrodas tik tālu no mums". "Ja Y-155 būtu uzsprāgusi Piena ceļā, tā būtu apžilbinoša," lēš astronoms. Iespējams, šāda mēroga sprādziens, ja tas notiktu mūsu galaktikā, varētu pat apdraudēt Zemes dzīvo dabu. Ir izteikts nepierādīts viedoklis, ka tieši nosacīti netālā milzu zvaigznes eksplozijā izdalījies starojums izraisījis masveida izmiršanu, kas uz mūsu planētas notikusi pirms 440 miljoniem gadu. Teorija par pāru nestabilitātes supernovām tika izstrādāta jau pirms četrdesmit gadiem, taču tai atbilstoša zvaigzne pirmo reizi tika novērota tikai 2006. gadā. Vadoties pēc tīmeklī atrodamajiem datiem, Y-155 varētu būt trešā (?) līdz šim novērotā pāru nestabilitātes supernova (hipernova). ESSENCE projekts bija sešus gadus gara NOAO izpētes programma, kurā piedalījās virkne ASV un citu valstu astronomi, kas meklēja "Ia" tipa supernovas, lai ar to novērojumos iegūtajiem datiem kartētu Visuma izplešanos. Projekta virsmērķis bija noslēpumainās, par Visuma izplešanos atbildīgas tumšās enerģijas izpēte. Attēlā: Pāru nestabilitātes supernovas sprādziens NASA mākslinieka skatījumā. Avots: eurekalert.org Šis raksts ir lasīts 1204 reizes
Komentāri (11)
Joomla components by Compojoom
|
Nouter Deimas (Notre Dame) universitātes (ASV) zinātnieks Pīters Gernvičs nesen pabeigtā supernovu izpētes projekta ESSENCE ietvaros,
es to nekad vēl ar savām acīm neesmu izlasījusi jo tas ir ļoti intresanti es vēlētos uzināt kur jūs ņemat šo informāciju?