|
Piektdiena, 23 decembris 2011 19:17 |
|
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā cieši sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV (IAU Minor Planet Center – MPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu „Baldone" debess velvē.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Trešdiena, 24 marts 2010 01:04 |
|
 1840. g. 23. martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Svētdiena, 24 janvāris 2010 19:16 |
|
 Nouter Deimas (Notre Dame) universitātes (ASV) zinātnieks Pīters Gernvičs nesen pabeigtā supernovu izpētes projekta ESSENCE ietvaros, kopā ar citiem astronomiem, atklājis vēl vienu zvaigzni, kuras kolapsu, iespējams, izraisījis par "pāru nestabilitāti" nosaukts process. Par atklājumu pētnieks pastāstīja 215. Amerikāņu astronomiskās biedrības sanāksmē, kas 4. janvārī notika Vašingtonā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Otrdiena, 30 jūnijs 2009 00:57 |
 Amerikāņu pētnieki secinājuši, ka apmēram reizi 100 miljonos gadu heliosfēras (telpa apkārt Saulei, kurā Saules vējš izplata Saules vielu un magnētisko lauku) diametrs kļūst mazāks par Zemes orbītas diametru. Šādā gadījumā Zeme izrādās neaizsargāta no starpzvaigžņu starojuma un putekļiem, kas var izraisīt kārtējā ledus laikmeta iestāšanos. Par to ziņo „New Scientist", savukārt zinātnieku darba apraksts tiks publicēts žurnālā „Astrobiology". Šobrīd ar pētījumu var iepazīties Kornela universitātes (ASV) tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Sestdiena, 27 jūnijs 2009 20:05 |
 Tunguskas fenomens jeb katastrofa, kuras rezultātā tika nolīdzināti aptuveni 2000 km2 meža Sibīrijā, joprojām ir viens no lielākajiem noslēpumiem. Kornela universitātes zinātnieki uzskata, ka viņiem ir izdevies noskaidrot, kas gan notika 1908. gada vasarā virs Sibīrijas plašumiem.
Jaunākajos pētījumos iegūtie dati gandrīz droši ļauj apgalvot, ka katastrofas vaininiece ir komēta. Pie šādiem secinājumiem nonākt ir ļāvuši notikumi, kas norisinājušies gandrīz vai gadsimtu pēc noslēpumainā sprādziena - vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu izplūdes gāzes atmosfērā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Pirmdiena, 22 jūnijs 2009 10:14 |
 Spāņu astrofiziķi no Tenerifā (Kanāriju salas) bāzētā Kanāriju Astrofizikas institūta (KAI) žurnālā Nature publicējuši interesanta eksperimenta rezultātus, kas, kā viņi apgalvo, palielina iespēju atrast citu zvaigžņu planētas ar organisku dzīvību. Zinātnieku iegūtais Zemes atmosfērai cauri izgājušais un no Mēness atstarotais Saules starojuma spektrs saturēja molekulārā skābekļa, ozona, ūdens tvaika, metāna un ogļskābās gāzes spektrālos parakstus.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Otrdiena, 16 jūnijs 2009 01:25 |
 Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 9. jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 Nākamā > Beigas >>
|
|
Lapa 1 no 3 |
