Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Viens no galvenajiem 20. gs. 70. gados īstenotās ASV NASA Marsa programmas "Vikings" uzdevumiem bija dzīvības liecību meklējumi uz Sarkanās planētas.
1976. gadā uz Marsa nosēdās divas zondes, kuras, līdz ar citiem eksperimentiem veica augsnes pārbaudes, mēģinot atrast organisku, uz oglekļa bāzes veidotu vielu pēdas. Rezultāti bija negatīvi, taču tagad, 2008.g. Marsa augsnē atklātā stipri oksidējošā perhlorāta sāls kontekstā, tie ir pārskatīti un nu zinātnieki domā, ka uz planētas virsmas tomēr varētu būt atrodamas mikrobu dzīvības formas.

Nākošo paaudžu astronauti, lai izpētītu tālās planētas un zvaigznes, iespējams, dosies daudzu gadu vai pat dekāžu garos kosmosa ceļojumos, taču nekad neatgriezīsies atpakaļ. Šādu nākotnes vīziju sarunā ar britu laikraksta Guardian žurnālistu iezīmē NASA vecākais darbinieks, Starptautiskās Kosmiskās Stacijas Misijas Atbalsta nodaļas operāciju menedžeris dr. Džons M. Olsons.

30. jūnijā beidzās viena no ilgstošākajām zinātniskajām misijām kosmonautikas vēsturē. Šajā dienā pēc komandas no Zemes tika atslēgta borta radioaparatūras enerģijas padeve Eiropas-Amerikas automātiskajai stacijai "Uliss" (Ulysses), kas gandrīz divas desmitgades darbojās tālā kosmosā. Oficiāls paziņojums par gaidāmo stacijas darba pārtraukšanu parādījās 26. jūnijā.